Kōrero: Te Rata Mahuta Pōtatau Te Wherowhero

Whārangi 1: Haurongo

Te Rata Mahuta Potatau Te Wherowhero

1877–1880?–1933

Nō Ngāti Mahuta; te Kīngi Māori tuawhā

I tuhia tēnei haurongo e Angela Ballara,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1996.

Ko Te Rata te kaiārahi tuawhā o te Kīngitanga Māori. I whakatauria iho ki a ia ngā tikanga rangatira me ngā huanga nāna i hoatu te tohu ngārahu ki a rātou o mua atu i a ia. Me te tāpiri atu o ngā tau 50 e tautokona whānuitia ana e te Māori te mana hirahira nā te tūranga kīngi i hoatu ki a ia.

E ai ki te whakaaro, i whānau mai a Te Rata i Hukanui kāinga, e pātata ana ki te pā o Waahi, i te takiwā o Rāhui-pōkeka (Huntly), i waenganui i ngā tau o 1877 ki 1880. Ko ia te mātāmua o ngā tama tokorima a Mahuta Tāwhiao Pōtatau Te Wherowhero o Ngāti Mahuta, te Kīngi Māori tuatoru. Ko Te Marae te whaea o Te Rata; he tamāhine a ia ki a Amukete (Amuketi) Te Kerei, he rangatira i hinga ki Rangiriri i te pakanga o Noema 1863. E ai ki te kōrero, he tangata nā te kura i whakakakama te hinengaro, erangi, e noho tūroro ana puta noa i tōna whanaketanga. I a ia ka pakeke ka whakamamaetia a ia e te rūmātiki ā-mate kōiwi me te mate manawa. He wāhi nō tana māuiui ā-tinana te take i hua ai te whakaaro o ētehi o taua wā, koinei he tangata kahakore, he tangata whakamā, he tangata e ngāwari ana te whakakonuka, ā, i whakaarotia nō ētehi kaiārahi kē o te Kīngitanga āna mahi i roto i ngā take nunui o te wā. Ko te tikanga, arā ia i Waahi e āta noho ana; otirā, i ētehi wā ka haere ia ki ngā hui rērehi hōiho i Ākarana (Auckland). I moea e ia a Te Uranga, te tamāhine a Iriwhata Wharemaki rāua ko Hira Wati o Ngāti Korokī, ka puta ā rāua tama tokorua, ko Korokī rāua ko Taipū.

I aruaruhia te koiora o Te Rata e te tautohetohe. Atu i te tau 1908, ka whakatūtūhia haeretia e Hēnare Kaihau ētehi pokapū whenua ki Ākarana. Ko te whai a aua pokapū he kohi moni hei tango mai i ngā whenua muru. He tino rahi rawa atu te pūtea penapena nā Te Rata i hoatu hei tuarā i aua pokapū nei. Tau rawa ki 1911, kua āta mārama haere, arā, e kainga korekikotia ana ngā moni a te pūtea penapena, ā, kua matekiri ngātahi haere a Te Rata rāua ko tana matua ki tō rāua māngai. I taua tau anō, ka haere a Te Rata hei māngai mō Mahuta ki tētehi hui nui i Parewanui, he wāhi e pātata ana ki Te Ara-taumaihi (Bulls), ki te whiriwhiri ko wai hei kaiwhakauru ki te Pāremata mō te tūru Māori o Te Hauāuru. Ko Kaihau te kaipupuru o taua tūru i taua wā, erangi, e anipā ana a Taranaki me whakaīngoa kē ko tētehi o te hunga mātātahi he pai kē ake te kuranga i a ia tēnā i a Kaihau, kia riro ai māna rātou e whakaāhei kia utua mō ngā whenua muru. Nā ngā herenga o ō rāua tūranga, ā, nā te mea kei te noho tonu ko Kaihau tō rāua māngai mō te hoko me te rīhi i ō rātou whenua, ehara i te mahi ngāwari te wete mai i te tautoko a Te Rata rāua ko tōna matua i a ia. Kāore a Te Rata i whakaatu ki te whakaminenga e tautoko ana ia i ngā whāinga a Taranaki, heoti, nāna i whakaatu tana pūmanawa whakahirahira hei kaitakawaenga i tana pātaitanga atu menā he kaiwhakauru tōtika tā rātou, māna e whakaora ake ngā here i waenganui i a Waikato me Taranaki. Nā tēnei mahi āna, nāna i whakawātea te huarahi i kōwhiria ai ko Māui Pōmare, te tangata e paingia ana e tōna matua, hei kaiwhakauru. Ahakoa te ātete a Te Puea Hērangi me ētehi atu ā taihoa ake nei, i noho ū tonu te tautoko a Te Rata i a Pōmare hei mema Pāremata: tuatahi, he aroha nōna ki ngā wawata o tōna matua; tuarua, i te mea nā Pōmare te kī taurangi ka whakatūria e ia tētehi kōmihana uiui hei āta titiro i ngā murunga whenua o Waikato.

Nō te 9 o Noema 1912, ka mate mai a Mahuta i Waahi. Tē taea te whakahē, arā, ko Te Rata te whakakapi tika mō tōna matua, ā, āpiti atu ki tēnei, e whakaarotia ana nā tana mōhio ki ngā umanga o te ao Pākehā, ka taea e ia te āwhina tōna iwi. Nā ētehi o ngā kaingārahu Māori i tuku te whakamāherehere ki a Te Rata kia whakarērea e ia te taitara Kīngi, ā, mā te tohu o te tino rangatira, arā, mā te īngoa 'ariki' hei whakakapi. Ka ātetetia e te pirimia o te Kīngitanga, e Tupu Taingākawa Te Waharoa, ka riro i a ia. Nāna i whakatauāki te ū tonu o te Kīngitanga, ā, i kī hoki, nā te iwi Māori tonu a Pōtatau, te Kīngi Māori tuatahi, i mea hei kīngi i tana whakawahinga. He mea whakawahi a Te Rata e Taingākawa ki te taumata kīngi i te taha tonu o te tūpāpaku o tōna matua, i te 24 o Noema 1912. Tangohia tonutia atu e Te Rata ko Pōtatau Te Wherowhero hei īngoa mōna.

E ai ki ngā kōrero, i whiwhi a Te Rata i ngā rawa ake a tōna matua, £20,000 te wāriu, me ngā whenua £100,000 te wāriu. Erangi, ko te āhua nei e noho hē kē ana te rahi o ana pūtea taonga. E hia tau kē nei ētehi tonu o rātou o te whānau – ko tana karangatanga tuahine, ko Hera Hērangi, rāua ko Mahuta ētehi – e tuku whenua ana hei hoko hei painga mō rātou anō, hāunga ngā pūtea penapena i ngaro i a Kaihau. Āpiti atu ki ēnā, i roherohea ngā rawa a Mahuta i waenganui i ana tama.

Nō te tau 1913, ka tangohia e Te Rata māna hei pīkau te kaupapa a Tupu Taingākawa kia whakatakotoria tētehi petihana anō ki te aroaro o te Karauna o Peretānia, e tono ana kia whakahokia mai ngā whenua muru. Nā tōna whaea, nā Te Marae i hoko ētehi o ngā whenua o te whānau hei huruhuru mō te haerenga, ā, i whakaae rātou o te Kīngitanga kia kohaina e tēnā, e tēnā o rātou te kotahi hereni hei tautāwhi. I te hui o te 1 o Āperira 1914 i tū ki Waahi, ka tū ake ngā kaikōrero, ka whakamātau ki te whakakīkī i a Te Rata rāua ko Taingākawa kia whakakorea te haerenga. Ko Āpirana Ngata tētehi o aua kaiwhakakīkī nei. Heoi anō, nō te 11 o Āperira ka haere rāua. Ko Mita Karaka rāua ko Hōri Tiro Pāora i haere hei hēkeretari, hei kaiwhakamārama mō ngā reo e rua. I ū atu tō rātou tira ki Rānana (London) i ngā rā whakapaunga o Mei.

E whakawhirinaki ana a Te Rata ki te āwhina mai a Tā Hōne Koohi (John Gorst) i a ia. Kua noho tūturu kē a Te Koohi i Ingarangi i taua wā. Ko ia te māngai o te kāwanatanga ki Waikato i te tekau tau atu i 1860. I te tīmatanga kīhai ia i pai kia tūtaki rātou ko te rōpū tono, ā, tē puta mai tētehi tautoko whai kiko i a ia. Kua roa kē te wā, kātahi anō rātou ka heria atu kia manaakitia e Kīngi Hōri V rāua ko Kuini Meri, heoi anō, ka tāruatia e te kāwanatanga o Peretānia tā rātou tū, arā, me kimi kē te Māori i te utu mō ō rātou mamaetanga i te kāwanatanga o Niu Tīreni. I a rātou i reira ka māuiuitia a Te Rata. Kāore he hua o taua haerenga, erangi, nā te manaakitanga a te whānau roera o Peretānia i a ia (ko ia te Kīngi Māori tuatahi ki te tūtaki ki te Kīngi e whakahaere tikanga ana mō Peretānia i taua wā) i whakatūturu anō i tōna tūranga ariki, e whakaaetia tonutia ana rā e Waikato, e te Rohe Pōtae me te iwi Pākehā. Nā Te Puea i whakahaere te hui pōwhiri mō Te Rata i te marae o Te Paina (Mercer), ā, he mea manaaki nā te mēa me ngā tāngata noho o te tāone ki te hākari, ki te kanikani ōkawa hoki.

He taunga a Te Rata ki te karo i ngā whakahēnga e whakakino ana i tōna mana. I a ia tonu i Ingarangi ka whakapuakina te Pakanga Tuatahi, ā, nō tana hokinga mai ka puta te pātai ki a ia menā e whakaae ana ia kia haina te Māori hei hōia ki te āwhina i te Kīngi o Peretānia. E ai ki ngā rīpoata, he whakahangahanga tāna, ko tāna i tautuhi ai, arā, me waiho taua take mā tēnā, mā tēnā anō e whiriwhiri: kotahi ō rātou whakaaro me ērā anō o ngā kaingārahu o te Kīngitanga, arā, kia oti rā anō te take o ngā whenua muru te whakatau, hei reira rā anō ngā tāngata o Waikato whakahauhautia ai kia haina. I tua atu i tērā, kua oti kē hoki i te Kīngitanga te whakaora ake te whakapono Tariao, arā, te whakapono Pai Mārire, hei hāhi mō rātou, ā, e ātetetia ana e te apataki te haina hei hōia.

Nō te tau 1915, ka whakapaea anō a Te Rata mō tana kore i whakahauhau i a Waikato kia haina hei tūao. He wā i muri mai, ka whakamarumarutia e Te Rata i tōna kāinga i Waahi, tētehi taritari hōia i oma mai ki a ia i reira. Nā tēnei mahi āna ka ara mai te tono a tētehi āpiha hōia matua kia hāmenetia a Te Rata, ēngari mutu noa ana te take i konā. I te taenga atu ki Waikato o Hāmi Ārena (James Allen), te minita mō te whawhai, i 1916, kāore a Te Rata i haere ki te pōwhiri, whakaīngoa kē ana i a Taingākawa hei māngai mōna. Nā Taingākawa i tukurua te whakaaro o Te Rata, arā, mā ngā taitama e whai wāhi ana e whakatau te take o te tūao hei hōia. E hia kē nei ngā hāmenetanga i a Tonga, te teina o Te Rata, mō te kore e haere ki te whakatūtū hei hōia ā-takiwā. Ko Te Rauangaanga, te teina pōtiki, i kāwhakina kia whakangungua hei hōia, ki te puni hōia i Narrow Neck wāhi o Takapuna i Ākarana, i te Hūrae o 1918.

Nō Maehe o 1919, ka whakatuwheratia tētehi whare hou i Ngāruawāhia hei pāremata mō Te Rata, erangi kīhai ia i tae, i te mea e taimaha ana te māuiui i runga i a ia. I te Āperira o 1920, ka takoto i a Pōmare te tono a Te Rata ki te kāwanatanga kia tukua a Waikato kia pōwhiri i te Piriniha o Wēra i roto i taua whare hou nei. Mā taua pōwhiri e whakaatu te ngākau pono o Waikato ki te Karauna. Nā tō rātou hīkaka ki te wairua o Te Rata ki te māpere, ā, hei whakapāhunu i te Kīngitanga, ka whakakorea e te kāwanatanga tana tono. Hei aha māna, ka haere tonu ngā whakariteritenga a Te Rata. Nō te pūaotanga o te 27 o Āperira, ko Te Rata me tana apataki ēnā e tatari nā i te teihana tereina o Ngāruawāhia. Heoti, kāore te tereina o te piriniha i tū, haere tonu mai, haere atu ana. Pāpouri ana te ngākau o Waikato i tēnei mahi whakamōraro. Koirā te take i tū matara kē mai ai rātou i te pōwhiri a ngā Māori i Rotorua.

Hei whakarite i ngā wawata o Tāwhiao, te tupuna o Te Rata, i haere tonu ai ngā mahi ki te whakaara anō i te pokapū o te Kīngitanga ki Ngāruawāhia. Nā te kaitohutohu a Te Rata, nā Hōne Ōmipi (John Ormsby), i tango mai tētehi wāhi whenua, 10 eka te rahi mō Te Rata i te tahataha rāwhiti o te awa o Waikato. Taihoa, ka ara a Tūranga-waewae hei marae mō tōna iwi me rātou katoa e whakaae ana ki tōna mana me tērā o ōna whakakapi.

Atu i 1922, ahakoa tana huri pēwhea, ko ia tēnā e tāmia mai ana e ngā patapatai e pā ana ki te kaupapa o te whakapono hou e kīia nei ko te Hāhi Rātana. Ko tana tuahine, ko Piupiu Te Wherowhero, i tahuri kaha atu ki te whakapono Rātana, tae atu hoki ki te tokomaha o te Tekau-mā-rua (ngā mema 12 o te kaunihera) a Te Rata. Rite tonu tā rātou whakamātau i a ia kia huri. He kakī mārō anō hoki te ātete a Te Puea kia whakakotahi rātou ki te whakapono Rātana. Kāore a Te Rata i whakaae ki te haina i te kawenata a Rātana. Ki a Te Rata hoki, ko Pōmare kē te huarahi māna hei whakatutuki ōna wawata kia utua ngā mamaetanga o Waikato.

Kua kitea atu te mokotawhā e whakawhānui haere ana i waenganui i ngā kaupapa e rua nei e pā ana ki tēnei take, arā, ko wai e tū hei kaiwhakauru ki te Pāremata mō te tūru Māori o Te Tai Hauāuru. Ko te tikanga mā tētehi hui i whakaritea ki Ngāruawāhia i Hepetema o 1922, i waenganui i a T. W. Rātana rāua ko Te Rata, māna e whakaora taua mokotawhā. I tae atu a Rātana me te 300 o tana apataki, erangi kīhai te hui i whakahaeretia, nā te mea ka takahia te kawa o te marae e ngā manuhiri, he takahinga i whakaarohia e muheni ana i te mana o te Kīngi. Nō te kawanga o Māhinārangi i Maehe o te tau 1929, te whare nui i Tūrangawaewae marae, ka tae atu a Rātana me tana apataki nui. Ko te tupunga ake o te wairua whakahoahoa te hua, erangi kīhai i tupu te wairua o te mahi tahi i waenganui i ngā kaupapa e rua nei. I te wā o ngā torotoronga mai ki a ia o muri mai, ka whakaahua kē a Te Rata i a ia, kātahi ka whakamōkihi atu i tōna whare kia kore ai ia e tūtaki ki a Rātana. Nō te matenga o Pōmare i 1930, ka momoho te tautoko a Te Rata i a Te Tāite Te Tomo hei kaiwhakauru mō te tūru Māori mō Te Tai Hauāuru, ka raru ko Rātana.

Na, nō te tau 1928, ko Te Puea te kaiwhakahaere nāna i whakarite te toronga atu o te Kāwana Tianara, o Tā Taare Whēkihana (Charles Fergusson), ki Ngāruawāhia. Kia ahatia, e noho mānatunatu tonu ana ngā kaiārahi o te Kīngitanga ki ngā tātai māpere a te kāwanatanga ki a rātou o te whānau me te iwi o Te Rata. I taka anō hoki te kāwanatanga ki te whakahoki atu i ō rātou whenua muru (nā Pōmare i tono kia whakatūria tētehi kōmihana roera, ā, nā rātou i tāpae kia utua tētehi utunga i taua tau anō.) Koinei ngā take i kore ai a Te Rata i haere ki te tūtaki ki a Te Whēkihana i te toronga atu o tērā ki Tūranga-waewae i te 30 o Āperira.

I te tekau tau atu i 1920, i te wā e kaha haere ana te taimaha o tōna māuiui, me te huri ki a Rātana o ōna pou whakawhirinaki, kaitohutohu o ngā tau ki muri, pērā i a Tupu Taingākawa rā, ka whakarērea e Te Rata tana pāremata, a Te Kauhanganui, te wāhi i whakatakotoria e ia ana kaupapa, kaha haere ana tana huri ki a Te Puea hei pou whakawhirinaki mōna. Nāwai, nāwai, ā, noho ana ko Te Puea hei māngai mōna. Tākare ana te whakaae a Te Puea ki ngā kaupapa ahu whenua e tuarātia ana e ngā pūtea tārewa a te kāwanatanga, nā Āpirana Ngata i tīmata i te Noema o 1929, erangi ko te tini o Waikato kīhai i pai ki te whai wāhi atu i te mea e mau tonu ana tō rātou toera ki te kāwanatanga. I te whakatuwheratanga i a Māhinārangi i 1929, ka noho tahi a Ngata rātou ko Te Raumoa Balneavis, ko Te Rata ki te whakawhitiwhiti kōrero e pā ana ki te kaupapa ahu whenua, ā, nō muri iho ka whakaae te Kīngi ki te tautoko i ō rātou whakaaro. Nō ngā tau 1931 me 1932, ka tū a Te Rata rātou ko ōna tēina ki te tautāwhi i a Te Puea ki tana kaupapa ahu whenua. Nā te whakaae a Te Rata i whakaāhei aua kaupapa nei kia whai hua, ā, nāna anō hoki i whakawhere ngā kaipupuru whenua e noho matakana ana i mua atu, kia tukua ō rātou poraka whenua ki te kaupapa ahu whenua. Ono rau ngā eka i whakamōmonatia pērātia e Te Rata, erangi nā rātou tonu ko ōna tēina i tuarā ngā mahi katoa. Hei tā Ngata i muri mai, nā te matenga o Te Rata, riro atu ana i a aituā te tangata i a ia te awe kia ahu whakamua ai te kaupapa ahu whenua. Menā ia i ora, ka noho ko ia tonu te tino kaitautoko o te kaupapa kia whakanōhia haeretia ō rātou whenua e te Māori.

Atu i 1927, tata ana te noho pūmau a te māuiui i runga i a Te Rata. E whakamamaetia ana e te rūmātiki tārū i ngā tau whakamutunga e toru o tōna koiora. Nō te 1 o Oketopa 1933, ka hinga a ia i Waahi. I te Tīhema o 1935, ka hinga a Te Uranga. Ko te pōtiki, ko Taipū, i mate i te kura. Na, nō te matenga o Te Rata ka noho ko tana mātāmua, ko Korokī tana whakakapi. Āhua 23, 25 pea ōna tau i taua wā. Ko Te Puea te kaiwhakahaere o ngā whakaritenga mō te tangihanga o Te Rata i tū mō te wiki kotahi. He mea whakanohonoho haere te tini i tae ake ki te tangihanga i rō mākī, ā, e whia rau kē nei ngā hipi me ngā kau i patua hei whāngai i ngā manuhiri. Nō te 8 o Oketopa ka tae atu a Rātana, koirā te wā tuatahi i taea e ia te mihi a Te Rata, kanohi ki te kanohi.

I nehua a Te Rata ki runga o Taupiri Maunga i te 8 o Oketopa. Ko ētehi o ngā īngoa rahi o te hikuroa i tae ki te nehunga, ko Ngata rātou ko Te Kōti (J. G. Coates) me Te Hōrana (H. E. Holland). Ko te paki o Hewa ngā rangi o tana tangihanga, erangi, nō te amohanga atu i te kāwhena ki runga o Taupiri, ka whakaheke te ua tātā, arā, te tohu o ngā hua roimata e māpuna ake ana i ngā kamo o Papatūānuku.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara. 'Te Rata Mahuta Pōtatau Te Wherowhero - Te Rata Mahuta Potatau Te Wherowhero', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1996. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3t18/te-rata-mahuta-potatau-te-wherowhero (accessed 19 August 2019)