Kōrero: Carroll, James

Whārangi 1: Haurongo

Ngā whakaahua

Carroll, James

1857–1926

Nō Ngāti Kahungunu; he kaimahi pāmu, he kaiwhakamāori, he kaitōrangapū

I tuhia tēnei haurongo e Alan Ward,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1993.

I whānau a James Carroll (ko te īngoa Māori ko Timi Kara) i Te Wairoa, i te taha raki o Te Matau-a-Māui (Hawke's Bay) i te tau 1857. Ko te 20 o Ākuhata pea tōna rā whānau, ā, ko ia tētahi o ngā tamariki tokowaru a Joseph Carroll rāua ko Tapuke, he wahine whai mana nō Ngāti Kahungunu. He Airihi tana pāpā, ēngari i whānau kē mai i Poihākena (Sydney). I tana haerenga mai ki Pēwhairangi (Bay of Islands) i ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1840, ka tīmata a ia me ngā iwi o te taha raki o Te Matau-a-Māui ki te patu tohorā, ki te kani papa rākau, ki te mahi parakimete, ki te mahi tauhokohoko takutai moana hoki. Taihoa a ia ka tahuri ki te whakatipu hipi me te kau hoki i te wāhi whenua e mōhiotia nei ko Huramua (Hurumua).

Mai i te tīmatanga i whakatipuria kākano ruatia mai ngā tamariki a Joseph Carroll. I tuhia e Timi Kara i muri mai te kōrero, arā, nō tana whānautanga mai, ka waituhitia a ia ki ngā tikanga tuku iho a te Māori. Nā ngā wāhine whakawhānau ia i whakangote, ā, i ētahi wā o tōna itinga i noho ia ki ngā ngare o Tapuke i ō rātou kāinga ki uta. Ko te reo Māori tonu tōna reo tuatahi, ā, i puta anō he kōrero i a ia mōna, arā, i akona a ia i te whare wānanga ake o te Māori. Ahakoa rā ia, i a ia ka kaumātua haere, ko te āhua nei i whakapono ia ko Mehopotāmia (Mesopotamia) te wāhi i takea mai ai te Māori.

I rapuhia e ōna mātua te momo akoranga a te Pākehā e āheitia atu ana mō ā rāua tamariki i taua wā. I a ia ka waru ōna tau ka haere atu a Timi ki te kura Māori i Te Wairoa, kātahi ka heke ki tētahi kura i Ahuriri (Napier). E rua, e toru tau pea i muri mai ka whakarērea e ia te kura, i te mea he wāhi kōpipiri rawa ki a ia. He kaingākau nōna ki te hōiho, ka tīmata ia ki te mahi i runga i ngā teihana pāmu, ā, eke hōiho rawa i ngā hui rērehi o te wā kāinga.

I whakauru atu ia ki tētahi taua Māori, 300 te kaha, e whai ana i a Te Kooti i Te Urewera i te tau 1870. Tekau mā rua, tekau mā toru pea ōna tau i taua wā. I whakaīngoatia a ia i ngā rīpoata a ngā āpiha mō tana toa i te mura o te ahi, ā, e Ł50 te moni i utua ki a ia. I riro mai i tōna pāpā he tūranga kaimahi ākonga mōna i raro i a Te Raka (Samuel Locke) i te Tari Māori o Te Matau-a-Māui. He hoa taua tangata nō tana pāpā. Ko te tīmatanga tēnei o te whakawaia i a Timi Kara ki ngā mahi whakawhitiwhiti whenua i Te Tai Rāwhiti. I te taenga tuatahitanga o Timi Kara ki Te Tai Rāwhiti i haere ia i te taha o Te Mākarini (Donald McLean), te minita mō ngā take Māori. Nā te whakamīharo o tērā ki ngā mōhiotanga o Timi Kara ka nekehia ia ki te Tari Māori o Pōneke (Wellington). Heoti, nā te mea e noho tou tīrairaka ana, ka hoki anō a Timi Kara i te tau 1875 ki ngā mahi pāmu teihana i roto i Te Matau-a-Māui me Tūranganui-a-Rua (Poverty Bay). Ko tōna hokinga atu anō hoki tēnā ki ngā momo tākaro e tino pārekareka ana ki a ia. He nui tōna hanga, ā, i whānau pērā tonu mai tōna pai ki ngā momo whakataetae tākaro katoa.

I taua wā anō, ahakoa he aha te pukapuka e riro mai ana i a ia, ka pānuitia e ia. I noho hōpuni rātou ko ētahi tama tāne mō ngā marama e whia kē nei. He mea ako mai aua tama nei i ngā whare wānanga o Ingarangi, ā, he uri nō te hunga rangatira o reira. Taihoa ake ka whakamihia e ia te awe o aua tama tāne nei i a ia. I hoki atu ia ki Pōneke hei kaiwhakamāori mō te Whare Pāremata mai i te tau 1879 ki 1883. Ka nui kē ngā painga i puta ki a ia i tēnei mahi. Āta tipu ana tōna taunga ki te reo Māori me te reo Pākehā, ā, puta ana te tangata whakaaro me te takawaenga i roto i āna mahi mā ngā mema Māori. I tino akona mārikatia e ia ngā tikanga a te pāremata, ā, ko te whakaohotanga tēnei o tana aronga ki te whai i te mahi tōrangapū.

I aua wā nei he hokihoki tonu te mahi a Timi Kara ki Tūranga (Gisborne). Ko tōna kuhunga atu tērā ki te rōpū o te hunga whakarērehi hōiho i reira. I kaha haere anō hoki tana whakauruuru, haere atu ki ngā whakaritenga tino uaua nei e pā ana ki ngā whenua o Te Tai Rāwhiti. I kitea te pai ōna hei kaitakawaenga i roto i ngā mahi whakatutū puehu, ā, nāna i āwhina ngā amorangi o Ngāti Porou ki te whakatū komiti, ki te rīhi me te pāmu i ō rātou whenua. Nō te 4 o Hūrae 1881 ka moea e Timi Kara a Hēni Materoa (Te Huinga). Ko tōna pāpā ko Mīkaera (Mika) Tūrangi, he tama nā te rangatira rā o Rongowhakaata, nā Paratene Tūrangi. Ko tōna whaea ko Riperata Kahutia, he tamāhine nā Kahutia, te rangatira o Te Aitanga-a-Māhaki. Kāore a Riperata i pai kia moe tana tamāhine ki te tou tīrairaka nei, ki a Timi Kara, te tangata kaingākau nei ki ngā mahi tākaro. Ko te omanga tērā o te tokorua nei ki Pōneke. I reira ka mārenatia rāua i te Tari Rēhita. Nā tēnei mārena ōna ki a Hēni Materoa i kume atu a Timi Kara ki Tūranga, ā, ka whakakāingatia e rāua taua wāhi.

Nō te tau 1884 ka tū a Timi Kara ki te tautohe i te tūru o Te Tai Rāwhiti mō te Whare Pāremata. He nui paku atu nō ngā pōti i riro i a Wī Pere, te mema i a ia te tūru, ka raru a Timi Kara. Ko ngā take nunui o te pōti o 1887 ko ngā take whenua. I kaha rawa atu te whakauru atu a Wī Pere ki ngā take a te Kamupene Whakanoho Whenua Māori o Niu Tīreni (New Zealand Native Land Settlement Company)ko Te Riihi (W. L. Rees) rā te kaihautū. Ēngari, ko te tino take puta noa i te motu, ko te Ture Whakahaere i ngā Whenua Māori (Native Land Administration Act) o 1886, a Te Paranihi (John Ballance). E whakawātea ana tēnei ture i ngā komiti a ngā kaiwhiwhi whenua ki te tuku i ō rātou whenua ki raro i ngā poari, ā, meatia ana ko te kōmihana a te kāwanatanga hei kairīhi mō aua komiti. Heoti, ko te hiahia kē o te Māori kia rahi ake tō rātou mana ki te puri i ō rātou whenua, kua roa kē hoki e noho whakatūpato ana ki ngā puri whakatamariki a te kāwanatanga i a rātou, ki ngā puri anō hoki a āna āpiha. I tohea kahatia e Timi Kara ā rātou whakahēnga i taua ture. Nā ngā whanaunga o Hēni Materoa a Timi Kara i tautāwhi i te pōti mō te tūru o Te Tai Rāwhiti, ā, ahakoa te whaikōrero haere a Te Paranihi ki te tautoko i a Wī Pere, ka riro tonu i a Timi Kara te tāhuna.

Nā te hauora me te momoho o te haere o tōna nei ao kākano rua, i ū ai tana whakapono, arā, ka taea e te Māori te noho i roto i te ao Pākehā. Nā tōna mataku kei meinga rātou e te tangata whai hei kaituku whenua whakatōngā noa mā ngā toa kaipakihi Pākehā, i mōhio tūturu ai ia me whai e rātou taua ao. Nō reira, i te tau 1887, ka purua atu e ia ētahi whakataunga ki te pepa o ngā rārangi take o te Pārematae kī ana me whakakāhore ngā rerenga kētanga kore kiko kei roto i te ture, kei ngā mahi whakahaere rānei, e whārikitia ana i runga i te momo o te tangata. Ā, kia whakaōritetia te ngau a ngā ture e pā ana ki ngā rawa me ngā tika o te tangata whenua, i te katoa. I tua atu, kia whakatūria tētahi komiti kōwhiri hei whakarite me pēwhea e oti wawe ai taua whakaōritenga. Puta noa i tōna wā i te Whare Pāremata, ina tū ana ia ki te marohi i ētahi tono motuhake mō te Māori, ka whiua mai aua whakataunga nei ki tana kanohi.

Ko tā Timi Kara i tino whai tonu ai he whakakaha i te Māori i roto i te ao ohaoha o te ao hou, ā, kia ōrite ngātahi te Māori ki te Pākehā. I whakaae ia e kore e taea te ārai atu ngā tāngata whai e ngaru whati mai ana ki ngā whenua taramore Māori, tēnā rawa ia, ngā whenua ki te puku o Te Ika-a-Māui. I rapua e ia he huarahi e āhei ai te Māori ki te rīhi i ō rātou whenua, ā, ki te whakamahi i aua moni e puta ake ana mō ā rātou ake mahi ahu whenua pērā i te mahi a ngā tāngata whai rā. Hei whakatinana i tēnei, ka ātetehia e ia te mana hoko o ngā whenua Māori o te Karauna, e whakakāhore rā i ngā kaiwhiwhi whenua kia āhei tika atu ki te mākete tauhokohoko whenua. Whakarērea ana te Māori kia utua tinihangatia ngā utu itiiti e ngā kairaweke hoko whenua a te Karauna.

Heoti kāre i whakaaetia e te Ture Whenua Māori 1888 a te kāwanatanga a H. A. Atkinson, kia taea e te Māori te mana whakahaere i ō rātou whenua, i rapuhia rā e Timi Kara me ētahi atu. Ko te hiahia kē o te kāwanatanga he whakatetere mai i te moni tūmataiti kia āhei ai te hunga penapena pūtea ki te hoko whenua here kore, itiiti noa te utu. Heoti ko tā Timi Kara kē e whakaata ana ko te hiahia o te Māori ko te rīhi. Nō muri mai i te whakatūranga o tētahi kāwanatanga Rīpera (Liberal) i te tau 1891, ā, nā runga i tana tūranga e pā ana ki ngā take whenua, i tohua ai a Timi Kara hei hoa mō Te Riihi rāua ko Tāmati Make (Thomas Mackay) ki te kōmihana uiui whānui i ngā ture whenua Māori.

He tino kino rawa atu te whakahē a te rīpoata matua a te kōmihana i te mahi whakatakitahi i ngā taitara. I whakaae kē ki te taitara ā-hapū mēnā rā kāre he painga o te whenua kia wāwāhia kia kōpipiri ai te whakanohonoho haere. I marohia me waihanga hou anō te Kōti Whenua Māori, whakahokia ake ana ki te wā kāinga ā-rohe tū ai, ā, kia whai wāhi atu mō ngā komiti Māori ā-poraka, ā-rohe hoki ki te whakatau taitara. I whakaaetia anō, mā ngā poari whenua anake, e 50 paiheneti te nui o ōna mema Māori, e kaha ana ki te hokohoko i ngā whenua, ā, me whakahoki atu te mana hoko i ngā whenua Māori ki te Karauna. Kāore a Timi Kara i whakaae ki taua whakataunga whakamutunga nei, ā, i tino kaha tana whakahē i te kore āwhina e tukua ana ki te Māori, hei ako, hei tautāwhi i a rātou kia tū hei kaiahu whenua.

Nā te whakatūranga i a Alfred Cadman hei minita mō ngā take Māori, i whakatōmuri tā Te Riihi rāua ko Timi Kara i hiahia ai. He pai kē atu ki a Cadman te hoko mai i ngā whenua Māori tēnā i tā te rīhi. I a Timi Kara tonu i te tuarongo o te Whare, rewa ana āna patapatai i ngā mahi a te kāwanatanga, uaua ana te whakahoki. Whakahuahua ana ia i te Tiriti o Waitangi i ētahi wā, hei tautāwhi i ngā tikanga ake a te Māori. Otirā, nā ana pūmanawa tonu ōna mōhio ki te tāwhiwhitanga o ngā tikanga whenua Māori, i tohua ai a Timi Kara hei kanohi mō te iwi Māori ki runga i te Kaunihera Whiriwhiri (Executive Council), i Maehe o 1892.

Nō tana whakaaetanga ki taua tūnga kā tahi, ā, nō te rironga o te tūranga mō ngā take Māori i a Te Hētana (Richard Seddon) i te tau 1893 ka rua, ka meinga a Timi Kara kia tū mārakerake ki te whakaae ki te mahi hoko whenua a ngā Rīpera. I whakahokia anō te mana hoko o ngā whenua Māori ki te Karauna, kātahi ka whakatūria te Kōti Whakamana (Validation Court), hei whakatikatika i ngā taitara huhua e hē ana ki te taha ture. I tokona hoki e Timi Kara te Ture Hoko, Whakawhiwhi Whenua Māori (Native Land Purchase and Acquisition Act) 1893, e whakaāhei ana i te kāwanatanga ki te kī ko ēwhea whenua papatua Māori me hoko tonu atu, me rīhi tonu atu rānei. Hei tāna, ko te rīhi me te whakangao tonu atu i ngā moni rīhi a ngā kaiwhaipānga, kia mahia ai ngā whenua, whakamimiti hoki i te whakapau hua kore noa iho i ngā moni.

Heoi, kakawa ana ngā whakahē a ngā mema Māori o te Whare Pāremata i a iae tautāwhi kē mai ana rātou i te Kotahitanga, arā, i te kaupapa pāremata Māori. Nā runga i te meatanga a Hōne Heke, tērā pea e kore e taea e Timi Kara te pupuri tana tūru o Te Tai Rāwhiti i tērā tino kaitautāwhi o te Kotahitanga i a Wī Pere, nāna i whakatūturu tana whakatau ki te tautohe i te tūru whānui (Pākehā) o Waiapu i te tau 1893. E whā rau, e iwa tekau mā whitu te nuinga ake o āna pōti i ā C. A. de Lautour, he Rīpera anō, i te rironga o te tūru i a ia, ā, noho tonu ki a ia ā tae noa ki 1908. I te whakarerekētanga i te rohe pōti i taua tau, ka riro i a ia te tūru o Tūranga, ā, tae noa ki te tau 1919.

I ngā tau pokapū o te tekau tau atu i 1890, ka momoho te mahi a te Kotahitanga kia kaua rawa te Māori e whai wāhi atu ki te Kōti Whenua Māori. Nā tētahi o ōna peka i tautoko te tono kia whakatūria he rōpū motuhake hei waihanga ture mō te Māori, i raro i te rārangi 71 o te Ture Whakamana o te Koroni (Constitution Act) o te tau 1852. Hei tautoko i tēnei, ka whakatakotoria e Hōne Heke, te Mema Māori mō Te Tai Tokerau, tētahi Pire Tikanga Māori (Native Rights Bill) ki te aroaro o te Pāremata i te tau 1894. Nā ngā mahi ātete ā-tinana i ngā kairūri i roto i Te Urewera, i tau ai te mōrearea ki runga i ngā take whenua. I tino piri te mahi tahi a Timi Kara rāua ko Te Hētana i aua kaupapa, ā, e rua rawa ōna haerenga i tana taha ki te torotoro haere i ngā kāinga mokemoke o te Māori.

I pūmau te mautohe a Timi Kara ki te wāhanga o te Kotahitanga e aro ana ki te kaupapa tū mana motuhake. Hei tāna, e kore e taea e ngā mahi tōrangapū te whakatinana, ā, e wehe kē mai ana i te Māori i ngā mahi whakapakari o te auraki, ā, ko tēnei tonu tana tino kaupapa. Riri kaha tonu nei te āhua o ā rāua tautohenga ko Hōne Heke. Hei tāna anō, he pai kē atu kia whakaorangia te Māori i tōna pōhēhē, arā, ka whakaaetia mai he kaupapa ture motuhake mōna. He iti te mana whakawā hei tuku ki ngā komiti Māori o ngā wā kāinga, nō te mea, hei tā Timi Kara, e āhua noho ana aua wāhi hei huihuinga mō te hunga tautotohe, me te hunga nanakia. E mārama ana ki a ia, hei tāna, te noho āritarita a te Māori i raro i ngā kawenga a ngā whakahau hou – arā, ngā kawenga rēti, ngā kawenga tāke me te wete mai i a rātou i ngā āhuatanga tawhitohe pai kē atu kia rangona te mamae mō te wā poto, kia āta rangona ai te reka mutunga kore o ngā painga o te wā roa. Nā runga i ēnei tū āhua i whakapono ai ia me whakakāhore ngā kanohi Māori motuhake i te Pāremata, hāunga anō te toa o te Māori i ngā nohoanga whānui anake, ēngari, nā te mea e whakaarotia nuitia ana ngā kaipōti Māori o ngā rohe pōti tūru pāhekeheke, ka taea e aua kaipōti te here ngā whakatūranga a ngā tāngata whai kia aro mai ki ō rātou whakaaro.

Otirā, i kaha tonu te whawhai a Timi Kara kia whakaaetia ngā manatū whakahaere Māori, hei tāna hoki, mā reira e āwhina te Māori ki te haere whakamua. I te wā o te tekau tau atu i 1880, i mahi tahi rātou ko Paratene Ngata, ko Rāpata Wahawaha mā, ki te whakatūtū haere i ētahi komiti whakahaere mō ngā poraka huhua nei ōna kaiwhiwhi. I te tau 1893, i mahi tahi anō rātou ko Te Riihi me Wī Pere ki te whakatakoto i tētahi pire mema tūmataiti, hei whakatū i ngā kaiwhiwhi o te 100,000 eka poraka Nama 1 o Mangatū, hei kaporeihana, ā, hei whakamana i tētahi komiti nā te pōti ōna mema i whakatū, ki te whakahaere i taua whenua. Ko tā Timi Kara i nāianei he anganui i ngā mahi amuamu anō a te tangata whai, arā, ka waihotia e taua kaupapa kaporeihana nei kia pūmau tonu te tikanga nohoanga iwi a te Māori, ā, ka mahue te whenua kia takoto taramore noa. I mau tonu a Timi Kara ki tōna whakaaro kia whakawhiwhia te Māori ki ngā taitara whakatakitahi mehemea he pai te whenua mō te wāwāhi, ēngari, kauaka ko ngā whenua tahataha teitei rā. Kātahi ka tīmata te aronui mai ki te tauira tau kē i Te Tai Rāwhiti mō te whakakaporeihana whenua.

Nā te mea kāre ngā whenua o Te Urewera i hiahiatia hei nohoanga tāngata, ēngari, kia waihotia iho hei waoku, hei ārai i te horo me te waipuke i Te Moana-a-Toi (Bay of Plenty), i taea ai e Timi Kara te whakamana te Ture Rāhui Māori o te Takiwā o Te Urewera (Urewera District Native Reserve Act) 1896. Nā tēnei i tuku mā tētahi kōmihana motuhake o te tokorima o Tūhoe me ngā Pākehā tokorua e whakatau te taitara mō te rohe, ā, mā ngā komiti e whakahaere ngā whenua. Ko te koha ki te kāwanatanga ko te tuku i a rātou me ngā kairapu kōura kia haere noa atu ki taua rohe. Nā te whirinaki o Timi Kara ki ōna mātauranga takawaenga tino pūkenga i puta ai tēnei hua. Nā tōna piripono tonu ki a Te Hētana, mahi tahi hoki rāua, taka rawa ki Tīhema o 1899, kātahi anō a ia ka whakaarohia e tērā hei minita mō ngā take Māori. Ko ia te Māori tuatahi kia whakawhiwhia ki taua tūnga. Kore rawa te mana o tētahi atu i pērā rawa te kaha i tōna i te wā i a ia i taua tūnga ā hinga noa te kāwanatanga o ngā Rīpera i te tau 1912.

Nā te tautāwhi a ngā ngārahu taiohi e puta ake ana i te tau 1900, pērā i a Āpirana Ngata rā, i taea ai e Timi Kara te whakakīkī te Kotahitanga me ērā atu o ngā amorangi Māori, kia whakaae ki ngā whāinga e paingia ngātahitia ana e rātou me te kāwanatanga, pērā i te Ture Kaunihera Māori rā me te Ture Whakahaere i ngā Whenua Māori (Māori Lands Administration Act). Ko tā te tuatahi, he whakamana i ngā komiti Māori wā kāinga ki te whakahaere i ngā mahi hauora, whakatūpato i te mate riko me te kai waipiro. Ko tā te mātāmuri, he whakatū kaunihera whenua Māori ko te nuinga o ngā mema he Māori, ā, kia hoatu ki a rātou te mana hoko, rīhi rānei i ngā whenua i tukua tūaotia atu ki raro i a rātou. I whakamanahia ngā komiti poraka ki te āwhina i ngā Kōti Whenua Māori ki te whakatau taitara. Nō ngā tau o muri iho ka takahia e Timi Kara te whenua, me te whakarīrā ki te whakatūtū haere i ngā kauniheraā, nō taua wā anō nei ka hau tōna rongonui i waenga i te iwi Māori.

Heoti, nā te mau tonu o te whakaaro kino o te Pākehā me āna mautohenga i taupare ngā tino tūmanakotanga o Timi Kara. Kātahi ka whakamimitihia ngā pūtea ki ngā kaunihera Māori, kaha kore ana te tipu hei rōpū whai mana, whai kaha hoki ki te whakahaere tonu i a rātou. Eke pai noa ana i ngā kaunihera whenua Māori te hāpai i ngā mahi whakatau taitara, ēngari, he iti noa iho ngā whenua i tukua ki raro i a rātou. Nā konei i tīmata ai te āpitihana ki te akiaki kaha i ngā Rīpera. Nganangana ana te auau mai o tērā taha kia whakakorea atu te 'takoha nei a Timi Kara', arā, ngā whenua taramore o te puku o Te Ika-a-Māui. Nāwai rā kore kaha ana a Timi Kara. Tautuku ana, tautuku ana. I kīia e te Ture Whakanohonoho Whenua Māori (Māori Land Settlement Act) 1905, ka whakakapia ngā kaunihera whenua Māori ki ngā poari whenua nā te kāwanatanga te katoa o ōna mema e toru i tohu. O ngā mema tokowhitu o te kaunihera, tokotoru ngā mema Māori i pōtitia ki runga, kotahi me tohu. Ina koa ko te poari, tokotoru noa iho ōna mema, ā, kotahi noa iho he Māori. Ka tīmata anō te Karauna ki te hoko harangotengote haere i ngā whenua taitara takitahi, tīmata ana hoki ngā mahi rīhi tūmataiti, hāunga rā te rohe o Te Tai Tokerau me Te Tai Rāwhiti.

Heoi anō, nā te hiahia tonu o Timi Kara ki te puri i ngā whakahaere, ka tohua e ia he tiamana ki ngā poari e popore ana ki te rīhi. Ko Rāpata Taute (Robert Stout) rāua ko Āpirana Ngata ngā mema o te kōmihana i whakaaetia kia tohua e ia hei kōrero tahi me ngā hapū, ki te tohutohu hoki ko ēwhea whenua me hoko, ko ēwhea me rīhi, ā, ko ēwhea hei ahu whenua ake mā ngā kaiwhiwhi. Nā te torutoru o ngā whenua i homai hei hoko i tuohu anō ai a Timi Kara. Nā te Ture Whakanohonoho i ngā Whenua Māori 1907, i whakamana te kāwana i roto i te kaunihera ki te tuku i ngā whenua wātea ki ngā poari. Arā, ki te pīrangi ngā kaiwhiwhi Māori ki te whakawhiti whenua ki tētahi atu, kāre e whakaaetia mā te rīhi anakeēngari, hāwhe o taua whenua me hoko rawa atu. Kātahi anō, nā te ture o 1907, ka mārama te wāhi ki ngā poari, arā, me pānui whānui rawa anake e taea ngā whenua te hoko, te rīhi rānei. Kua mutu i nāianei te hoko huna i te whenua mō te utu tātakimōrī noa iho. I kawea e Timi Kara te kaupapa a Ngata o te tono moni hei ahu i ngā whenua kei a rātou tonu, ā, ka waiho ko ngā whenua rīhi hei taituarā.

Nā Timi Kara i whakahaere te mahi waihanga i te Pire Whenua Māori i te tau 1909, he whakatōpū rā tōna tikanga. Nō tana whakatakotoranga i te pire, whakahīhī ana tana pānui, arā, raro paku iho i te hāwhe miriona eka ngā whenua papatipu e toe mai ana. Nā te pire i wewete ngā here katoa i runga i ngā mahi hokohoko whenua Māori. Kua whakaāheitia ngā Māori i nāianei mā rātou tonu e whakaaro me pēwhea ō rātou whenua, ēngari, mēnā ka hokona, me tiro rā anō e te Kōti Whenua Māori mehemea e utua tōtikatia ana i te tuatahi. Ā, kore rawa tētahi Māori kotahi e whakaaetia ana ki te hoko i te katoa o ōna whenua here kore. Ko te take nui o roto o taua pire, ko tērā e kī ana, e kore e mana ake te tauira pupuri a te Māori i ōna whenua papatipu i tērā o te Karauna. Hei tā Timi Kara, mā tēnei e kore ai te kōti e pōkia e te hāmenetangaheoi anō, he whakautu tēnei nā te kāwanatanga ki te whakatau a te Kaunihera Motuhake a te Kīngi (Privy Council), arā, ki tā te ture noa, kāore e taea e te Karauna karāti te tīkape, te whakakore noa atu rānei, te taitara whenua papatipu a te Māori. Kei te Māori te tikanga ki te waiho mā rātou anō e whakahaere ō rātou whenua, ki te tuku atu rānei i te mana whakahaere ki ngā poari whenua Māori. I whakakahatia ngā kaporeihana whenua me ngā here o te ahu whenua Māori o 1907. Nā te Ture Whenua Māori 1909, i tautuhi te āhua o ngā mahi whakahaere whenua Māori ā tae noa ki te tekau tau atu i 1960. Nā taua ture anō i kaha kē atu te hokona atu o ngā whenua Māori, otirā kāore i taea te rore. Ēngari, nā taua ture anō i whakangāwari ngā mahi a ērā e pūkeke ana ki te pāmu i waimarie rā he whenua tonu ō rātou.

I hinga i a Timi Kara tētahi whawhai nui ki te pupuri i te pūnaha rīhi whenua, i āta whiriwhiria ngātahitia rā e rātou ko ngā amorangi o Ngāti Maniapoto, mō ngā Tāone Māori (he whenua rāhui i rīhitia hei tāone i raro i te Ture Tāone Māori 1895) pērā i Te Kūiti me Taumarunui rā. I tana mataku kei ngaro te tūru o Taumarunui i te rōpū Rīpera, ka meinga a ia kia whakaae ki ngā rīhi mutunga kore me te tika o ngā kairīhi ki te hoko mai i ngā whenua i a rātou, hei pei atu i te kaupapa a te āpitihana kia whakahaua ngā rīhi kia whakawhitia hei whenua here korekoia nei rā ngā whakarerekētanga a Timi Kara i ngā kaupapa kāore i taea e ia te aha.

E whakaata ana te Ture Whakamutu Tohunga (Tohunga Suppression Act) 1907, i te kiriweti o Timi Kara ki te hiahia o te Māori ki te hoki ki ngā rā o mua. E hāngai ana taua ture ki te hunga e karangatia ana 'he poropiti', pērā i a Rua Kēnana o Maunga-pōhatu rā. I whakaarotia nuitia e Timi Kara a Tūhoe, ā, e tika ana ia kia tū whakahīhī mō tana mahi ki te tiaki i ngā whenua o Tūhoe i te tau 1895. Ēngari, ko tāna i pīrangi ai mō Tūhoe, kia 'teitei ake tā rātou tū' i roto i ngā āhuatanga o te ao hou. He mea whakatakariri ki a ia te mahi a Rua ki te kukume i a rātou kia noho taratahi anō, hei tāna hoki he tangata tinihanga taua tangata.

Ko te whakaaro o ngā Māori huhua noa atu, he nui rawa ngā tukunga a Timi Kara ki te Pākehā. I āna whiriwhiringa ki te Kīngitanga ka whakaaetia mai a ia kia whakatūtū haeretia he poari whenua Māori ki roto o Waikato, ēngari, i waihotia mā ngā kaiwhiwhi anake, ehara mā ngā poari, e waitohu ko ēwhea poraka kia hokona, kia rīhitia, kia rāhuitia rānei. Nō te matenga o Mahuta, te Kīngi Māori, i te tau 1912, ka kī a Timi Kara me whakakāhore te taitara 'Kīngi'. Otiia, i whakamaua tonutia e Waikato me Ngāti Maniapoto taua taitara ki a Te Rata.

Ahakoa tana whawhai ki ngā mea, e ai ki a ia, e whakapare kē ana te Māori i te ara tōtika, he Māori tūturu a Timi Kara, ā, i ētahi wā he tangata remurere ki taua taha ōna. Ka roa kē nei rāua ko Te Hērihi (William Herries), te māngai o te āpitihana mō ngā take Māori, e tautohetohe ana. Ko te whakapae a Te Hērihi, e patua ana e ngā kaupapa a Timi Kara te kaha o te hunga takitahi ki te tū wātea, ko tōna mutunga ko tērā e whāia rā e te kaupapa nohoanga ā-whānau, ā-hapū rānei a ngā Māoriarā, kia waiho te Māori kia noho tauwehe ana mō ake tonu atu. I tino whakahēngia mārikatia e Timi Kara ngā whakapae a Te Hērihi. Hei tāna, he hao whenua kē nō te Pākehā te kaupapa o aua whakapae. I kī pēnei a Timi Kara, arā, kia kitea mārakeraketia ai, kia kitea whānuitia ai te mahi whakanohonoho haere i te whenua, ā, kia taea ai e ia te whakamarumaru te Māori i ngā mahi pāhua o taua wā tonu, te take i anganui atu ai ia ki te hunga kaiwhakahē, ki te hoariri tōrangapū, ki te kaikakai noho puku me te kairapu angitu, ki te kaihokohoko tū wātea me te huhua noa o ētahi atu. Koia nei tāna mō ngā take whenua rīhi Māori, arā, ka mahia mārakeraketia e ia aua take i runga i te ngākau atawhai, ā, kia hāngai ai ki ōna tūmanakotanga ponotanga, ka whakapaua e ia tōna kaha hei painga mō ngā iwi o Aotearoaēngari, i roto i aua mahi katoa e kore rawa e wareware i a ia ko ia te kanohi o tōna iwi. I kī atu a ia ki tētahi hui i tū ki Te Kūiti i te tau 1920, 'Kia mau ki tō koutou Māoritanga'.

Ka haere nā te wā, ka nui kē ake te whakaaro me te aroha o Te Tai Rāwhiti ki a Timi Kara, te īngoa tēnei e mōhio whānuitia ana e te iwi Māori mōna. He manawa pā te āhua o tana urunga atu ki te taha o Wī Pere hei kaitiaki mō te whenua o te Kamupene Whakanoho Whenua Māori o Niu Tīreni, e pēhia ana e te mōkete taumaha i taua wā. He mahi tūmanako kore, nā te iti rawa o te mana i a rāua. E whia kē nei ngā hokinga atu o ōna hoa mautohe Māori ki te whakahē i a ia i te aroaro o te Kōti Whakamana. Ko tō rātou kaihautū ko W. D. Lysnar, he rōia e kaha haere ana te hau o tōna rongo i taua wā. Nā tōna awe i taea ai e Timi Kara te kōrero matawhāiti atu ki a Te Hētana kia kaua ngā whenua e whakahaua kia hokona. Nā te hanganga ture a Te Waari (Joseph Ward) i te 1902 hei whakatū i te Kaitiaki Māori o Te Tai Rāwhiti, nāna i wete te kēhua kua roa kē nei e kuku ana i a Timi Kara, ā, noho māmā ana tōna ngākauheoti, i pūmau tonu ia ki te āwhina i ngā mahi ahu whenua a ngā kaiwhiwhi whenua Māori i Te Tai Rāwhiti.

Kitea paitia ana te āhua o tōna tūranga i roto i te rōpū Rīpera, ka rua nei ngā rironga ōna hei kairīwhi mō te Pirimia mō ētahi wā i ngā tau 1909 me 1911, ā, me te whakanoho hoki ki runga i a ia o te taitara Tā Timi Kara (KCMG) i te tau 1911. Tautoko ana ia i te kaupapa tautāwhi i te Pakanga Nui, ā, i tae rawa ia ki te kite i ngā hōia Māori i te kauhanga riri hauāuru i Parani i te tau 1918. Nō te pōti o 1919 ka hinga ia i tōna hoa tauwhāinga o mua rā, i a Lysnar. Nā te kāwanatanga a Te Maahi (W. F. Massey) a ia i tohu ki te Kaunihera Ture i te tau 1921. Ko tāna, kua noho nei a ia hei kaitōrangapū kaumātua, he toko i ngā mahi a Ngata me ōna hoa mahi ki te ātete i te hunga e whakahē ana i ngā rīhi Māori, ā, ki te ātete hoki i te hiahia o te kāwanatanga kia tukua ngā whenua tiaki me ngā whenua rāhui kia hokona.

Nā te nui o tōna hanga, nā te mārakerake o te kite atu i tōna kaingākau ki te tākaro me te hākinakina, nā tōna pūmahara me tōna mōhio, nā te mea he pūkōrero, he kōkō tatakī, nā tōna pai ki te manaaki me te mahana o te tangata, i whakamīharotia ai a Timi Kara e te hunga i tūtaki ki a ia. Kāre te whanonga o te wahine a Timi Kara, a Hēni Materoa i rite ki tōnahe wahine āhua noho puku kē, otiia, manaakitia ai e ia ngā mema Pāremata e toro atu ana i Tūranga i te kāinga o te tokorua nei. Nā tā rāua kore tamariki, i atawhaingia e rāua ētahi tamariki. Ko waenga tonu i ngā Māori o te wā kāinga te wāhi mahi o Hēni Materoa, ā, ko ngā tino mahi i mahia e ia, ko āna mahi i te wā o te rewharewha o 1918. I whakaīngoatia mōna te whare i hangaia mō te pani ki te whenua nāna i koha, ā, i utua ki te pūtea nāna i kohi. Nō te tau 1918 ka whakawhiwhia ia ki te tohu o te Emepaea o Peretānia (OBE).

Nā Timi Kara te kauwhau whakahōnore i te hurahanga o te whakamaumaharatanga mō tōna hoa tauwhāinga tōrangapū o ngā tautini noa, mō Te Hērihi i te tau 1926. Heoti e noho hoahoa ana rāua tahi i a rāua ka kaumātua haere. Tekau rā i muri mai, i a Timi Kara i Ākarana, ohotata nei te hēnga o ōna whatukuhu, e whia tau kē rā e pauku ana. He ruarua noa iho ngā hāora i muri, ka hinga. Ko te 18 o Oketopa te rā. Ka mutu te karakia whakamaumarahatanga mōna i te Whare Karakia nui o Hato Pāteriki, ka mauria tana tūpāpaku ki Tūranga tangihia ai e te tini, i tae ake i ngā tōpito o Te Tai Rāwhiti. Kei Mākaraka a ia e tāpuke ana. E whā tau i muri mai, arā, i te 1 o Noema 1930, ka mate hoki ko Hēni Materoa.

He kaha te whawhai a Timi Kara kia mau tonu ngā whenua Māori. Ki tētahi whakaaro anō kāore i taea e ia. I raru ai ia nā te kotahi o ngā rōpū e rua o te Pāremata e tono ana me noho wātea tonu ngā whenua Māori mō te hoko. Heoti, i taea e ia te ārai te ngaronga o te whenua mō tētahi wā, i tīmata hoki te āwhinatia mai o te kaupapa ahu whenua a te Māori, me te pou hoki i te pūnaha mō ngā kaporeihana Māori. I taea hoki e ia te whakatahuri mai te hunga kaumātua me ngā rōpū Pākehā whai mana kia whakaae ki tana tono kia tautokona ngā whakatupuranga ngārahu taitama pērā i a Ngata rā. I te tangihanga o Timi Kara ka whakanuia e Ngata mō tōna aroha ki ngā tāngata katoa, mō te rangatiratanga o tōna tū me tōna āhua, he taonga tuku iho, hei tāna, nā ōna tīpuna Māori. Nā ngā pūmanawa ake o Timi Kara me tana tohunga ki ngā mahi tōrangapū i whakaarohia nuitia ai, i tū teitei ai rātou ko tōna iwi i Aotearoa nei, i te wā e kaha haere ana ngā mahi whakahāwea i te Māori me te wehi tērā rātou e whakamaniorotia, ā, ka peia ki tahaki.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Alan Ward. 'Carroll, James', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1993. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/2c10/carroll-james (accessed 21 August 2019)