Kōrero: Maika, Pūrākau

Whārangi 1: Haurongo

Maika, Purakau

fl. 1891–1917

Nō Ngāti Kahungunu, nō Rangitāne; he ētita, he kaiwhakatā nūpepa

I tuhia tēnei haurongo e Angela Ballara,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1996.

He tama a Pūrākau Maika nā Maika Pūrākau, te rangatira o Hurunui-o-rangi pā, e tū mai rā i te komititanga o ngā awa o Tauheru me Ruamāhanga. He kaitautoko a Maika Pūrākau pakeke i te Kīngitanga. I poto katoa ngā kāwai whakaheke o ngā iwi o Ngāti Kahungunu, o Te Aitanga-a-Whata, o Rangitāne me Ngāi Tahu o roto o Heretaunga ki te tonga tae atu ki Te Wairarapa, ki runga ki te hapū o tōna matua, ki a Ngāti Hikarāhui. Hei tuakana a Maika Pūrākau pakeke ki a Kaipāoe III, arā, ki te whaea o Hoani Parāone Tūnuiārangi me Taiāwhio Te Tau, he pāpā kē tō tētahi, he pāpā kē tō tētahi. He hononga anō tō Pūrākau Maika ki a Ngāti Rākairangi. Ko tōna whaea ko Makuhea, arā anō tētahi o ōna īngoa ko Hoana, he tamāhine nā Poihipi rāua ko Taukuta o Ngāti Tangatakau.

Ko te āhua nei, nō mua atu o te tau 1870 te wā i whānau ai a Pūrākau Maika. E rua rawa ōna tuāhine, ko Hīria rāua ko Pane; tērā atu anō pea ētahi. Ko te mōhio iho, kāre ia i tae ki te kura tuarua, otirā, kāre tonu i te mōhio i pēhea te whakatupu me te whakaako i a ia. Ko tana wahine ko Terina (Te Rina) Pūrākau Maika, nō te whānau o ngā Maaka o Ngāti Kurukuru o Waimārama.

I a ia e pakeke haere ana, ahakoa tōna tūranga, me ōna hononga rangatira, kāre kau i tino nui tōna mana ki Te Wairarapa. Ko ia me ētahi anō o ngā rangatira o Ngāti Rākairangi, tae atu ki a Piripi Te Maari‑o-te-rangi rāua ko Tūnuiārangi, te hunga i whakahuatia i te tau 1891 nō rātou ake ngā moana o Te Wairarapa. Nō te tau 1894 i tautāwhi ia i te tino take a Tamahau Mahupuku, hari ake rā i te Pāremata mana motuhake Māori a te Kotahitanga ki Pāpāwai. Tērā tētahi rōpū taitama i raro i a Pūrākau e mahi ana; o roto o te rōpū nei, 32 i whai wāhi ki te pēne a Tamahau e akona ana ki ngā mahi whakatangitangi; i te ako anō hoki tētahi wāhanga 10 ki te mahi kāmura hei whakatū i ngā whare me ngā wāhi nohanga tāngata hei whakarite i te kaupapa mō te Pāremata o te Kotahitanga. Ko Pūrākau tonu tō rātou pakeke tiaki mai i te āhuatanga o tā rātou noho.

Nō Tamahau Mahupuku anō te whakaaro kia hangaia he nūpepa Māori ki Te Wairarapa hei pou mō te kaupapa o te Kotahitanga. Takia ake ana e Tūnuiārangi, e Te Whatahoro Jury me Te Teira Tiakitai te take nei i te tau 1894, kōkiritia ana ki te hui ā-pāremata a te Kotahitanga i Pākirikiri, e tata rā ki Tūranga (Gisborne). Nā te mea mutu noa mai i te kōrero te āwhina a te hui, i mōhio ai ngā kaiārahi o Te Wairarapa ka riro tonu mā rātou tā rātou take e whakatutuki. Nō te tau 1895 i mauria atu ai e Te Whatahoro a Kiingi Tuahine Mate Rangitakaiwaho, he mea kura ki Te Aute, ki Te Whanganui-a-Tara (Wellington) ki te mahi mā tētahi nūpepa, he reo Pākehā ngā kōrero. Ahakoa i pāngia e te mate, tata atu ki te ono marama tana roa i reira e mahi ana. Nō te rironga mai o tētahi mīhini perehi i Te Whanganui-a-Tara i ngā kaihautū o Te Wairarapa i te tau 1896, kua mōhio kē ia ki te ako i ētahi atu. I whakatūria te perehi nei ki Pāpāwai, ā, meinga ana hoki ko Pūrākau Maika hei kaiwhakahaere ki te ako i ngā tamariki tāne, te hunga mā rātou e whakamahi te perehi.

Ka mutu mai te ako a ngā taitama, ka nukuhia e Pūrākau Maika āna kaimahi me te perehi tā pukapuka katoa atu ki tētahi wāhi e tata ana ki te Poutāpeta i te raki o Hūpēnui (Greytown). Nō te 21 o Tīhema o te tau 1897, i puta ake ai te tānga tuatahitanga o Te Puke ki Hikurangi.

Tokowhitu ngā kaimahi ake a Pūrākau Maika, ko ia nei te ētita: ko te tūranga ētita tuarua, me tērā o te kaiwhakamāori i riro i a Kiingi Rangitakaiwaho; ko te tūranga tumuaki i a Tawhiro Rēnata atu ki te tau 1906; ko ētahi anō i tua atu ko te mēnetia me ngā kaimahi tokotoru, he mahi ake tā rātou i ngā kupu hei tā. Āpiti atu hoki ki ērā ko te kaiaka mīhini, he mea whakamana ake tōna tūranga ki tērā o te 'kaipūkaha matua'. Mahi katoa ana rātou kāore e utua ana; ko ngā moni utu ā-tau a te tangata, haere katoa ana ki te utu i te whakatikatika i ngā mīhini, ki te hoko pepa me ngā tae.

Ka rawe kē te mahi ētita a Pūrākau, e toru tau nā ia e mahi ana. Kitekitea tonutia ake tōna īngoa i ngā rārangi kōrero o ia tānga o te pepa, arā, te whakaīngoa ake a te tangata e tuhi tonu atu ana ki a ia, tae atu ki ana whakautu e mau ake ana tōna īngoa. Ko te āhua nei, ko te wāhi nui tonu o ana pūrongo nāna tonu i tuhi; anō nei, i āna kōrero mō ngā hui me ngā tangihanga, i reira tonu a ia. Me e tirohia ana ngā pānui tuatahi o te pepa, ka kitea tonutia atu te hanga kūware o te whakatakoto, o te whakanohonoho haere o ngā kaimahi i ngā kōrero, ēngari ka haere nā te wā, kua tau haere te mahi. I pā katoa ngā kōrero a ngā tānga o te tau 1898 ki te Pāremata o te Kotahitanga, i tae atu rā a Pūrākau ki ngā hui. Nāna ake te pānuitanga o ngā menemana a te Kotahitanga, i tuhia ki te reo Pākehā, mō te ture whenua Māori a te pirimia, a Te Hētana (Richard Seddon), i huakina rā e ia i te tau 1898.

I muri mai i te huinga Pāremata i te tau 1898, ka whakahokia katoatia ngā kaimahi me te perehi tā nūpepa ki te marae o Pāpāwai. I reira ka riro te mana whakahaere o Te Puke ki Hikurangi i a Tamahau Mahupuku tonu. Mai i Oketopa o te tau 1898, riro ana nā Tawhiro Rēnata te pepa i perehi. Nō te tīmatanga o te tau 1899, i kitea ai te tino whakarerekētanga i te kaupapa ētita o te pepa: kua kore a Pūrākau Maika e haina i ngā reta; tuhia kētia mai ana ngā reta ki 'te ētita', ki 'Te Puke' rānei, ā, riro ana mā ēnei ngā patapatai e whakahoki. Whakakorea ana tōna īngoa i runga i te wāhi whakaaturanga o te pepa. Ko te āhua nei, kāre kau i tāia he pepa i te tau 1900, ā, kāre hoki i mōhiotia mehemea ko ia tonu te ētita o te pepa mai i ngā tau 1901 ki te 1906, pēhea rānei. I tēnei wā puta ake anō he kōrero e mau ake ana i te īngoa o Te Puke o Hikurangi, he mea tuhi ake nā te irāmutu a Tamahau, nā Niniwa-i-te-rangi, arā, ko ia tonu te rangatira tūturu o te nūpepa i ngā tau e rua mai i te matenga o Tamahau Mahupuku i 1904.

I mutu te tā kōrero a Te Puke ki Hikurangi i te tau 1906, ā, taka rawa mai ki Hūrae o te tau 1911, kātahi anō ka tīmata ake anō. Nō taua tau, riro mārika ana i a Pūrākau te whakahaere, ahakoa tāia tonutia ana e ia te whakaahua o tana kaiako, o Tamahau Mahupuku ki roto i ngā tānga katoa o te pepa atu i te 16 o Oketopa 1911. Riro ake ana nā te tamaiti whanaunga a Pūrākau, nā H. Tūhoukairangi te pepa i tā, i perehi hoki. Ko te tari rēhita tonu o te pepa i Katatāone (Carterton) te wāhi mahi; ko Pūrākau tonu te ētita me te rangatira o ngā whakahaere. Ahakoa te tono atu a Pūrākau ki te hunga e tuhi mai ana, kia tukua mai ā rātou reta ki a ia tonu, nō te otinga o te tānga tuatahi, ka meinga e ia me waiho īngoa kore noa ngā kōrero, kia pērā i ērā anō o ngā nūpepa.

Hui katoa ngā kōrero a te pepa, he whakaahua i te noho a te Māori, kīhai anake ki Te Wairarapa ēngari puta noa i te motu, e pā ana ki te whakapono me te tōrangapū, kāre nei e kitea ana i ētahi atu pukapuka. E ono marama i muri mai o te whakaoratanga ake o Te Puke ki Hikurangi ka meinga a Pūrākau hei tumuaki kaiwhakahaere mō tētahi kamupene, i te taha o Timi Kara (James Carroll) rātou ko Irāia Te Whāiti, ko Te Whatahoro Jury, me tana taina, me Taare (Charles) Jury. He mahi tā anō tā te kamupene nei i tētahi pepa i Te Wairarapa, ko Te Māreikura te īngoa; he pepa anō tēnei i tuhia ki te reo Māori. Nō Ākuhata o te tau 1911, ka puta te pānui tuatahi. Ko Whenua H. Mānihera te ētita. Ahakoa te oati a Pūrākau, e kore e whakarērea e ia Te Puke ki Hikurangi, kitea rawatia ake kua nui rawa ngā pepa e rua mō te mākete kotahi. Papahoro ngātahi ana ngā pepa nei i te tau 1913; e ono marama noa te roanga ake o te mea tawhito i te mea hou.

I waho atu o āna mahi whakahaere pepa, e tupu ake ana te mana kaihautū o Pūrākau ki roto ki Te Wairarapa. Kia māmā ai te whakawhitiwhiti kōrero mō ngā take i whakaaria e Hōne Heke Ngāpua, te Mema Māori mō Te Tai Tokerau, ka whakaurua atu ia ki roto i te rōpū tokowhitu hei komiti, i te hui a te Pāremata o te Kotahitanga i te tau 1897. Nō te hui o te tau o muri mai, ka roa kē nei rāua ko Paratene Ngata e whakawhitiwhiti kōrero ana, arā, e pēheatia ana e ngā ture whenua Māori te mana o ngā Māori. Whakatika ake ana a Pūrākau ki te whakahaere i tētahi anō o ngā hui ā-tau i waenganui i ngā momo hāhi karaitiana katoa, ko te Hāhi Mōmona tonu i te tautāwhi. Atu i te 1 o Āperira ki te 9 o Āperira o te tau 1898, i hui katoa mai ai ngā Mihinare, ngā Katorika, ngā Mōmona me ngā Ringatū ki tētahi whare karakia o ngā Mōmona i Te Wairarapa. I reira ka puta ake a Hirini Whaanga me ngā mihinare tokowhitu nō Utā (Utah) nō Amerika. Kōwhiria ana a Pūrākau ki te ārahi i te taitama rā, i a Āpirana Ngata, e huri haere ana i Te Wairarapa i Hūrae o te tau 1899, arā, ko ia rā te hēkeretari e hāpai ake ana i ngā mahi a te Kotahitanga o ngā Tamariki o Te Kāreti o Te Aute (Te Aute College Students' Association).

Ko Pūrākau tētahi o te komiti o te ope hōia tūao mau raiwhara eke hōiho o Te Wairarapa (Wairarapa Mounted Rifle Volunteers). I te tau 1902, i te whai pōti a Wī Pere mō te whakahau pōti i Te Wairarapa, riro ana ko Pūrākau hei hēkeretari māna. Nō muri mai, nō te tau 1903, ka whakatūria a Pūrākau e te Kaunihera o Rongokako (Rongokako Māori Council), hei tiamana mō te komiti marae o Hurunui-o-rangi. He wā anō ka riro atu ia he wāhi kē hei kanohi mō Te Wairarapa i ngā hui Māori o te motu, ā, mea rawa ake, kitea ana tōna īngoa i runga i ngā pōwhiri ki ngā hui maha me ngā tangihanga.

Ko te āhua nei, nō te papahorotanga o ngā nūpepa e rua, ka tīmata te heke haere o te mana o Pūrākau. Heoi anō te mea, mai i te tau 1912, e noho ana ia hei mema mō te Kaunihera o Rongokako me te Komiti o Tanenui-ā-Rangi, ko tā rātou nei mahi he whakahaere hui whakapapa (he hui nui ēnei hei kōrero, hei tuhituhi ake hoki i ngā whakapapa). I te tau 1913, ka whakatūria tētahi o aua hui nei i tōna marae ake, i Te Puananī, i Katatāone. Kāti rā, ngaro haere ana tōna īngoa i roto i ngā pukapuka tūmatanui. Nō te tau 1917, kitea ake ai i Te Kōpara, he nūpepa Māori anō tēnei, te whakaatu whakamutunga o tōna īngoa, e pōwhiri ana i a ia me ngā kaihautū o Te Wairarapa ki Te Puananī, ki te whakatuwheratanga o te whare o Nukutaimemeha i Maehe o te tau 1918. Kāre e mōhiotia ana te rā me te wāhi i mate ia, ēngari ko Te Rina, i mate ki Āhinekōhai (Gladstone) i te 14 o Mei o te tau 1944. Kāre kau ā rāua tamariki, ā, kāore i mōhiotia mehemea he whāngai tā rāua e ora tonu ana i taua wā.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara. 'Maika, Pūrākau - Maika, Purakau', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1996. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3m36/maika-purakau (accessed 14 December 2019)