Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Te Waharoa, Tupu Atanatiu Taingakawa

by Angela Ballara

Biography

Ko Tupu Atanatiu Taingākawa Te Waharoa te tuarua o ngā tama a Wiremu Tāmihana Tarapīpipi Te Waharoa rāua ko Pare Te Kanawa (ko Wikitōria rānei). Nō Ngāti Hauā te tokorua nei, ēngari he hononga anō ō rātou ki a Ngāti Hinepare (tētehi o ngā hapū o Ngāti Kauwhata) me Ngāti Hikairo. Kāore i tatū mehemea ko 1844 te tau o tana whānautanga, ko 1845 kē rānei. Kāore i mōhiotia tūturutia mehemea i Te Tāpiri kāinga, e tū tata ana ki Matamata tana whare kōhanga, i Maungākawa kāinga kē rānei, e titiro kau iho ana ki te riu o Waihou (Thames Valley). He tuakana tōna, ko Hōtene Tāmihana Te Waharoa te īngoa (ko tōna īngoa karanga i te nuinga o te wā ko Hote). Tokorua ana tuāhine: ko Hārete Tāmihana Te Waharoa rāua ko Te Raumako (ko Te Reo anō tētehi o ōna īngoa). Ko Tana Te Waharoa, ko Tana Taingākawa Te Waharoa ngā īngoa karanga o Taingākawa i te wā o tōna taiohinga; taihoa ake nei mōhiotia ai ko Tupu Taingākawa. Tērā tonu pea i kuraina a Taingākawa i ngā kura nā tōna matua i hanga ki Te Tāpiri me Pēria, ā, tērā tonu pea i haere ia ki ētehi o ngā kura mīhana.

I te wā o tōna whanaketanga tae atu ki ngā tau tōmua o tana pakeketanga e pokea ana tōna iwi e te akaaka. Ko tōna matua te kaiārahi nāna a Ngāti Hauā i tino kaikā ai ki ngā painga o te mōhio ki te kōrero pukapuka, ki te whakapono Karaitiana, ki ngā mahi ahu whenua me ngā mahi hokohoko; e ai ki te Pākehā e kaikaha ana taua iwi nei ki te neke whakamua. Otirā, nā ngā pēhanga tōrangapū me ngā raruraru whenua i whai ai a Wiremu Tāmihana i te Kīngitanga, kia taea ai te ātete te auraratanga a te Pākehā. Nō muri tonu mai ka ara te rau o te patu i Taranaki me Waikato, ā, tau rawa ki te wā o tana matenga i ngā rā tōmuri o 1866, ka kīia a ia e ngā tāngata whai he kaiwhana, ā, ko ia te kaihanga o tētehi haumi i whakatūria hei pana i te Pākehā i Te Ika-a-Māui.

Ahakoa ko Hote kē te mātāmua, me te noho pūmau a tōna iwi ko ia tētehi o ō rātou rangatira, tū kē mai ana ko Taingākawa hei rangatira anō mō rātou atu i te tau 1867. Ki te whakaaro o ngā mana whakahaere o te koroni ko Taingākawa kē te piki tūranga o tōna pāpā. Nā ana tohutohu ki ngā rangatira o Tauranga kia hono mai ki te apataki a te Kīngi i roto i te aukati (i te rohe pōtae o te Kīngitanga), me ana whakamātautau i ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1870 ki te tū hei taka i waenganui i te kāwanatanga me Te Kooti, i taka ai te wairua whakapae ki runga ki a ia. Ko 1871 te tau i whakaīngoatia ko Taingākawa tētehi o ngā 'Hauhau o Ngāti Hauā', ā, ko te whakapae he rūkahu noa ana whakamātautau ki te rongo ā marae.

Ko te āhua nei i tae a Taingākawa ki tētehi hui nui i tū ki Maungatautari i te Hune o 1871. Nā ngā kaiārahi o te Kīngitanga te pōwhiri ki a Ngāti Hauā kia whanatu ki uta kia whakakotahi ai ki te rōpū a te Kīngi. I reira, ka hāpaingia e rātou te kaupapahere o te tū taratahi mai i te Pākehā. Kīhai te urupare a Ngāti Hauā i whakatauria i runga i te whakaaro kotahi: ko ētehi he tino kaitautoko tākare nō te Kīngitanga, ko ētehi i noho kūpapa, ā, ko ētehi anō e tino ātete mārika ana i taua kaupapa. I te wā potapotae o 1873, ka heria e Hote rāua ko Taingākawa tō rāua hapori o Ngāti Hauā ki Te Kūiti noho ai. I taua wā hoki i reira te pū o te Kīngitanga. Nā te auau tonu o ngā tono whakahōhā ki a rātou a Tāmati Ngāpora, te kaitohutohu matua ki a Tāwhiao Te Wherowhero, te Kīngi Māori, ka hiki atu rātou i te tau 1875 ki Wharepapa noho ai. Mō tētehi wā roa tonu he iti rawa atu ngā rongo kōrero mō Taingākawa. Tata ana ki te 20 tau a ia e mōhio noatia ana ko te tama a tētehi matua rongonui, ko tētehi noa rānei o ngā rangatira o Ngāti Hauā.

Hei aha koa, i noho tonu ko ia tētehi o ngā kaitautoko whakahirahira a te Kīngitanga, me te āwhina i a Tāwhiao i roto i ngā mahi a tērā kia mau tonu tōna rangatiratanga ki runga i a Ngāti Maniapoto, te iwi nō rātou te rohe e nohoia ana e Tāwhiao i taua wā. Ko 1884 te tau i petihanatia ai e Tāwhiao te kāwanatanga o Peretānia kia whakatūria tētehi uiuinga hei āta titiro ki ngā whenua raupatu, ki te kaupapa mana motuhake mō te Māori, ki ngā takahinga i te Tiriti o Waitangi, me ētehi atu take. I ngākaurua te whakautu a te kāwanatanga, ā, i kōrerorerotia whānuitia ēnei take i ētehi hui o te tau 1885. Ko Taingākawa tētehi o te rōpū whaikōrero nā rātou te kāwana i uiui i te 7 o Āperira 1886 mō te āhua o ngā take i whakatakotoria ki te petihana.

I te wā o te tekau tau atu i 1880, ko Rewi Maniapoto rātou ko Wahanui Huatare me ērā atu o ngā kaiārahi o Ngāti Maniapoto rātou i āta wete i tō rātou iwi i raro i te maru whakaruru hau o Tāwhiao, ā, whakarērea ana e rātou te kaupapa taratahi a tērā. Atu i 1886, ka tahuri a Tāwhiao ki ētehi huarahi hou hei whakakotahi i te Māori ki raro ki tōna rangatiratanga. Nō te tau 1889, ka hiki atu ia i te rohe o Ngāti Maniapoto ki Pukekawa, he wāhi e tū tata ana ki Te Paina (Mercer). He mea takahi e ia te whenua ki te rapu āwhina māna ki te hanga i tētehi pāremata, ka tapaina ko te Kauhanganui, ā, ki te whakatū i tētehi nūpepa ki Maungākawa kāinga e tū tata mai rā ki Horotiu (Cambridge). Koineki te wāhi i tīmata ai a Taingākawa ki te whakatū haere i tētehi kāinga mō Ngāti Hauā.

Ko 1889 te tau i hinga mai ai te matua kēkē o Taingākawa, a Te Raihi Toroatai, ā, ko te whakaaro koinei anō te wā i mate ai a Hote. Nā reira, tae rawa atu ki te mutunga o te tekau tau atu i 1880, kua tīmata ngā āhuatanga arotau o taua wā nei ki te whakatau ko Taingākawa hei kaiārahi whai mana mō te Kīngitanga. He tangata mōhio ki te pānui i ngā pukapuka reo Māori, he tangata pukumahi, he tangata taikaha, ā, e whakapau katoa ana i ōna kaha ki te kaupapa mana motuhake mō te Māori i raro i te maru o te Kīngitanga. Hei tāna hoki nā te Tiriti o Waitangi me te Ture Whakamana o te Koroni (Constitution Act) 1852 i whakamana taua kāwanatanga motuhake nei. Mārama tonu tana whakakaupapa i ana tohenga, ā, he wahapū tana whakatakoto i aua tohenga nei.

Ko te āhua nei i tū te hui tuatahi a te Kauhanganui i te 2 o Mei 1889, te rā i whakamaumaharatia ai te whakawahinga o te Kīngi tuatahi. Atu i 1891 e mōhio tūturutia ana ko Taingākawa te 'pīka', arā, te tumuaki kōrero o te whare ariki, ā, tērā tonu pea i a ia taua tūranga nei mai i te tīmatanga. I kī pēnei tētehi whakaaturanga mōna, arā, ko ia te Tumuaki o te Kīngitanga. E rite ana te tūranga nei ki tērā o te kaiwhakahaere matua, o te pirimia rānei. Ko te hēkeretari a te Kauhanganui ko T. T. Rāwhiti hei āwhina i a ia, ka whakatika ia ki te whakahaere i ngā take a te Kīngitanga mā roto mai i Te Paki o Matariki, te nūpepa o te Kīngitanga. Nāna i pānui ngā rā noho o te pāremata, i whakarāpopoto ngā taupatupatu, ā, i pānui ngā whakataunga a te Kauhanganui. He mea whakatū nāna tētehi kaunihera whiriwhiri ko te Tekau-mā-rua te īngoa, i runga i te tūmanako mā tēnei e whakamāmā ake te pīkauranga o te Kīngitanga e kawea ana e te Kīngi i tōna kotahi anake. Nāna i whakatakoto ngā take hei wānanga mā te Kauhanganui; i whakaurua atu ki te wānanga o 1893 ngā take pērā i ngā whakataunga e pā ana ki te momo āhua o te hīri kāwanatanga a te Kīngitanga – me i kore hoki tēnei, ka noho kore niho noa ana ture – me te ōwehenga o te tāke hei tāketanga. I te Ākuhata o 1893, ka takoto te whakataunga kia whakatūria ētehi kōti whenua motuhake mō te Kīngitanga.

Ko te Ākuhata o 1894 te marama i mate ai a Tāwhiao. I tana tūpāpaku e takoto ana i te atamira rangatira i Taupiri, ka whakawahia e Taingākawa a Mahuta, te tama a Tāwhiao, hei Kīngi tuatoru, ā, ka 'karaunatia' e ia ki te Paipera nā Tāmihana rā i whakatakoto ki runga ake i te māhunga o Pōtatau Te Wherowhero i te tau 1859. Kīhai i aruarutia e te tauatanga tana mahi ki te whakahouhou haere i te Kīngitanga. Kātahi ka pānuitia te kaupapa ā-ture, me tētehi rūnanga matua o te Kīngitanga me ngā minita nā rātou i kawe te whakahaere i tēnā, i tēnā tari o te kāwanatanga Kīngitanga. Nō ngā tau o muri tonu mai ka whakaīngoatia ngā kaiwhakawā, ngā pirihimana, me ngā kairēhita kōti whenua o te Kīngitanga. Nā Taingākawa i pānui atu ki te apataki a te Kīngitanga, e wetekina ana e ia te katinga i utaina e Tāwhiao ki runga ki ngā kura: kua oti kē hoki i te kāwanatanga a te Kīngi te whakatau kia whakaakona ngā tamariki a te hunga o te Kīngitanga. Nō te toronga atu o Te Hētana (Richard Seddon), te pirimia, i Waikato i te tau 1894, ka takoto te tono a Taingākawa kia rahi ake te wāhanga o te mana motuhake e tukua mai ki te Māori, āpiti atu ki ētehi tukunga noatanga. Ahakoa te whakakorenga i āna i tono ai, ka ū tonu tana ahu whakamua ki te whakatinana i ana kaupapa mō te Kīngitanga, kia noho tūturu tonu ki te Kīngitanga te mana whakahau i te tāke hei utunga – ko ngā tāke kurī ētehi – me te mana ki te uta whaina. Atu i 1893, ka puta te kupu whakatūpato ki ngā Pākehā e noho ana i roto i te Rohe Pōtae, arā, ko rātou anō ētehi me taka mai ki raro i ngā ture a te Kīngi.

Hei whakamātau ki te whakakotahi i te kaupapa Kīngitanga me te Kotahitanga (te kaupapa mō tētehi pāremata Māori hei māngai mō ngā Māori katoa) ka puta atu a Te Keepa Te Rangihiwinui rāua ko Tūreiti Te Heuheu me ngā 'Kirihipi' (arā, ngā whakaaetanga ā-pukapuka) hei whakakotahi i ngā kaupapa e rua, kia hainatia i te hui i Taupiri i Mei o te tau 1895. Ka tāmia e Taingākawa tēnei aronui ki te whakakotahi. Hei tāna, kua oti kē i a Tāwhiao te waiho mai tāna ake kawenata, taihoa ka hainatia i te rohe o Hauraki, kātahi ka huri haere i Aotearoa, hainatia ai. Nā runga i te pōwhiri a ngā rangatira o te Kotahitanga, ka toro atu a Taingākawa i Pōneke (Wellington) i te Noema o 1897. Ka whakaritea tētehi hui ki a Te Hētana ki te kōrerorero tahi mō ngā tūmanako me ngā whakamau a Mahuta me tōna iwi. Ka whakamāramatia atu e Taingākawa tō rātou hiahia ki te noho i runga i te rangimārie i raro i te mana o te Kuini, ēngari, ko te whāinga tuatahi kē e arumia ana e rātou kia whakamanatia rātou i raro i te Tiriti o Waitangi me te Ture Whakamana o te Koroni 1852, ki te whakahaere i ngā take motuhake nā rātou ake. Ka whakamaharatia atu e ia a Te Hētana ki tana petihana, e noho rārangi ana ngā pānga kino ki te Māori o ngā ture whenua Māori. Āpiti atu ki tēnā ko tana tono anō kia tautokona e Te Hētana te pire e takahia ana e Hēnare Kaihau, mā reira nei e whakatinana ngā mea e hiahiatia ana e Taingākawa. Ka tū mai a Te Hētana ki te whakautu me te whakarārangi ake i ētehi o ana kaupapa, e whakaarotia noatia ana e ia i taua wā, ki te whakatū i ētehi poari whenua Māori, tae atu ki te tuku kāwanatanga motuhake whāiti noa mā ētehi kaunihera e whakahaere. Ko te 25 o Noema te rā i tū ngātahi ai a Taingākawa rāua ko T. T. Rāwhiti ki te aroaro o te Komiti mō ngā Mea Māori (Native Affairs Committee). He ōrite ngā take i whakapaua e rāua ō rāua kaha ki te tohe.

Ko te mutunga iho ko te Pire Whakatautau Whakahaere hoki i ngā Whenua Māori (Native Lands Settlement and Administration Bill) o 1898 te whakatinanatanga o ngā kaupapa a Te Hētana, heoti, kīhai i rite te hiahia o Taingākawa i ngā tikanga here o taua pire. Ko 1898 anō te tau i takina ai e ia tētehi rōpū tono o te kaupapa Kīngitanga ki Pāpāwai, wāhi o Te Wairarapa, ā, tērā tonu pea nāna i tuitui ngā mahi hei mahinga mā rātou ko te rōpū Kotahitanga e ātete ana i te pire. Pērā i a rātou rā, ka whakahaeretia e ia tētehi petihana nāna – me ngā tāngata e 5,975 te maha – i haina.

Ko te tīmatanga o tētehi weheruatanga i roto i te Kīngitanga te hua o ngā whakaritenga a Mahuta ki a Te Hētana o 1898, me tana whakaaetanga i te mutunga ki tētehi tūru i runga i te Kaunihera Ture (Legislative Council) i te tau 1903, ā, me tana whakahauhautanga i te Kaunihera Takiwā Whenua Māori o Waikato (Waikato District Māori Council). Kore rawa i tukua e Taingākawa kia pēneitia aua kaupapa nei, ā, atu i te tīmatanga o te rau tau rua ngahuru ki te mutunga o te tekau tau atu i 1920, mārō tana whai i te katoa o te kaupapa Kīngitanga i akona rā e ia i a Tāwhiao i te tekau tau atu i 1860. Ko te tau potapotae o 1906, ka whakaarahia anō e ia te whakaaro ki te pīra ki te Kīngitanga o Peretānia, arā, e whai ana ia i te tauira a Tāwhiao i te pīra a tērā o 1884. I te takiwā anō o te tau 1906, ka whakaaturia e ia taua whakaaro nei ki a Tā Hōne Koohi (John Gorst) i te hokinga tuarua mai o taua koroheke nei i Ingarangi ki Aotearoa, i a ia rā te tūranga kaiwhakawā mō te rohe o Waikato i te tekau tau atu i 1860. Kāore te whakaaro o Taingākawa i tautokona e Te Koohi, hei aha koa, tau rawa nō te tau 1907 e huri haere ana tētehi petihana hei tuku atu ki a Kīngi Eruera Te Tuawhitu, nā Taingākawa tonu i taka. I taua wā anō ka uru atu ia ki tētehi rōpū hei tiaki i ngā tikanga Māori (Māori Rights Conservation Society). Ko tā rātou he tautoko i te mana ōrite o te Māori rāua ko te Pākehā. Nā Taingākawa rātou ko T. T. Rāwhiti, ko Hāmiora Mangakāhia mā i whakatū anō tētehi Kotahitanga o ngā Iwi Māori o Te Ika-a-Māui me Te Waipounamu, arā, he whakaaturanga hou nā te Kotahitanga.

Kīhai i ū tūturu te weheruatanga mai o Taingākawa i a Mahuta. Ka tae atu te Kīngi ki Waahi i reira rā te hui tuatahi a te Kotahitanga hou, tāpiri atu hoki ki te hui anō a te Kauhanganui i te 2 o Mei. Ko te hua o taua hui nei ko te petihana whakahirahira a Taingākawa o 1909 e pā ana ki ngā mahi tūkino i ngā mana whenua, ahakoa ngā kī taurangi a te Tiriti o Waitangi. He mea hoatu mā te kāwanatanga e tuku ki Ingarangi. I tēnei petihana e rārangi ana ngā mokamoka o ētehi whakamau motuhake, pērā i te hokonga o te motu o Hauturu (Little Barrier Island), tae atu ki te whakahau kia tukua katoatia mai ki te Māori tōna ake mana motuhake.

Ahakoa kāore i arongia mai te petihana, i ū tonu te mahi a Taingākawa me tana apataki ki te kohikohi haere i ngā hainatanga. I te rūnanganui a te Kotahitanga o 1910, i kite a Pēpene Eketone i ngā hainatanga a ngā tāngata e 29,646 te maha, i runga i te petihana a Taingākawa. Koinei te nohanga i whakaūngia ai e tētehi kawenata a Taingākawa hei tumuaki mō te Kīngitanga Māori, i whakaaetia ai tana aukati i ngā mahi tuku ki te hoko, tuku ki te rīhi rānei, nāna rā i uta ki runga ki ngā whenua o te Kīngitanga. He mea whakarite anō e taua kawenata ko ia hei kaitiaki mō ngā whenua, me te whakaae anō, arā, mā te whiwhi rā anō i tana whakaaetanga me tana hīri, kātahi anō ka mana ngā tikanga me ngā ture e hiahiatia ana e te komiti o te Kotahitanga. Ka mutu ngā patapatai, ka whakaūngia te whakaaetanga o te kawenata i runga i te tautoko hikareia a Hāmiora Mangakāhia.

Nā te mea ko Taingākawa te Tumuaki o te Kotahitanga, ā, hei tohu noa i te hainatanga o te Tiriti tūturu, ka whakamaua e rāua ko Te Kahupūkoro o Ngāti Ruanui ā rāua hainatanga ki tētehi tauira o te Tiriti o Waitangi i te 27 o Tīhema 1911. Ko te āhua nei i tutuki taua mahi nei i te hui o te Kirihimete a Mere Rikiriki, te kaiārahi taha wairua; taihoa ake nei ka noho ia hei kaiako pono mō Tahupōtiki Wiremu Rātana. Nō te tau o muri mai ka puta tana poropiti, arā, kua oti i te Atua te whakatapu te kotahitanga o ngā iwi i raro i te Tiriti o Waitangi, ā, mā Te Kahupūkoro rāua ko Taingākawa e ārahi.

Ko te 9 o Noema 1912 te rā i mate ai a Mahuta. I te wā o te tangihanga ka wānangatia te tauatanga o Te Rata, te tama a Mahuta. Ko te tohutohu a Timi Kara (James Carroll) me ētehi atu ki ngā kaihautū o te Kīngitanga kia whakarērea e rātou te taitara 'Kīngi'. Heoi, ko te whakautu a Taingākawa, arā, nā te iwi Māori i whakamau taua taitara nei ki runga i a Pōtatau Te Wherowhero, i mau tonu hoki i ana whakakapi, ā, nā ngā toto i heke ki te wawao i taua taitara nei, nāna i whakatapu. Ka whakapuakina e ia tōna whakaaro ki te karauna i a Te Rata hei Kīngi pērā i tana karaunatanga i a Mahuta. I tutuki i a ia taua whakaaro ōna i te 24 o Noema 1912, i te taha tonu o te kāwhena o Mahuta.

He mea hoatu nā Taingākawa te īngoa, te Kotahitanga Māori Motuhake ki tana whakahaere, ā, nāna i pānui ki te nūpepa, ki Te Paki o Matariki o Hānuere o te tau 1914, arā, mā te whakaae anake a te Kīngi e whakamana tētehi mahi kia mahia. Koineki te wā i tīmataria ai e ia te hanganga o Rukumoana pā, te kāinga hei pokapū hou mō rātou, e tū tata mai rā ki Mōrena (Morrinsville). E ū tonu ana tana kaupapa ki te hari i tana petihana ki Ingarangi, ā, ka puta tana tono ki ana kaitautāwhi kia kotahi pāuna te takoha mai a tēnā, a tēnā o rātou. I tētehi hui i tū i Āperira o te tau 1914, ka tatū te whakatau kia heria e ia tana petihana, ahakoa te tohutohu atu a Āpirana Ngata kia kaua e haere. Nō Mei o 1914 ka ū atu ki Rānana (London) te tira o Te Rata rātou ko Taingākawa, ko Mita Karaka me Hōri T. Pāora (George G. Paul). Ko Karaka rāua ko Pāora ngā hēkeretari me ngā kaiwhakamārama reo. I tūtaki rātou ki a Te Koohi, ēngari i rarua ō rātou tūmanako ka tuarātia rātou e ia. I te 4 o Hune, ka kuhungia e rātou ngā momo koti poraka e tika ana kia whāmaua mō te haere a tō rātou tira kia manaakitia e Kīngi Hōri Te Tuarima rāua ko Kuini Meri. Ka mihia ngā mihi, ka whakawhitia ngā koha, ēngari kore rawa i puta mai tētehi puretumutanga mō ngā whakamau. E whakaatu mai ana i tētehi whakaahua o Taingākawa mā i tangohia i taua wā nei, te amaru o tōna āhua rangatira, ōna makawe hina me tōna pāhaungutu mangu. Mārakerake ana te kite atu ko ia tonu te kaiārahi o te tira. I te taha a ia o Te Rata e noho ana, ā, tino pūhou rawa atu te āhua o tērā. Nō te 11 o Ākuhata 1914, ka tere mai te tira haere ki Aotearoa nei mā runga i te Nestor.

I a rātou tonu i Rānana, ka mura mai te Pakanga Tuatahi o te Ao, ā, nō te taenga mai ki te kāinga, hīrautia ana rātou e te take e pā ana ki te whakamahi i te Māori kia haina hei hōia. Ko te whakatau a te Kauhanganui i te tau 1915, e kore tētehi tangata kotahi o Waikato e tuku i a ia hei tūao. Taka rawa ki te tau 1916, kua puta te whakatakariri o ngā kaiārahi o te Kīngitanga, nā te mea, e ai ki a rātou, e tūkinotia ana ngā tēina o te Kīngi. I tae atu te minita mō te whawhai, a Hāmi Ārena (James Allen) ki tētehi hui i tū ki Waahi i Noema o te tau 1916. Ka whakapuakina e Taingākawa i reira te korou kore o Waikato ki te tuku i ā rātou rangatahi kia haina hei tūao, nā te mea, mai i 1861 kāore anō kia anganuitia ngā whakamau a Waikato. Ka kōrerotia atu anō e ia ngā whakaaro whai mana o te Kīngitanga, arā, kei ngā taitama kē o Waikato te tikanga ki te whakatau i taua take, ki te kore rānei. Nā tēnei whakautu i kore ai a Te Rata, a Taingākawa rānei, i whakaraua mō te whakapāhunu i ngā mahi haina, ēngari mārama tonu tā rāua whakaatu i āta whakaaturia atu anō hoki ki tā rāua apataki te wāhi ki a rāua me tā rāua i whakaaro ai. Ahakoa te āta whakamārama mai a ngā pūrongo a te hunga pirihimana me te tari mō te whawhai, ko Taingākawa tonu tētehi o te hunga e whakapaetia ana mō te tū mārō o Waikato, tau rawa ki te mutunga o te pakanga kāore anō kia whakatinanatia tētehi ture whai niho hei whiu i ngā kaihautū o te Kīngitanga.

Ka piki haere te awe o Te Puea Hērangi, hei karangatanga tuahine ki a Te Rata, me ērā atu o ngā kaiārahi taiohi, ka ū tonu ngā mahi a Taingākawa ki te hanga i Rukumoana hei pū whai mana mō te Kīngitanga i wāhi kē. He mea whakatū nāna ki reira tana whare pāremata, tētehi whare karakia me te kōwhatu whakamaumaharatanga ki a Kīngi Mahuta. Ka hoki tuaruatia anō e ia tana whakatauākī mō te tūranga pou tokomanawa whakahirahira o te Tiriti o Waitangi. Nō te tau 1919, ka tae tana tono ki a Te Maahi (William Massey) kia whakanōhia tūturutia te Tiriti o Waitangi hei pepa whai mana mā te emepaea.

Koineki te wā i kaha haere ai te awe whai mana o T. W. Rātana, ā, ko Taingākawa tēnā kua huri atu ki te kimi āwhina mōna i tērā. Nā tana whirinaki atu ki a Rātana i whakawhānui ake tana weheruatanga i a Te Puea. Ko 1920 te tau i arahina atu ai e Taingākawa tētehi rōpū tono o ētehi o te Kīngitanga ki Rātana pā ki te inoi atu ki a Rātana kia whaihangatia e ia ngā whakamau whenua Māori. Ahakoa tē hainatia e ia te kawenata Rātana, nāna i whakawai tōna iwi ake o Ngāti Hauā me tētehi wehenga nui tonu o Waikato kia tautokona ngā whakauru Rātana i te wā o te pōtitanga. I te tau 1923, nāna i whakatakoto tētehi petihana ki te aroaro o te kāwanatanga e tono ana kia whakatūria tētehi kōmihana uiui hei āta titiro i ngā whenua i raupatutia i te tekau tau atu i 1860. Pērā i tērā o ana petihana o 1909, e hāngai pū ana te titiro a tēnei ki ngā mana o te Māori i pū ake i te Tiriti o Waitangi.

Atu i te 25 o Mei 1923, te wā i whakaaetia ai, ā, i tautokona ai e Rātana te petihana a Taingākawa i raro i te īngoa o te Kotahitanga o Te Mōrehu Rapu Ora Mō Te Iwi Māori o Aotearoa, Te Waipounamu me Whare-Kauri (United Welfare League of the Northern, Southern and Chatham Islands). Ko te kerēme a Taingākawa e 34,750 ngā Māori e tautoko ana i te petihana me te kotahitanga, ā, e hiahia katoa ana rātou kia whakakotahitia te Māori i raro i a Ihowā. Nō te tau 1924, ka uru atu a Taingākawa rāua ko Rēweti Te Whena, te pirimia o tana pāremata i Rukumoana, ki te ope a Rātana e haere ana ki Rānana. E rua ā rātou whāinga: ki te whakawhānui atu i te minitatanga a Rātana ki Ingarangi me te kohi moni mā taua minitatanga, ā, ki te whakatakoto i te petihana a Taingākawa ki te aroaro o ngā mana whakahaere o Ingarangi. Ko te whakawhere i te Rīki o ngā Iwi o te Ao (League of Nations) ki te wawao i tā rātou petihana te mea anō i tūmanakohia e rātou.

I taka tētehi whakamātau ki te kōrerorero tahi ki te hēkeretari mō ngā whenua o tāwāhi. Ko te huringa atu tēnā o te rōpū tono ki te whakarite i te pōwhiri mō rātou ki tētehi hākari kāri i te whare kīngi o Hēmi (St James's Palace). Ko te Piriniha o Wēra tētehi o ngā manuwhiri i reira. I tūtaki a ia ki a Taingākawa i Aotearoa nei i te tau 1920. I heria atu ngā rangatira nei kia tūtaki ki te Piriniha, ā, nā rātou i koha atu ki a ia ētehi korowai kahurangi me tētehi reta whai tikanga. Hopu atu a Tā Hāmi Ārena, te māngai kāwanatanga, ka whakahokia atu aua koha nei me tētehi reta mārō e whakamārama ana, arā, mehemea kīhai i tukua atu aua koha nei mā te ara tika, ā, i runga anō i te tūtohu a te kāwanatanga o Aotearoa, kāti, tē taea e te Piriniha te tango. Nō te whakahokinga mai i aua koha nei, ka puta ngā whakahē ki tēnei mahi whakahāwea i a rātou, ā, tukua ana te petihana ki te Tari mō ngā Whenua o Tāwāhi (Colonial Office). I tua atu i tēnei, paku nei ngā take i tutuki i te tira haere.

He rite tonu te rongo kōrero i ngā tau o muri mai i Aotearoa nei, nā te petihana a Taingākawa i āwhina te whakatinanatanga o te kōmihana roera o 1927. Nā taua kōmihana nei i āta tirotiro ngā whenua raupatu, i whāki ētehi o ngā hē o te kāwanatanga me te tūtohu i te moni kamupeneheihana. I te tekau tau atu i 1920, me ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1930, nā Taingākawa a Rātana i whakaawe kia whakanohoia e tērā ko te whakamanatanga a te kāwanatanga o Aotearoa i te Tiriti o Waitangi hei tāhuhu mō te kaupapahere o tana rōpū tōrangapū.

Waru tekau mā whā ngā tau o Tupu Atanatiu Taingākawa Te Waharoa i tana hinganga mai i te 24 o Hune 1929. I mate mai i te hōhipera tūmataiti o Awanui (Awanui Private Hospital) i Ākarana (Auckland). Kua mate noa atu tana hoa wahine a Rakapa. Ko te tama a Taingākawa, ko Tarapīpipi tana mōrehu. Ka noho ko Tarapīpipi te kaihanga Kīngi tuatoru, ā, nāna a Kīngi Korokī i karauna i te tau 1933. Nō muri i te matenga o Taingākawa i tīmata ai te tukuheke o Rukumoana, ā, hurihia ana e te rōpū a Te Puea te Kīngitanga kia whai kē i tētehi huarahi hou. Nā Āpirana Ngata te kupu ki a Te Rangi Hīroa (Peter Buck), arā, he iti rawa atu te mōhio o ngā kaiārahi o te whakatupuranga hou ki a Tupu Taingākawa. Ahakoa ia rā, nā ana mahi i hua ka ora tonu te Kīngitanga, ā, ka ū tonu tōna tupu. Nāna anō hoki i āki ngā āpiha kāwanatanga kia tūpato i ā rātou mahi ki ngā Kīngi Māori o muri mai, heke iho. Nā tana ū kia whakamanatia te Tiriti o Waitangi me tana tohe kia puretumutia ngā tūkinotanga anō nei i te matakite ia i ngā āhuatanga o ngā tau whakapaunga o te rau tau rua ngahuru.


Hononga, rauemi nō waho

Ētahi whakaaro puaki, takenga

    Love, R. H. N. 'Policies of frustration: the growth of Maori politics; the Ratana/Labour era'. PhD thesis, Victoria, 1977

    Williams, J. A. Politics of the New Zealand Maori. Seattle, 1969

    Worger, W. H. 'Te Puea, the Kingitanga, and Waikato'. MA thesis, Auckland, 1974


Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara. 'Te Waharoa, Tupu Atanatiu Taingakawa', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1996, updated April, 2000. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/3t22/te-waharoa-tupu-atanatiu-taingakawa (accessed 21 January 2020)