Kōrero: Ahuwhenua

Whārangi 4. Ngā kaporeihana me ngā rōpū ahuwhenua

Ngā whakaahua

Te wāhi ki a Āpirana Ngata

He wāhi nui tō Āpirana Ngata i te whakatūnga o tētahi kaupapa ā-motu ka whakahuihui i ngā whenua Māori, ka whakawātea hoki i ngā pūtea hei whakamahi i te whenua. I angitu ngā kaupapa a Ngata nā te mea kua roa kē tōna iwi o Ngāti Porou e mahi pāmu ana i Te Tai Rāwhiti, tāpae atu ki tōna matatau ki te ture Pākehā.

Ka pāmu hipi a Ngāti Porou

Atu i tau 1900, ka wānanga a Āpirana Ngata i te pāmu hipi ki Te Tai Rāwhiti, inarā koia te kaiwhakahaere o te teihana o Ahikouka me ngā teihana e toru atu. Mai anō i te paunga o te rau tau 1800, ka hua ngā mahi hipi a ngā rangatira pērā i a Rāpata Wahawaha rāua ko Mōkena Kōhere ki ngā raorao; heoi, mā te whakatakoto tikanga whakahaere, ka pai atu ai te pāmu hipi.

I taua wā ka whakatūria e ngā kaipāmu o Ngāti Porou tētahi Kotahitanga o ngā Kaipāmu o Ngāti Porou. Ka tahuri a Ngata ki te ako i tōna iwi a Ngāti Porou ki ngā tikanga pāmu hou, arā, te whakatū taiepa, te nekeneke i ngā kararehe, te whakatipu otaota. Ka whai pūtea āwhina a Ngata mā ngā kaipāmu o Ngāti Porou, i tōna hoa a Samuel Williams, nāna nei te kāreti o Te Aute i whakatū. Ka hōrapa te pāmu hipi ki te riu o Waiapu, ko Āpirana Ngata i te ārahi. Ka piki te rahi o te hipi mai i te e 52,786 i te tau 1900, ki te e 65,619 i te tau 1905, ki te e 132,356 i te tau 1909. Kia tae ki te tau 1927, e 500,000 ngā hipi a Ngāti Porou.

Te tohu Ahuwhenua

 

Nā Āpirana Ngata ngā tohu mō te Kaipāmu Māori o te Tau i tīmata i te tau 1932. Ka whiwhi te hunga toa i te Tohu Ahuwhenua; i te tau 1932 nā te kāwana-tianara nā Rōre Bledisloe i tuku. Nāwai ā, ka uaua rawa atu te tātari i ngā pāmu hipi i te taha o ngā pāmu miraka kau; whāia, i te tau 1954 ka tukua e Rōre Bledisloe tētahi tohu mō te pāmu hipi. Ka toa he wahine Māori i te taha pāmu hipi i te tau 1952 me te taha pāmu miraka kau i te tau 1954.

 

Te miraka kau a Ngāti Porou

Nō te tau 1923, ka rapu a Ngata i ngā whenua pai mō te miraka kau. Me uaua te tahuri i ngā kaipāmu o Ngāti Porou mai i te pāmu hipi ki te miraka kau, inarā kua pau te e 30 tau e pāmu hipi ana rātou. Ka pūtea taurewa i te Kaitiaki Māori hei whakatū wheketere miraka, hei hoko kau, hei hanga hēte miraka, hei whakatere hoki i te Kamupene Miraka Kau o Ngāti Porou. Mō te tau 1925/26, e 60 tana te nui o te pata i hua i te wheketere i Ruatōria. I te tau 1931/32 ka eke te pata ki te e 460 tana. Heoi, ka paheke te miraka kau whai muri i te pakanga tuarua o te ao; nō te tau 1954 ka kati te wheketere.

Ngā kaporeihana nui

Ka nui rawa ngā mahi pāmu a ētahi o ngā kaporeihana Māori nui.

Kei Taranaki te Kaporeihana o Parininihi ki Waitōtara. 13 ngā pāmu miraka, 8,000 ngā kau a te kaporeihana ki runga i te whenua haumako e 2,500 heketea te rahi. I te tau 2008, e $50 miriona te uara o te kaporeihana i roto o Taranaki, neke atu i te 20,000 heketea kei te rīhitia tonutia. 

Nō te tau 1970 whakatūria ai te kaporeihana a Atihau-Whanganui, ki te whakahaere i ngā whenua e 40,873 heketea te nui. I ngā tau tōmua o te rau tau 2000, tekau ngā teihana, kotahi te pāmu miraka kau i raro i te whakahaere a te kaporeihana mō te hunga whai pānga e 7,072. Tērā tētahi o ngā teihana ko Pah Hill, e 1,900 heketea te nui, e 20,800 ngā hipi me ngā kau.

Tērā te Kaporeihana o Wairarapa Moana, i ngā tau tōmua o te rau tau 2000, e $90 miriona te uara o ngā hua, ko te nuinga i ngā paina rākau me ngā ahuwhenua. E 4,200 heketea i ngā whenua pāmu, arā, e 12 ngā pāmu miraka kau me te teihana hipi, kau e 1,325 heketea te nui. Ko ngā hea-miraka ka miraka i ngā kau e 7,200, e 2.3 miriona koma-mano te hua miraka ia tau.

Ko Puketapu 3A Trust ngā rangatira o te teihana o Moerangi. E 3,877 heketea te nui o te teihana, e 2,159 heketea ka pai mō te ahuwhenua. I te tau 2008, e 13,200 ngā hipi, e 1,200 ngā kau, tata ki te e 2,000 ngā tia, e 500 ngā nanekoti.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Tanira Kingi, 'Ahuwhenua - Ngā kaporeihana me ngā rōpū ahuwhenua', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/ahuwhenua/page-4 (accessed 24 September 2019)

Story by Tanira Kingi, published 24 Nov 2008