Kōrero: Carroll, Hēni Materoa

Whārangi 1: Haurongo

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Carroll, Heni Materoa

1852/1856?–1930

Nō Rongowhakaata, nō Te Aitanga-a-Māhaki; he kaiārahi

I tuhia tēnei haurongo e Sheila Robinson,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1996.

Ko Te Huinga tētahi o ngā īngoa karanga o Hēni Materoa. I whānau ia ki Makauri, e ruarua māero noa te tawhiti atu i te taha māuru o Tūranga (Gisborne). Kāore i te tino mārama me ko te 27 o Oketopa 1852, ko te 29 o Oketopa 1856 kē rānei tōna rā whānau. Ko Mīkaera Tūrangi tōnā pāpā, he uri nō Ngāi Tāwhiri me Ngāti Maru hapū o Rongowhakaata, he tama anō hoki nā te ngārahu o Rongowhakaata, nā Paratene Tūrangi. Ko Riperata Kahutia te kōkā o Hēni, he kaingārahu mātārae nō Te Whānau-a-Iwi hapū o Te Aitanga-a-Māhaki. He hononga ōna ki ngā iwi mai i Waiapu ki Te Wairoa, ā, i heke mai ia i ngā kāwai tino rangatira tonu o Te Tai Rāwhiti.

Nō te tau 1865 ka huri te nuinga o Te Aitanga-a-Māhaki ki te Pai Mārire. Kāore te kaupapa hou nei i tautokona e te iwi o Riperata. Ka whakatika mai rātau ki Tūranga, ka whakaarahia tō rātau pā, a Piripono, i ngā tahataha o te awa o Waikanae. Koia tēnei te wāhi noho o Hēni Materoa i a ia e taiohi ana. Kāore a ia i haere ki te kura, otirā, nō mai ia i te whānau mahana, i te whānau takaahuareka, ka akona nei e ia ngā tāhuhu kōrero me ngā tikanga tuku iho a tōna iwi. I kite anō hoki ia i te tāone o Tūranga e tipu haere ana ki runga ki ētahi o ō rātau whenua nō muri i te hokonga a te kāwanatanga i aua whenua i te tau 1869. Mō ngā 15 tau i muri mai i manahau tonu tōna kōkā, a Riperata, ki te puri i ō rātau toenga whenua, me te whakakaha anō i te waiora me ngā tikanga noho a te iwi.

Ko te whakaaro ko te tau 1880 pea te wā i tūtaki a Hēni Materoa ki a Timi Kara (James Carroll) o Ngāti Kahungunu, he hāereere tonu mai tana mahi ki te rohe o Tūranga. Kāre a Riperata i whakaae kia moe rāua, nā te mea pea he Katorika a Timi, ēngari he Mihinare kē a Hēni. Hāunga ake, kua māro kē te whakaaro o ngā tokorua nei, wehe noa atu ana rāua i Tūranga mā runga kaipuke ki Pōneke (Wellington), kāre he kōrero, kāre he aha. Nō te 4 o Hūrae 1881 ka mārenatia rāua i te tari rēhita o Pōneke.

Nō te mutunga o te tau 1881 ka hoki a Hēni Materoa rāua ko tōna hoa tāne ki Tūranga (nō tērā wā ko Hēni Kara tōna īngoa karanga ki te Māori). Arā i Mātokitoki tō rāua kāinga tuatahi, kātahi ka neke atu rāua ki runga ki te whenua o Riperata i Waikanae noho ai. Ko te whakaaro nā āna mahi kaiwhakamāori, kaiwhakapākehā i hoki ai a Timi Kara ki Pōneke. Nō muri noa mai, arā, nō te wā i mutu ai te Pakanga Nui o te Ao, ka hangaia e rāua tētahi whare, inā kē te rahi, i te tiriti o Kahutia; ka noho taua whare hai tohu whakahirahira ki roto i Tūranga. Kīkī ana tō rāua whare i te tangata i ngā wā katoa. Nō te mea kāore ā rāua tamariki ake, e hia kē nei ngā tamariki o ngā whanaunga nā rāua i whāngai, ā, tono rawa ia ki ngā tamariki ake a tōna tungāne, a Mīkaera Pare Keiha.

Ko te whakaatu mai o ngā whakaahua o Hēni Materoa, kīhai e menemene ana te kanohi, ā, i tāia hoki ki te moko o te māreikura. He rau huia anō i ngā makawe, ā, e mau ana hoki i te kahu kiwi. Ki wā ngā kōrero anō, he wahine huatau te tū, memene ana ōna pāpāringa, ā, e mau kākahu papai ana i ngā wā katoa. Nāna tonu i whakarite, kia kaua ia e haere ki Pōneke noho ai i te rironga o te tūru Pāremata o Te Tai Rāwhiti i a Timi Kara i te tau 1887. Otirā, ka noho wātea tonu tōna whare hai manaaki i ngā manuhiri a tōna hoa e taetae ake ana. Ko ētahi anō o rātau ko te Kāwana o mua atu, arā, ko te pirimia, ko Tā Hōri Kerei (George Grey), rāua ko te Kāwana Tianara, ko Waikaute Heriko (Jellicoe). He tikanga tonu nāna te whakamau i āna manuhiri taiea ki te kahu kairangi, ki te taonga pounamu rānei, he mea tango tonu mai i te whakaputunga taonga i kaingākaunuitia e rāua ko tōna hoa.

He iti nei ngā kōrero e mōhiotia ana mō ngā mahi i mahia e Hēni Materoa i te tekau tau atu i 1880, tae noa ki te mutunga o te tekau tau atu i 1890. Ko ia tonu tētahi o ngā Māori tino whai mana o taua takiwā, ā, he kore whakaae nōna, i kore ai i whakahokia mai te tūpāpaku o Te Kooti ki Tūranganui-a-Rua (Poverty Bay) tāpuke ai. He maha ngā mahi i oti i a Hēni, arā, he mea mahi puku, he mea mahi hāramuramu, ā, noho ko ia tonu te tino kaioha atawhai i te iwi kāinga. Huhua ana ngā kaupapa i takohatia e ia ki te moni, ki te whenua. Ko te kaupapa nui rawa o ēnei ki a ia, ko tērā e tiaki ana i te ora o te wahine me te tamariki. Ruarua nei ngā tākaro e āwhinatia ana e ia, arā, te tākaro hōkī, te korowha, me te tākaro maita a te hunga wāhine. He mea whakaīngoa ngātahi te Whare Tamariki o Hēni Materoa (Hēni Materoa Children's Home) me te Karapu Maita o Kahutia (Kahutia Bowling Club) hai whakahōnore i a ia. Nō te tau 1911 i ūwhia a Timi Kara ki te tohu KCMG, ā, noho ana ko te īngoa karanga o ngā Pākehā o Tūranga i a Hēni Materoa ko 'The Lady'; ko tā te Māori ko Reiri Kara.

Nō te wā o te Pakanga Nui o te Ao te tino puāwaitanga o ngā mahi tūmatanui a Hēni Materoa. Atu i 1914 i mahi tahi rāua ko Āpirana Ngata he kohikohi moni mō ētahi mahi a te Hāhi Mihinare. Nāna anō hoki i āwhina ngā mahi tōrangapū a Āpirana, ā, i taua tau anō, ko Hēni te tiamana o tana komiti rohe pōti i Tūranga. I te taha o Āpirana anō ia i te tau 1916 i te wā e toro haere ana kia tautokona mai tana kaupapa mō ngā hōia Māori o te Rōpū Paionia o Niu Tīreni (nō muri mai i whakaīngoatia ko Te Hokowhitu a Tū). Nō te Maehe o 1917, i whakahaerea e Hēni te whakatuwheratanga o te rūma hui o te kāinga noho tonu o Āpirana i Waiomatatini.

I whai wāhi anō a Ngata ki te mahi tino nui rawa atu i oti i a Hēni Materoa. Koia tēnei ko te kohi moni hai āwhina ki te tuku takoha kai me te moni ki ngā hōia Māori i rāwāhi, ā, ki te whakangao tahua mō te wā o tō rātau hokinga mai ki te kāinga. He mema me te tiamana anō hoki a Hēni Materoa nō te Rōpū Māori o Te Tai Rāwhiti Āwhina i ngā Take o te Whawhai (Eastern Māori Patriotic Association), nā Ngata i tīmata. Nō te putanga haeretanga o ngā peka o te rōpū nei, ko ia tētahi o te komiti tumuaki me te perehitini hoki mō te peka o Ōmāhu. Nā te mea he tino tangata ia ki ngā mahi a te rōpū, ka riro nāna i takahi te nukuroa o te tai rāwhiti o Te Ika-a-Māui, puta atu ki Te Matau-a-Māui (Hawke's Bay) me Te Wairarapa, ki te kōrero ki ngā hui kohi moni. I Āperira o 1919 ka tū tētahi hui nui ki Tūranga ki te pōwhiri i te hokinga mai o Te Hokowhitu a Tū ki te wā kāinga, ā, ko ia tonu tētahi i tū ki te kōrero.

I noho a Hēni Materoa hai 'Whaea mō te Motu'. I te wā o te urutā rewharewha o 1918, nāna ngā tūroro Māori i whakawhere kia kuhu ki ngā wāhi i whakahōhiperatia mō te wā noa nei, i raro i te whakahaere a ngā tākuta Pākehā. Nāna anō hoki i whakawhere ngā wāhine Māori ki te āwhina i te mahi tiaki tūroro. He wahine mātātoa ki ngā mahi whakaora i ngā hōia Māori i taotū. Nō te tau 1918 i ūwhia ia ki te tohu o te emepaea o Peretānia (OBE).

Ko te āhua nei nō muri iho i te matenga o Timi Kara i 1926, kua huri kē atu ōna whakaaro i te aotūroa nei; ka heke haere tōna waiora, ā, nāwai rā i mate noa i tōna kāinga i te 1 o Noema 1930. He mea nehu ki te whare tūpāpaku o ngā Kara kai te taha tonu o te urupā o Mākaraka. I kī pēnei a Pīhopa Pēneti (F. A. Bennett) ki tētahi whakaminenga nui i te karakia whakamaumahara i tū ki te Whare Karakia o te Tokotoru Tapu (Holy Trinity Church) i Tūranga: ko te katoa o tōna wairua he Māori; kāore he tangata o tēnei motu i pērā te rite ki a Hēni mō te whakahīhī ki tōna iwi. Ā, tua atu i tēnā, mana ana tana kupu. He hautupua ngā mihi i ūwhia ki runga ki a ia, nāna rā a Tūranga me ōna iwi i hāpai. Otirā, he awe māhaki nōna i rata ai te iwi Pākehā rāua ko te iwi Māori ki a ia, tautoko ai hoki i tōna mana.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Sheila Robinson. 'Carroll, Hēni Materoa - Carroll, Heni Materoa', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1996. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3c5/carroll-heni-materoa (accessed 9 December 2019)