Kōrero: Te Waharoa, Tupu Atanatiu Taingākawa

Whārangi 1: Haurongo

Ngā whakaahua

Te Waharoa, Tupu Atanatiu Taingakawa

1844/1845?–1929

Nō Ngāti Hauā; he amokapua, he kaihanga Kīngi, he ngārahu nō te Kīngitanga

I tuhia tēnei haurongo e Angela Ballara,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1996, and updated in April, 2000.

Ko Tupu Atanatiu Taingākawa Te Waharoa te tuarua o ngā tama a Wiremu Tāmihana Tarapīpipi Te Waharoa rāua ko Pare Te Kanawa (ko Wikitōria rānei). Nō Ngāti Hauā te tokorua nei, ēngari he hononga anō ō rātou ki a Ngāti Hinepare (tētehi o ngā hapū o Ngāti Kauwhata) me Ngāti Hikairo. Kāore i tatū mehemea ko 1844 te tau o tana whānautanga, ko 1845 kē rānei. Kāore i mōhiotia tūturutia mehemea i Te Tāpiri kāinga, e tū tata ana ki Matamata tana whare kōhanga, i Maungākawa kāinga kē rānei, e titiro kau iho ana ki te riu o Waihou (Thames Valley). He tuakana tōna, ko Hōtene Tāmihana Te Waharoa te īngoa (ko tōna īngoa karanga i te nuinga o te wā ko Hote). Tokorua ana tuāhine: ko Hārete Tāmihana Te Waharoa rāua ko Te Raumako (ko Te Reo anō tētehi o ōna īngoa). Ko Tana Te Waharoa, ko Tana Taingākawa Te Waharoa ngā īngoa karanga o Taingākawa i te wā o tōna taiohinga; taihoa ake nei mōhiotia ai ko Tupu Taingākawa. Tērā tonu pea i kuraina a Taingākawa i ngā kura nā tōna matua i hanga ki Te Tāpiri me Pēria, ā, tērā tonu pea i haere ia ki ētehi o ngā kura mīhana.

I te wā o tōna whanaketanga tae atu ki ngā tau tōmua o tana pakeketanga e pokea ana tōna iwi e te akaaka. Ko tōna matua te kaiārahi nāna a Ngāti Hauā i tino kaikā ai ki ngā painga o te mōhio ki te kōrero pukapuka, ki te whakapono Karaitiana, ki ngā mahi ahu whenua me ngā mahi hokohoko; e ai ki te Pākehā e kaikaha ana taua iwi nei ki te neke whakamua. Otirā, nā ngā pēhanga tōrangapū me ngā raruraru whenua i whai ai a Wiremu Tāmihana i te Kīngitanga, kia taea ai te ātete te auraratanga a te Pākehā. Nō muri tonu mai ka ara te rau o te patu i Taranaki me Waikato, ā, tau rawa ki te wā o tana matenga i ngā rā tōmuri o 1866, ka kīia a ia e ngā tāngata whai he kaiwhana, ā, ko ia te kaihanga o tētehi haumi i whakatūria hei pana i te Pākehā i Te Ika-a-Māui.

Ahakoa ko Hote kē te mātāmua, me te noho pūmau a tōna iwi ko ia tētehi o ō rātou rangatira, tū kē mai ana ko Taingākawa hei rangatira anō mō rātou atu i te tau 1867. Ki te whakaaro o ngā mana whakahaere o te koroni ko Taingākawa kē te piki tūranga o tōna pāpā. Nā ana tohutohu ki ngā rangatira o Tauranga kia hono mai ki te apataki a te Kīngi i roto i te aukati (i te rohe pōtae o te Kīngitanga), me ana whakamātautau i ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1870 ki te tū hei taka i waenganui i te kāwanatanga me Te Kooti, i taka ai te wairua whakapae ki runga ki a ia. Ko 1871 te tau i whakaīngoatia ko Taingākawa tētehi o ngā 'Hauhau o Ngāti Hauā', ā, ko te whakapae he rūkahu noa ana whakamātautau ki te rongo ā marae.

Ko te āhua nei i tae a Taingākawa ki tētehi hui nui i tū ki Maungatautari i te Hune o 1871. Nā ngā kaiārahi o te Kīngitanga te pōwhiri ki a Ngāti Hauā kia whanatu ki uta kia whakakotahi ai ki te rōpū a te Kīngi. I reira, ka hāpaingia e rātou te kaupapahere o te tū taratahi mai i te Pākehā. Kīhai te urupare a Ngāti Hauā i whakatauria i runga i te whakaaro kotahi: ko ētehi he tino kaitautoko tākare nō te Kīngitanga, ko ētehi i noho kūpapa, ā, ko ētehi anō e tino ātete mārika ana i taua kaupapa. I te wā potapotae o 1873, ka heria e Hote rāua ko Taingākawa tō rāua hapori o Ngāti Hauā ki Te Kūiti noho ai. I taua wā hoki i reira te pū o te Kīngitanga. Nā te auau tonu o ngā tono whakahōhā ki a rātou a Tāmati Ngāpora, te kaitohutohu matua ki a Tāwhiao Te Wherowhero, te Kīngi Māori, ka hiki atu rātou i te tau 1875 ki Wharepapa noho ai. Mō tētehi wā roa tonu he iti rawa atu ngā rongo kōrero mō Taingākawa. Tata ana ki te 20 tau a ia e mōhio noatia ana ko te tama a tētehi matua rongonui, ko tētehi noa rānei o ngā rangatira o Ngāti Hauā.

Hei aha koa, i noho tonu ko ia tētehi o ngā kaitautoko whakahirahira a te Kīngitanga, me te āwhina i a Tāwhiao i roto i ngā mahi a tērā kia mau tonu tōna rangatiratanga ki runga i a Ngāti Maniapoto, te iwi nō rātou te rohe e nohoia ana e Tāwhiao i taua wā. Ko 1884 te tau i petihanatia ai e Tāwhiao te kāwanatanga o Peretānia kia whakatūria tētehi uiuinga hei āta titiro ki ngā whenua raupatu, ki te kaupapa mana motuhake mō te Māori, ki ngā takahinga i te Tiriti o Waitangi, me ētehi atu take. I ngākaurua te whakautu a te kāwanatanga, ā, i kōrerorerotia whānuitia ēnei take i ētehi hui o te tau 1885. Ko Taingākawa tētehi o te rōpū whaikōrero nā rātou te kāwana i uiui i te 7 o Āperira 1886 mō te āhua o ngā take i whakatakotoria ki te petihana.

I te wā o te tekau tau atu i 1880, ko Rewi Maniapoto rātou ko Wahanui Huatare me ērā atu o ngā kaiārahi o Ngāti Maniapoto rātou i āta wete i tō rātou iwi i raro i te maru whakaruru hau o Tāwhiao, ā, whakarērea ana e rātou te kaupapa taratahi a tērā. Atu i 1886, ka tahuri a Tāwhiao ki ētehi huarahi hou hei whakakotahi i te Māori ki raro ki tōna rangatiratanga. Nō te tau 1889, ka hiki atu ia i te rohe o Ngāti Maniapoto ki Pukekawa, he wāhi e tū tata ana ki Te Paina (Mercer). He mea takahi e ia te whenua ki te rapu āwhina māna ki te hanga i tētehi pāremata, ka tapaina ko te Kauhanganui, ā, ki te whakatū i tētehi nūpepa ki Maungākawa kāinga e tū tata mai rā ki Horotiu (Cambridge). Koineki te wāhi i tīmata ai a Taingākawa ki te whakatū haere i tētehi kāinga mō Ngāti Hauā.

Ko 1889 te tau i hinga mai ai te matua kēkē o Taingākawa, a Te Raihi Toroatai, ā, ko te whakaaro koinei anō te wā i mate ai a Hote. Nā reira, tae rawa atu ki te mutunga o te tekau tau atu i 1880, kua tīmata ngā āhuatanga arotau o taua wā nei ki te whakatau ko Taingākawa hei kaiārahi whai mana mō te Kīngitanga. He tangata mōhio ki te pānui i ngā pukapuka reo Māori, he tangata pukumahi, he tangata taikaha, ā, e whakapau katoa ana i ōna kaha ki te kaupapa mana motuhake mō te Māori i raro i te maru o te Kīngitanga. Hei tāna hoki nā te Tiriti o Waitangi me te Ture Whakamana o te Koroni (Constitution Act) 1852 i whakamana taua kāwanatanga motuhake nei. Mārama tonu tana whakakaupapa i ana tohenga, ā, he wahapū tana whakatakoto i aua tohenga nei.

Ko te āhua nei i tū te hui tuatahi a te Kauhanganui i te 2 o Mei 1889, te rā i whakamaumaharatia ai te whakawahinga o te Kīngi tuatahi. Atu i 1891 e mōhio tūturutia ana ko Taingākawa te 'pīka', arā, te tumuaki kōrero o te whare ariki, ā, tērā tonu pea i a ia taua tūranga nei mai i te tīmatanga. I kī pēnei tētehi whakaaturanga mōna, arā, ko ia te Tumuaki o te Kīngitanga. E rite ana te tūranga nei ki tērā o te kaiwhakahaere matua, o te pirimia rānei. Ko te hēkeretari a te Kauhanganui ko T. T. Rāwhiti hei āwhina i a ia, ka whakatika ia ki te whakahaere i ngā take a te Kīngitanga mā roto mai i Te Paki o Matariki, te nūpepa o te Kīngitanga. Nāna i pānui ngā rā noho o te pāremata, i whakarāpopoto ngā taupatupatu, ā, i pānui ngā whakataunga a te Kauhanganui. He mea whakatū nāna tētehi kaunihera whiriwhiri ko te Tekau-mā-rua te īngoa, i runga i te tūmanako mā tēnei e whakamāmā ake te pīkauranga o te Kīngitanga e kawea ana e te Kīngi i tōna kotahi anake. Nāna i whakatakoto ngā take hei wānanga mā te Kauhanganui; i whakaurua atu ki te wānanga o 1893 ngā take pērā i ngā whakataunga e pā ana ki te momo āhua o te hīri kāwanatanga a te Kīngitanga – me i kore hoki tēnei, ka noho kore niho noa ana ture – me te ōwehenga o te tāke hei tāketanga. I te Ākuhata o 1893, ka takoto te whakataunga kia whakatūria ētehi kōti whenua motuhake mō te Kīngitanga.

Ko te Ākuhata o 1894 te marama i mate ai a Tāwhiao. I tana tūpāpaku e takoto ana i te atamira rangatira i Taupiri, ka whakawahia e Taingākawa a Mahuta, te tama a Tāwhiao, hei Kīngi tuatoru, ā, ka 'karaunatia' e ia ki te Paipera nā Tāmihana rā i whakatakoto ki runga ake i te māhunga o Pōtatau Te Wherowhero i te tau 1859. Kīhai i aruarutia e te tauatanga tana mahi ki te whakahouhou haere i te Kīngitanga. Kātahi ka pānuitia te kaupapa ā-ture, me tētehi rūnanga matua o te Kīngitanga me ngā minita nā rātou i kawe te whakahaere i tēnā, i tēnā tari o te kāwanatanga Kīngitanga. Nō ngā tau o muri tonu mai ka whakaīngoatia ngā kaiwhakawā, ngā pirihimana, me ngā kairēhita kōti whenua o te Kīngitanga. Nā Taingākawa i pānui atu ki te apataki a te Kīngitanga, e wetekina ana e ia te katinga i utaina e Tāwhiao ki runga ki ngā kura: kua oti kē hoki i te kāwanatanga a te Kīngi te whakatau kia whakaakona ngā tamariki a te hunga o te Kīngitanga. Nō te toronga atu o Te Hētana (Richard Seddon), te pirimia, i Waikato i te tau 1894, ka takoto te tono a Taingākawa kia rahi ake te wāhanga o te mana motuhake e tukua mai ki te Māori, āpiti atu ki ētehi tukunga noatanga. Ahakoa te whakakorenga i āna i tono ai, ka ū tonu tana ahu whakamua ki te whakatinana i ana kaupapa mō te Kīngitanga, kia noho tūturu tonu ki te Kīngitanga te mana whakahau i te tāke hei utunga – ko ngā tāke kurī ētehi – me te mana ki te uta whaina. Atu i 1893, ka puta te kupu whakatūpato ki ngā Pākehā e noho ana i roto i te Rohe Pōtae, arā, ko rātou anō ētehi me taka mai ki raro i ngā ture a te Kīngi.

Hei whakamātau ki te whakakotahi i te kaupapa Kīngitanga me te Kotahitanga (te kaupapa mō tētehi pāremata Māori hei māngai mō ngā Māori katoa) ka puta atu a Te Keepa Te Rangihiwinui rāua ko Tūreiti Te Heuheu me ngā 'Kirihipi' (arā, ngā whakaaetanga ā-pukapuka) hei whakakotahi i ngā kaupapa e rua, kia hainatia i te hui i Taupiri i Mei o te tau 1895. Ka tāmia e Taingākawa tēnei aronui ki te whakakotahi. Hei tāna, kua oti kē i a Tāwhiao te waiho mai tāna ake kawenata, taihoa ka hainatia i te rohe o Hauraki, kātahi ka huri haere i Aotearoa, hainatia ai. Nā runga i te pōwhiri a ngā rangatira o te Kotahitanga, ka toro atu a Taingākawa i Pōneke (Wellington) i te Noema o 1897. Ka whakaritea tētehi hui ki a Te Hētana ki te kōrerorero tahi mō ngā tūmanako me ngā whakamau a Mahuta me tōna iwi. Ka whakamāramatia atu e Taingākawa tō rātou hiahia ki te noho i runga i te rangimārie i raro i te mana o te Kuini, ēngari, ko te whāinga tuatahi kē e arumia ana e rātou kia whakamanatia rātou i raro i te Tiriti o Waitangi me te Ture Whakamana o te Koroni 1852, ki te whakahaere i ngā take motuhake nā rātou ake. Ka whakamaharatia atu e ia a Te Hētana ki tana petihana, e noho rārangi ana ngā pānga kino ki te Māori o ngā ture whenua Māori. Āpiti atu ki tēnā ko tana tono anō kia tautokona e Te Hētana te pire e takahia ana e Hēnare Kaihau, mā reira nei e whakatinana ngā mea e hiahiatia ana e Taingākawa. Ka tū mai a Te Hētana ki te whakautu me te whakarārangi ake i ētehi o ana kaupapa, e whakaarotia noatia ana e ia i taua wā, ki te whakatū i ētehi poari whenua Māori, tae atu ki te tuku kāwanatanga motuhake whāiti noa mā ētehi kaunihera e whakahaere. Ko te 25 o Noema te rā i tū ngātahi ai a Taingākawa rāua ko T. T. Rāwhiti ki te aroaro o te Komiti mō ngā Mea Māori (Native Affairs Committee). He ōrite ngā take i whakapaua e rāua ō rāua kaha ki te tohe.

Ko te mutunga iho ko te Pire Whakatautau Whakahaere hoki i ngā Whenua Māori (Native Lands Settlement and Administration Bill) o 1898 te whakatinanatanga o ngā kaupapa a Te Hētana, heoti, kīhai i rite te hiahia o Taingākawa i ngā tikanga here o taua pire. Ko 1898 anō te tau i takina ai e ia tētehi rōpū tono o te kaupapa Kīngitanga ki Pāpāwai, wāhi o Te Wairarapa, ā, tērā tonu pea nāna i tuitui ngā mahi hei mahinga mā rātou ko te rōpū Kotahitanga e ātete ana i te pire. Pērā i a rātou rā, ka whakahaeretia e ia tētehi petihana nāna – me ngā tāngata e 5,975 te maha – i haina.

Ko te tīmatanga o tētehi weheruatanga i roto i te Kīngitanga te hua o ngā whakaritenga a Mahuta ki a Te Hētana o 1898, me tana whakaaetanga i te mutunga ki tētehi tūru i runga i te Kaunihera Ture (Legislative Council) i te tau 1903, ā, me tana whakahauhautanga i te Kaunihera Takiwā Whenua Māori o Waikato (Waikato District Māori Council). Kore rawa i tukua e Taingākawa kia pēneitia aua kaupapa nei, ā, atu i te tīmatanga o te rau tau rua ngahuru ki te mutunga o te tekau tau atu i 1920, mārō tana whai i te katoa o te kaupapa Kīngitanga i akona rā e ia i a Tāwhiao i te tekau tau atu i 1860. Ko te tau potapotae o 1906, ka whakaarahia anō e ia te whakaaro ki te pīra ki te Kīngitanga o Peretānia, arā, e whai ana ia i te tauira a Tāwhiao i te pīra a tērā o 1884. I te takiwā anō o te tau 1906, ka whakaaturia e ia taua whakaaro nei ki a Tā Hōne Koohi (John Gorst) i te hokinga tuarua mai o taua koroheke nei i Ingarangi ki Aotearoa, i a ia rā te tūranga kaiwhakawā mō te rohe o Waikato i te tekau tau atu i 1860. Kāore te whakaaro o Taingākawa i tautokona e Te Koohi, hei aha koa, tau rawa nō te tau 1907 e huri haere ana tētehi petihana hei tuku atu ki a Kīngi Eruera Te Tuawhitu, nā Taingākawa tonu i taka. I taua wā anō ka uru atu ia ki tētehi rōpū hei tiaki i ngā tikanga Māori (Māori Rights Conservation Society). Ko tā rātou he tautoko i te mana ōrite o te Māori rāua ko te Pākehā. Nā Taingākawa rātou ko T. T. Rāwhiti, ko Hāmiora Mangakāhia mā i whakatū anō tētehi Kotahitanga o ngā Iwi Māori o Te Ika-a-Māui me Te Waipounamu, arā, he whakaaturanga hou nā te Kotahitanga.

Kīhai i ū tūturu te weheruatanga mai o Taingākawa i a Mahuta. Ka tae atu te Kīngi ki Waahi i reira rā te hui tuatahi a te Kotahitanga hou, tāpiri atu hoki ki te hui anō a te Kauhanganui i te 2 o Mei. Ko te hua o taua hui nei ko te petihana whakahirahira a Taingākawa o 1909 e pā ana ki ngā mahi tūkino i ngā mana whenua, ahakoa ngā kī taurangi a te Tiriti o Waitangi. He mea hoatu mā te kāwanatanga e tuku ki Ingarangi. I tēnei petihana e rārangi ana ngā mokamoka o ētehi whakamau motuhake, pērā i te hokonga o te motu o Hauturu (Little Barrier Island), tae atu ki te whakahau kia tukua katoatia mai ki te Māori tōna ake mana motuhake.

Ahakoa kāore i arongia mai te petihana, i ū tonu te mahi a Taingākawa me tana apataki ki te kohikohi haere i ngā hainatanga. I te rūnanganui a te Kotahitanga o 1910, i kite a Pēpene Eketone i ngā hainatanga a ngā tāngata e 29,646 te maha, i runga i te petihana a Taingākawa. Koinei te nohanga i whakaūngia ai e tētehi kawenata a Taingākawa hei tumuaki mō te Kīngitanga Māori, i whakaaetia ai tana aukati i ngā mahi tuku ki te hoko, tuku ki te rīhi rānei, nāna rā i uta ki runga ki ngā whenua o te Kīngitanga. He mea whakarite anō e taua kawenata ko ia hei kaitiaki mō ngā whenua, me te whakaae anō, arā, mā te whiwhi rā anō i tana whakaaetanga me tana hīri, kātahi anō ka mana ngā tikanga me ngā ture e hiahiatia ana e te komiti o te Kotahitanga. Ka mutu ngā patapatai, ka whakaūngia te whakaaetanga o te kawenata i runga i te tautoko hikareia a Hāmiora Mangakāhia.

Nā te mea ko Taingākawa te Tumuaki o te Kotahitanga, ā, hei tohu noa i te hainatanga o te Tiriti tūturu, ka whakamaua e rāua ko Te Kahupūkoro o Ngāti Ruanui ā rāua hainatanga ki tētehi tauira o te Tiriti o Waitangi i te 27 o Tīhema 1911. Ko te āhua nei i tutuki taua mahi nei i te hui o te Kirihimete a Mere Rikiriki, te kaiārahi taha wairua; taihoa ake nei ka noho ia hei kaiako pono mō Tahupōtiki Wiremu Rātana. Nō te tau o muri mai ka puta tana poropiti, arā, kua oti i te Atua te whakatapu te kotahitanga o ngā iwi i raro i te Tiriti o Waitangi, ā, mā Te Kahupūkoro rāua ko Taingākawa e ārahi.

Ko te 9 o Noema 1912 te rā i mate ai a Mahuta. I te wā o te tangihanga ka wānangatia te tauatanga o Te Rata, te tama a Mahuta. Ko te tohutohu a Timi Kara (James Carroll) me ētehi atu ki ngā kaihautū o te Kīngitanga kia whakarērea e rātou te taitara 'Kīngi'. Heoi, ko te whakautu a Taingākawa, arā, nā te iwi Māori i whakamau taua taitara nei ki runga i a Pōtatau Te Wherowhero, i mau tonu hoki i ana whakakapi, ā, nā ngā toto i heke ki te wawao i taua taitara nei, nāna i whakatapu. Ka whakapuakina e ia tōna whakaaro ki te karauna i a Te Rata hei Kīngi pērā i tana karaunatanga i a Mahuta. I tutuki i a ia taua whakaaro ōna i te 24 o Noema 1912, i te taha tonu o te kāwhena o Mahuta.

He mea hoatu nā Taingākawa te īngoa, te Kotahitanga Māori Motuhake ki tana whakahaere, ā, nāna i pānui ki te nūpepa, ki Te Paki o Matariki o Hānuere o te tau 1914, arā, mā te whakaae anake a te Kīngi e whakamana tētehi mahi kia mahia. Koineki te wā i tīmataria ai e ia te hanganga o Rukumoana pā, te kāinga hei pokapū hou mō rātou, e tū tata mai rā ki Mōrena (Morrinsville). E ū tonu ana tana kaupapa ki te hari i tana petihana ki Ingarangi, ā, ka puta tana tono ki ana kaitautāwhi kia kotahi pāuna te takoha mai a tēnā, a tēnā o rātou. I tētehi hui i tū i Āperira o te tau 1914, ka tatū te whakatau kia heria e ia tana petihana, ahakoa te tohutohu atu a Āpirana Ngata kia kaua e haere. Nō Mei o 1914 ka ū atu ki Rānana (London) te tira o Te Rata rātou ko Taingākawa, ko Mita Karaka me Hōri T. Pāora (George G. Paul). Ko Karaka rāua ko Pāora ngā hēkeretari me ngā kaiwhakamārama reo. I tūtaki rātou ki a Te Koohi, ēngari i rarua ō rātou tūmanako ka tuarātia rātou e ia. I te 4 o Hune, ka kuhungia e rātou ngā momo koti poraka e tika ana kia whāmaua mō te haere a tō rātou tira kia manaakitia e Kīngi Hōri Te Tuarima rāua ko Kuini Meri. Ka mihia ngā mihi, ka whakawhitia ngā koha, ēngari kore rawa i puta mai tētehi puretumutanga mō ngā whakamau. E whakaatu mai ana i tētehi whakaahua o Taingākawa mā i tangohia i taua wā nei, te amaru o tōna āhua rangatira, ōna makawe hina me tōna pāhaungutu mangu. Mārakerake ana te kite atu ko ia tonu te kaiārahi o te tira. I te taha a ia o Te Rata e noho ana, ā, tino pūhou rawa atu te āhua o tērā. Nō te 11 o Ākuhata 1914, ka tere mai te tira haere ki Aotearoa nei mā runga i te Nestor.

I a rātou tonu i Rānana, ka mura mai te Pakanga Tuatahi o te Ao, ā, nō te taenga mai ki te kāinga, hīrautia ana rātou e te take e pā ana ki te whakamahi i te Māori kia haina hei hōia. Ko te whakatau a te Kauhanganui i te tau 1915, e kore tētehi tangata kotahi o Waikato e tuku i a ia hei tūao. Taka rawa ki te tau 1916, kua puta te whakatakariri o ngā kaiārahi o te Kīngitanga, nā te mea, e ai ki a rātou, e tūkinotia ana ngā tēina o te Kīngi. I tae atu te minita mō te whawhai, a Hāmi Ārena (James Allen) ki tētehi hui i tū ki Waahi i Noema o te tau 1916. Ka whakapuakina e Taingākawa i reira te korou kore o Waikato ki te tuku i ā rātou rangatahi kia haina hei tūao, nā te mea, mai i 1861 kāore anō kia anganuitia ngā whakamau a Waikato. Ka kōrerotia atu anō e ia ngā whakaaro whai mana o te Kīngitanga, arā, kei ngā taitama kē o Waikato te tikanga ki te whakatau i taua take, ki te kore rānei. Nā tēnei whakautu i kore ai a Te Rata, a Taingākawa rānei, i whakaraua mō te whakapāhunu i ngā mahi haina, ēngari mārama tonu tā rāua whakaatu i āta whakaaturia atu anō hoki ki tā rāua apataki te wāhi ki a rāua me tā rāua i whakaaro ai. Ahakoa te āta whakamārama mai a ngā pūrongo a te hunga pirihimana me te tari mō te whawhai, ko Taingākawa tonu tētehi o te hunga e whakapaetia ana mō te tū mārō o Waikato, tau rawa ki te mutunga o te pakanga kāore anō kia whakatinanatia tētehi ture whai niho hei whiu i ngā kaihautū o te Kīngitanga.

Ka piki haere te awe o Te Puea Hērangi, hei karangatanga tuahine ki a Te Rata, me ērā atu o ngā kaiārahi taiohi, ka ū tonu ngā mahi a Taingākawa ki te hanga i Rukumoana hei pū whai mana mō te Kīngitanga i wāhi kē. He mea whakatū nāna ki reira tana whare pāremata, tētehi whare karakia me te kōwhatu whakamaumaharatanga ki a Kīngi Mahuta. Ka hoki tuaruatia anō e ia tana whakatauākī mō te tūranga pou tokomanawa whakahirahira o te Tiriti o Waitangi. Nō te tau 1919, ka tae tana tono ki a Te Maahi (William Massey) kia whakanōhia tūturutia te Tiriti o Waitangi hei pepa whai mana mā te emepaea.

Koineki te wā i kaha haere ai te awe whai mana o T. W. Rātana, ā, ko Taingākawa tēnā kua huri atu ki te kimi āwhina mōna i tērā. Nā tana whirinaki atu ki a Rātana i whakawhānui ake tana weheruatanga i a Te Puea. Ko 1920 te tau i arahina atu ai e Taingākawa tētehi rōpū tono o ētehi o te Kīngitanga ki Rātana pā ki te inoi atu ki a Rātana kia whaihangatia e ia ngā whakamau whenua Māori. Ahakoa tē hainatia e ia te kawenata Rātana, nāna i whakawai tōna iwi ake o Ngāti Hauā me tētehi wehenga nui tonu o Waikato kia tautokona ngā whakauru Rātana i te wā o te pōtitanga. I te tau 1923, nāna i whakatakoto tētehi petihana ki te aroaro o te kāwanatanga e tono ana kia whakatūria tētehi kōmihana uiui hei āta titiro i ngā whenua i raupatutia i te tekau tau atu i 1860. Pērā i tērā o ana petihana o 1909, e hāngai pū ana te titiro a tēnei ki ngā mana o te Māori i pū ake i te Tiriti o Waitangi.

Atu i te 25 o Mei 1923, te wā i whakaaetia ai, ā, i tautokona ai e Rātana te petihana a Taingākawa i raro i te īngoa o te Kotahitanga o Te Mōrehu Rapu Ora Mō Te Iwi Māori o Aotearoa, Te Waipounamu me Whare-Kauri (United Welfare League of the Northern, Southern and Chatham Islands). Ko te kerēme a Taingākawa e 34,750 ngā Māori e tautoko ana i te petihana me te kotahitanga, ā, e hiahia katoa ana rātou kia whakakotahitia te Māori i raro i a Ihowā. Nō te tau 1924, ka uru atu a Taingākawa rāua ko Rēweti Te Whena, te pirimia o tana pāremata i Rukumoana, ki te ope a Rātana e haere ana ki Rānana. E rua ā rātou whāinga: ki te whakawhānui atu i te minitatanga a Rātana ki Ingarangi me te kohi moni mā taua minitatanga, ā, ki te whakatakoto i te petihana a Taingākawa ki te aroaro o ngā mana whakahaere o Ingarangi. Ko te whakawhere i te Rīki o ngā Iwi o te Ao (League of Nations) ki te wawao i tā rātou petihana te mea anō i tūmanakohia e rātou.

I taka tētehi whakamātau ki te kōrerorero tahi ki te hēkeretari mō ngā whenua o tāwāhi. Ko te huringa atu tēnā o te rōpū tono ki te whakarite i te pōwhiri mō rātou ki tētehi hākari kāri i te whare kīngi o Hēmi (St James's Palace). Ko te Piriniha o Wēra tētehi o ngā manuwhiri i reira. I tūtaki a ia ki a Taingākawa i Aotearoa nei i te tau 1920. I heria atu ngā rangatira nei kia tūtaki ki te Piriniha, ā, nā rātou i koha atu ki a ia ētehi korowai kahurangi me tētehi reta whai tikanga. Hopu atu a Tā Hāmi Ārena, te māngai kāwanatanga, ka whakahokia atu aua koha nei me tētehi reta mārō e whakamārama ana, arā, mehemea kīhai i tukua atu aua koha nei mā te ara tika, ā, i runga anō i te tūtohu a te kāwanatanga o Aotearoa, kāti, tē taea e te Piriniha te tango. Nō te whakahokinga mai i aua koha nei, ka puta ngā whakahē ki tēnei mahi whakahāwea i a rātou, ā, tukua ana te petihana ki te Tari mō ngā Whenua o Tāwāhi (Colonial Office). I tua atu i tēnei, paku nei ngā take i tutuki i te tira haere.

He rite tonu te rongo kōrero i ngā tau o muri mai i Aotearoa nei, nā te petihana a Taingākawa i āwhina te whakatinanatanga o te kōmihana roera o 1927. Nā taua kōmihana nei i āta tirotiro ngā whenua raupatu, i whāki ētehi o ngā hē o te kāwanatanga me te tūtohu i te moni kamupeneheihana. I te tekau tau atu i 1920, me ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1930, nā Taingākawa a Rātana i whakaawe kia whakanohoia e tērā ko te whakamanatanga a te kāwanatanga o Aotearoa i te Tiriti o Waitangi hei tāhuhu mō te kaupapahere o tana rōpū tōrangapū.

Waru tekau mā whā ngā tau o Tupu Atanatiu Taingākawa Te Waharoa i tana hinganga mai i te 24 o Hune 1929. I mate mai i te hōhipera tūmataiti o Awanui (Awanui Private Hospital) i Ākarana (Auckland). Kua mate noa atu tana hoa wahine a Rakapa. Ko te tama a Taingākawa, ko Tarapīpipi tana mōrehu. Ka noho ko Tarapīpipi te kaihanga Kīngi tuatoru, ā, nāna a Kīngi Korokī i karauna i te tau 1933. Nō muri i te matenga o Taingākawa i tīmata ai te tukuheke o Rukumoana, ā, hurihia ana e te rōpū a Te Puea te Kīngitanga kia whai kē i tētehi huarahi hou. Nā Āpirana Ngata te kupu ki a Te Rangi Hīroa (Peter Buck), arā, he iti rawa atu te mōhio o ngā kaiārahi o te whakatupuranga hou ki a Tupu Taingākawa. Ahakoa ia rā, nā ana mahi i hua ka ora tonu te Kīngitanga, ā, ka ū tonu tōna tupu. Nāna anō hoki i āki ngā āpiha kāwanatanga kia tūpato i ā rātou mahi ki ngā Kīngi Māori o muri mai, heke iho. Nā tana ū kia whakamanatia te Tiriti o Waitangi me tana tohe kia puretumutia ngā tūkinotanga anō nei i te matakite ia i ngā āhuatanga o ngā tau whakapaunga o te rau tau rua ngahuru.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara. 'Te Waharoa, Tupu Atanatiu Taingākawa - Te Waharoa, Tupu Atanatiu Taingakawa', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1996, updated April, 2000. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3t22/te-waharoa-tupu-atanatiu-taingakawa (accessed 21 August 2019)