Kōrero: Āporotanga, Tuakana

Whārangi 1: Haurongo

Aporotanga, Tuakana

?–1937

Nō Te Whakatōhea; he kaihautū, he tohunga nō te Hāhi Ringatū

I tuhia tēnei haurongo e Tairongo Amoamo,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1993.

E ai ki te kōrero nō te tau 1852 pea a Tuakana i whānau ai. Ko Mākawa tōna whaea, he tamāhine nā Te Āporotanga, te rangatira o Ngāti Rua o Te Whakatōhea ki Ōpōtiki. He Ingarihi tōna pāpā, ko Charles Frederick Leggett te īngoa. Nō ngā tekau tau atu i 1840 pea tana taenga mai ki Ōpōtiki noho ai. Whakamoea rawahia a Mākawa rāua ko Leggett ki tā te tikanga Māori, ā, i whakatūria tō rāua whare i Te Tahatū i te whakarua paku o Te Rāhui. Kei runga ake e tū ana te pā whakahirahira nei a Mākeo. Ehara ko Tuakana anake te tamaiti a ōna mātua, arā anō hoki te tuakana ko Te Riaki te īngoa, ā, he tuahine anō tō rāua. I tukua tēnei ki Poihākena (Sydney) ki tō rātau matua kēkē i reira, ki a J. W. Russell whakatipu ai.

I mau tonu a Tuakana ko Ngāti Rua o Ōmarumutu tōna hapū ā mate noa. Kei te tūāpapa i te takutai tonu te wāhi tū o te tipuna whare, o Tūtāmure me tōna marae. Nā te tipuna, nā Ruatakenga e mau nei te īngoa i a Ngāti Rua. Hei mokopuna ia mā Muriwai, te tuahine o Toroa, rangatira o Mātaatua waka. Ko te taura here tēnei i a Tuakana ki roto o Mātaatua. Atu i tēnā he mea nui ki a Te Whakatōhea te kāwai heke o Tuakana i a Tautūrangi o Nukutere waka.

Kāre e kore i whai wāhi tonu a Leggett ki te whakatipu i āna tamariki. Nā te mate whawhati tata, aroha ana. Noho ai ōna kaumātua a Te Huaki rāua ko Hōri Kīngi ki te kāinga o Tuakana mā, ā, nā rāua nei a Tuakana me Te Riaki i ako ki ngā tikanga a te Māori. E 300, e 400 rānei te nui o te iwi o tēnei takiwā, ā, katoa rātau he kori, he pukumahi. He whakatō kai, he ahu whenua, he whaiwhai tohorā, he tauhokohoko te mahi. Nāwai rā pū ana a Tuakana ki ngā kōrero a ōna tīpuna, mau tika ana hoki i a ia ngā wāhi kāinga, ngā tuakoi whenua me ngā papanga pā hoki. He tohunga hoki ki ngā mahi rongoā o mua. Anā noa atu tōna mōhio ki te takoto o ngā whenua ngāherehere i haerea e ōna tīpuna, ā, i tino mātau ia ki te mahi i ngā hinu o ērā wāhi. Ora ana tāna noho i ēnei tū whenua.

He mea tūroro e te kohi i mate ai a Charles Leggett i Patapata ki Moehau i te marama o Hānuere 1863. Tekau mā rima marama i muri mai i patua a Te Āporotanga i te pakanga i Te Kaokaoroa. Kātahi te parekura ko tēnei, i pā ki a Tuakana me Ngāti Rua me Te Whakatōhea whānui tonu. Ko te rironga tēnei o te ariki mōrehu whakamutunga o te ao kōhatu. Mahue mārakerake ana te iwi o Ngāti Rua, kāre he tāngata aweawe. Nō te taenga atu o ngā mihingare Pai Mārire (Hauhau rānei) ki Ōpōtiki, i te marama o Pēpuere 1865, i mārama ai te āhua o te korenga o Te Āporotanga. Riro ana ngā mahara o Te Whakatōhea i a Pātara Raukatauri rāua ko Kereopa Te Rau. Kāti, nō te 2 o Maehe i haria ai te minita Mihingare a Te Wākana (C. S. Völkner) e te tira mau pū o ngā Hauhau, ka patua.

Otirā mau ana a Ngāti Rua i ngā ngakinga mate a te kāwanatanga. I te wā tōmua o te marama o Hepetema 1865, e 500 pea te nui o te taua i tae ake ki Ōpōtiki. Te rokohanga atu, hangatū pai mai ana ngā kāinga, he ātaahua nei te whakairo me te whakarākai o ngā whare. Kāti te whenua mōmona ko tēnei. Hora ana te tipu o te kai me te uru pītiti i ngā tāwhārua, tinitini ana te kararehe e taka ana. Ēngari i te whaiwhaitanga a ngā hōia i te hunga nā rātau a Te Wākana i patu, ka maumauhia ngā whare kāinga me ngā māra kai. Patua ana te tangata kia mate. Ahakoa i whakatete tonu a Te Whakatōhea, nō te hinganga o ngā pā Hauhau o Te Tarata me Te Puia, i mea ai te nuinga, kāre he hua o te whawhai tonu kua riro kē rā te whenua. Nā reira rā i whakahauraro ai a Ngāti Rua i te marama o Oketopa; nuku atu i te 200 rātau. Nō te murunga o ō rātau whenua tino tōtika, tauheke ana te tōnui, tauheke ana te ora o te iwi.

Nō muri i te rerenga mai o Te Kooti i Wharekauri, arā, i Rēkohu (Chatham Islands) i te marama o Hūrae 1868, ka taukumea a Ngāti Rua kia kuhu ki te taha rānei o Te Kooti, ki te taha rānei o te kāwanatanga. I konei rangirua ai a Ngāti Rua. Ēngari ko tā ngā kaumātua ko te whakahau i a Te Riaki mā te kāwanatanga, ko Tuakana ki a Te Kooti. Kei te whakaaro o ngā koroua, te tūpono te mau, kei reira tētahi o rāua hei tiaki mai.

Ahakoa kāre i roa te wā o Tuakana e whawhai ana, tata tonu ia te mate. I te whakapaparanga ki ngā hōia, e rere atu ana ia ka pūhia. Ko tana pakihiwi katau nei i tū. Nō te 25 o Maehe 1870 ka horo te pā o Waipuna i te kāwanatanga. Kei Maraetahi kei te tāwhārua o Waiōeka tēnei. Ka tukutukua a Ngāti Rua, i mau hereheretia rā e Te Kooti i te 7 of Maehe, ā, nā konei tata mutu tonu atu te whawhai haere i te rohe o Ōpōtiki.

I ngā tau tōmua atu i te tekau tau 1880–1889, ko Tuakana tētahi o ngā tohunga whakaū i te Hāhi Ringatū a te Matua Tangata nei a Te Kooti ki roto i a Te Whakatōhea. Hau noa ana tōna rongo mō te whakaora tūroro. Ātahi i a ia ngā whakahaere a te tohunga tākuta me ērā a te tohunga hāhi. Ko tā te tūroro e hiahia ana mā Tuakana ia e mahi, he kapa tāna e hoatu. Ehara tēnei i te utu, hei whakahere kē tēnei i te mate e ngau rā i te tūroro. Ā muri tahuna ai e Tuakana ngā kapa, ka tāpukena, ka tapu. Me he whakarewa mahi hou nei wā wētahi, he haere whakatere rānei te take, inoi rawa ki a Tuakana kia tiakina, kia atawhaingia rātau.

Ka rua ngā tūtohu nui o te mana o te tohunga nei. Ko Tuakana i te aroaro o te Kōti Whenua Māori e tuku ana i ngā kōrero mō tōna iwi. Ko te take he tautohe i ngā kerēme a te hoangangare nei, a Ngāi Tai ki te rāwhiti. Noho ake he pae whenua tahi tō ngā iwi nei. Ko te kiko o ngā whakautuutu a Ngāti Rua ko te taki mai a Tuakana i tō rātau whakapapa i a Tautūrangi o runga o Nukutere waka. Hei tuarā i ngā kōrero ka tāpaehia atu e Tawhiro o Ngāti Rua te toki pounamu a Waiwharangi ki te Kōti. I mua atu, i a Te Huki o Ngāti Kahungunu te taonga nei, ā, nō te rironga i a Tamahae o Te Whānau-a-Apanui ka noho ki a Ngāi Tai. Ka tautohea te rohe o Waiaua e Ngāi Tai, ka mate i a Ngāti Rua. Nō muri mai e eke ai te whakahoki atu o tō rātau rangatira i mate i taua pakanga ko Waiwharangi te utu. Tukua atu ana e Ngāi Tai ki a Ngāti Rua. Heke noa ki a Te Awanui te tama a Te Āporotanga te toki nei tiaki ai. Nāwai rā ka ngaro, ā, tino pōuriuri ana a Ngāti Rua. Ēngari he mea moemoeā nā te tohunga nei, nā Tuakana ka kitea atu e ia te toki i te pā o Mākeo. Oraora mai ana a Ngāti Rua. Nō te matenga o tana pāpā, o Te Awanui i te tau 1908, ka riro i a Tuakana a Waiwharangi.

Nā te aituā kitea ana anō te kaha o te tohunga nei. I te tau 1900 16 ngā tamariki, e rua ngā pakeke e whakawhiti ana i te awa o Mōtū mā runga waka, ka tahuri. Parekuratia ana te hunga nei, kohukitia ana ngā mātua e kimi ana i ngā tūpāpaku. Hei āwhina i a rātau ka tonoa atu a Tuakana kia haere mai. I te wāhi aituā tonu ka karakia ia. E ai ki te kōrero araara ake ana ngā kahukura i te moana, ā, toro iho ana ki te whenua kitea ana ngā tūpāpaku e takoto ana.

Nā te mea he tohunga, kāre rawa e tukua e ia te wai wera kia pā ki tētahi wāhi o tōna tinana. Nā te ahi tunu kai i whakawera te wai. Ka riro mā tēnei āhua hei patu tōna tapu. Mō ngā tikanga nohonoho o tōna kāinga, he wehe kē te wāhi tunu kai, he wehe kē te wāhi mahi o te tohunga. Kāre rawa atu he mea kotahi o ngā mahi māori o ia rā – ngā mea tunu kai – e uru ki ōna rūma. Ko te rūma tiro ōna i ngā tūroro, ka tahi, ko te rūma mahia ai e ia āna rongoā, karakia, ka rua. Me ka takahia te ture kua kore he mana o te tohunga. Ka kore te mana o te tohunga, kua kore e ora te tūroro.

Ahakoa tā te Ture Whakamutu Tohunga o 1907 i mahi haere tonu a Tuakana. E ai ki te kōrero he whakatotohu nōna i ōna tūroro ki te wai mātao ka tae ake ngā pirihimana. Ka whakaohititia. I te pānga o te urutā taru tawhiti i 1918 ka whakahōhiperatia a Tūtāmure. I te urunga o te wai wera ki te tipuna whare ka tūkinohia te tapu o Tuakana. Mārakerake ana te hāparutanga i te wāhi karakia me te wāhi whakaora tūroro o te tohunga. Nō konā tonu ka mahue atu i a ia te marae. Kāre rawa i hoki atu. Noho kē mai ana i Ōrangipakakino. I reira ka whakatūria e ia he wharenui pakupaku nei, e 20 noa ngā tāngata e pau ana ki roto. He mea mahi ki te kaponga, ā, ka ūhia a runga ki te wīwī, ko te papa oneone tonu a raro. Mai i konei whakahaere tonutia e ia ōna rā. Ko āna irāmutu, ko Amoamo Te Riaki rāua ko Hikiorauru Te Hata me ō rāua whānau te hunga i awhi i a ia.

I noho tonu ko Tuakana hei poutoko i ngā whakahaere o te ao Māori. Ahakoa pōkaihia e te ao hou, e wehi tonu ana te whatumanawa o te Māori ki ngā tikanga o te tapu. I te tekau tau atu i 1920, e parau ana tana irāmutu a Ngāwai Amoamo i te wāhi whakatō kai, ka tūpono ki te kōiwi tangata. Nā te mate i te mataku takahuri tonu atu ia ki tōna tipuna, ki tōna kaitiaki ki a Tuakana. Whakahaerea ana e Tuakana ngā karakia whakaārai. Ka kohia haeretia e ia ngā wheua ka haria ka tāpukena. Tiaki tonu a Tuakana i te whakahaere o ngā rā o tana hāhi. He tawhiti tonu ngā wāhi mā runga kāta hōiho haere ai rātau ki ngā Hānuere me ngā Hūrae. Kei te maumahara tonu te haerenga atu ōna, mā runga hōiho ki te marae o ngā Ringatū i Kaiwaka i Tikitiki, kāre he hū, kāre he pōtae.

Ka tō haere te rā ki runga i a Tuakana, ko tana wahine tonu ko Te Ōwai i te kauopeope i a ia. Ka tīmata hoki te heke o tōna tapu. Ahakoa te kaha o Te Ōwai rāua ko te wahine tuarua, ko Waimātao ki te atawhai i tōna tapu, uru tonu mai ngā mea noa, pēnei i tana paipa, ki ōna rūma karakia, whakaora tūroro. Nā ēnei mahi i heke ai tōna mana. Hāunga anō, tiakina haere tonutia ia e te iwi kāinga. I Ōrangipakakino ka pau te toanga o ōna tau i te kāinga o tana tamaiti, o Tīwai Amoamo rāua ko tana wahine ko Urututu, tiakina ai. Hei tamāhine tēnei mā te tohunga rā, mā Hōri Kēti (George Gage) o Te Whānau-a-Apanui. I ngā rangi katoa ia karakia ai, mau ai ki ngā rā o te hāhi. Ki rō kāuta tunua ai ngā kai, kotahi tīni te tawhiti atu i te kāinga Pākehā o tana tamaiti. Otirā i nāianei ko tana irāmutu ko Amoamo Te Riaki i te waha i ngā mahi a tōna hāhi. Nō te tau 1937 i mate ai a Tuakana ki Ōrangipakakino. I te kāinga i Te Tahatū tōna tangihanga. Ka riro i a Amoamo Te Riaki a Waiwharangi.

E ai ki a rātau e mahara ana ki a ia, he tangata pakupaku noa a Tuakana, he hāmā nei tōna āhua, ā, tae atu ki ngā makawe me te pāhau pakupaku nei te mā. Mā Mākeo huri haere ai tōna tira, ā, nā te hōiho, nā te kāta i hari. Kāre i tū, i peka rānei ki Tūtāmure. I haria iho ia ki te pūwaha o te awa o Waiaua, ki Te Rangi-o-matanui, ki ngā kirikiri o te urupā o Ngāti Rua tāpukena ai. Kāre he mea whakaatu i tana rua kōiwi. Kīhai e wareware wawetia tēnei tangata. Eke tonu tēnei kōrero a Te Whakatōhea mōna, 'Kāre tēnei tangata i mate. Mā te ara umauma o tana tipuna o Tarawa hoki atu ai ki Hawaiki'.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Tairongo Amoamo. 'Āporotanga, Tuakana - Aporotanga, Tuakana', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1993. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/2a12/aporotanga-tuakana (accessed 16 October 2019)