Kōrero: Cummins, Piipi Raumati

Whārangi 1: Haurongo

Cummins, Piipi Raumati

1857–1862?–1952

Nō Te Roroa; he kaihoko kāpia, he kaimau toa,he kaiwhakaū mana whenua

I tuhia tēnei haurongo e Garry Hooker,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1998, and updated in October, 2003.

Nō tētahi wā atu i 1857 ki 1862 i whānau ai a Piipi Raumati Tiopira – ko Phoebe tētahi anō o ōna īngoa – i Waihou i Te Hokianga. Ko Mārara Māhuhu rāua ko te rangatira nei, ko Tiopira Kīnaki (i mōhiotia ko Tiopira Te Rurunga, ko Tiopira Rēhi, ko Tiopira Tāoho rānei) o Te Roroa ōna mātua. Tokorima ā rāua tamariki, ā, ko Piipi te pōtiki. Ko ēnei ngā hapū o tōna māmā, arā, ko Ngāti Rangi me Te Roroa tūturu nō Te Roroa whānui, tae atu ki a Ngāti Pākau me Ngāi Tū o Ngā Puhi, me Ngāti Rongo o Ngāti Whātua. Nō ngā kāwai o ngā tino rangatira tonu a Piipi. Ina koa tonu ērā o ōna tūpuna koroua ko te tino ariki, matakite, toa-kaitoikupu rā, ko Tāoho, rāua ko tana whanaunga, ko te toa rā ko Tūohu, e whā paparanga mai ki a Piipi. E toru paparanga ki mua, hei tūpuna koroua anō ki a ia a Te Rurunga me te tohunga rā o te wahapū o Te Hokianga (ko tētahi īngoa tawhito mō tēnei wahapū pea ko Āraiteuru Niwa), me Te Waenga. Ki te taha ki tōna pāpā, ko ōna mātua kēkē tūpuna, ko Tūwhare rāua ko Maratea, he toa rongonui rāua; ko Maratea tērā nāna nei a Hongi Hika i patu.

I te nuinga o te wā e tamariki ana a Piipi ka noho ia i te kāinga tonu o tōna pāpā, i Whenuahou i te awaawa o Waipoua i te pito tonga o Te Hokianga. Nā tōna whānau ia i whakatipu, i whakaako ki ngā mahi a te Hāhi Mihinare, he karakia tonu ia rā, ia rā. Tērā pea nā te kura Māori tonu o Pākia a ia i ako ki te reo Ingarihi, ki te mahi whika me te tuitui kaka, tae atu hoki ki ngā whakahaere me te kaha o te Emepaea o Peretānia. I te hokonga atu o tana matua i te whenua o Te Roroa ki te Karauna i te tau 1874, i tino whakamahia e ia ngā kaha o tana tamāhine hei kaiwhakamārama reo. Āhua rau mano eka te rahi o te whenua i hokona atu (hāunga ngā whenua i rāhuitia hei urupā, hei kāinga rānei) e takoto mai rā i waenganui i Te Wairoa ki te raki me Te Hokianga ki te tonga.

Ahakoa anō ngā hiahia o tōna iwi, moea tonutia ana e Piipi tētahi Pākehā, ko Te Kāmana (Samuel Thompson Cummins) tōna īngoa. Nō te 10 o Tīhema 1886 i mārena ai rāua i Waimamaku. He mahi hanga kaipuke te mahi a Te Kāmana, ā, nō muri mai i huri ai ki te mahi pāmu. Noho ake ana ngā tokorua nei i Katianui i Waipoua, whakatūria ana he toa hokohoko kāpia mā rāua ki reira. Nā te whai i te moni te take, nō muri mai ka noho rāua i Kaihū, i Aratapu, i Poutō, katoa ēnei wāhi kei Te Wairoa ki te raki, ngā wāhi i whānau nei ā rāua tamariki tokorima. Ahakoa ērā atu kāinga, ko tō rāua kāinga tūturu tonu ko Waipoua, ko te manawa tonu o Te Roroa.

I tino mātau a Piipi (ko Piipi Te Kāmana tōna īngoa i mōhiotia whānuitia) ki te wāriu ki te tātai i te kāpia tae atu ki ngā taonga hokohoko anō hoki. I tino mātau anō hoki ia ki te hari mā runga hōiho tarapēke ā rāua taonga atu i Waipoua ki te taunga waka i te takutai i Kawerua, e waru māero pea te tawhiti atu. Kātahi te wahine pai ki te eke hōiho mau tera whakataha rā ko Piipi. Nuku noa atu ōna tau i te 80 e eke hōiho tonu ana. I tētahi wā kāhakina ana ia e te hōiho, rutua ana ia ki te whenua, whati ana ngā kōiwi, hemo taupua atu hoki i te wharanga o te māhunga. Heoi anō, ora pai ana ia i te tiaki mai a tōna whanaunga, a te tohunga whakaora, a Mārama Raihara (Russell) i a ia.

Ka mate nei tōna pāpā i te tau 1887, kakari ana a Piipi kia noho ko ia hei piki tūranga mōna, ahakoa ko te tungāne ko Rēwiri kē te mea i tirohia atu; mau haere tonu te pērā o te tuahine ā mate noa te tungāne. I te tau 1890 kāore i pahure i a Piipi tana kōkiritanga i te kāwanatanga mō te toenga moni o Te Roroa kāore anō kia utua i te hokonga atu o ngā poraka ngahere o Maunganui me Waipoua. Mārō tonu te whakaaro o tōna pāpā kua tinihangatia ia e te Karauna, e £500 te moni kāre i utua, ā, mehemea e mahue pērā ana ka tārewa tonu te take nei. Ko tētahi āwangawanga anō o Piipi kei takahia noatia te wāhi tapu o Te Roroa i Manuwhētai i te pari i Maunganui (Maunganui Bluff) e te mahi whakanohonoho haere a te Pākehā i runga i te whenua. Ehara i te mea kua rāhuitia ōkawatia te urupā nei e te Karauna. Ka mutu, ka karangatia e ia he hui, ā, ko te whakatatūtanga me hiki ngā kōiwi i tāpuketia ki reira ki wāhi kē. He nui tonu ngā kōiwi he mea nehu tonu i tōna whenua i Pahinui, i Waipoua, ā, i te tau 1896 ka whakatūria he kōhatu whakamaharatanga, ko tāna anō hoki kia mutu kau ai te rāwekeweke i ngā kōiwi, ake tonu atu.

Nō te tau 1902 i kitea ai ngā rua tanu tūpāpaku i te wāhi tapu i Kaharau i Waimamaku. Kāore te wāhi tapu nei i rāhuitia hei rāhui ōkawa e te Karauna. I konei kitea ai ngā waka huia me ngā kōiwi o ōna tūpuna o Te Roroa, o Ngāti Pou me Ngāi Tū. Tonoa atu ana e Piipi ērā anō o ngā rangatira o Te Roroa o Waipoua ki te inoi atu ki te Minita Māori, ki a Timi Kara (James Carroll) me tūpato tonu ia ki ngā taonga a te hapū kua oti nei te hoatu māna e tiaki i raro i tōna mana minita. Nō te tau 1901 me 1910 i tū ai a Piipi hei kanohi mō tōna iwi i te Kōti Whenua Māori, whakatakoto kerēme whenua ai i raro i te kaupapa o te whenua papatipu Māori.

E hia kē ngā hui ā-iwi i haerea e Piipi i ngā tekau tau tōmua o te rau tau rua tekau. Hoki atu, hoki atu, ko te kōrero tonu o aua hui me pēhea e taea te whakahoki mai ngā wāhi tapu o Te Roroa i riro rā i te Karauna. Nā tōna tohungatanga ki ngā whakahaere o te Kōti Whenua me ngā āwhina anō a te āteha rā, a tōna whanaunga a Hōne Pēti i a ia, i tino tau ai a Piipi hei kaiwhiriwhiri i te mahi nei. Hei whakatutuki māna i ngā pōrahurahu o Te Roroa, whakawherewheretia ana e ia ngā tokorua nei, a Te Kōti (J. G. Coates), ko ia te Mema Pāremata mō Kaipara, i 1928, me te Tiuka o Koroheta (Gloucester) i 1935.

Nō te tau 1931 i tono ai a Piipi i te Kōti Whenua Māori kia tirohia te taitara whenua Māori o Manuwhētai me Whāngai-ariki i te pari o Maunganui, ina koa rā ngā whenua i rāhuitia hei urupā. I te tirotirohanga anō i aua whenua i te tau 1939, ko te whakatatūtanga a Tiati Ātihana (Frank Acheson), arā, ahakoa te utu a te Karauna me whakahoki ngā whenua ki Te Roroa. E ai ki ngā kitenga anō a Te Ātihana i te tau 1932, nā te hē kē o ngā hoahoatanga a te Karauna te take i riro ai ngā whenua rāhui urupā o Te Roroa i Waimamaku. Nā konei i whai wāhi a Piipi i te tau 1934 ki te ārahi i tōna iwi ki te petihana i te Whare Pāremata kia whakahokia mai ō rātou whenua, kia utua mai rānei e te kāwanatanga tētahi kāpeneheihana tōtika tonu nei. Ēngari ko tā te Minita Māori i mea atu ai ki a Piipi i te tau 1935, kua riro kē te nuinga o ngā wāhi urupā i te tangata kē, mahue mai ana te mahi mā tōna iwi he kohikohi moni hei hoko mai mō rātou i aua wāhi tapu rā. Kāti, ko tētahi kaupapa anō āna he whakawhiwhi i ngā Māori o Waipoua ki tētahi kura mō rātou. Atu i 1936 ki 1946 te roa e whāia ana te take nei, ā, nāwai, nāwai ā riro mai ana te kura. I te tau 1945 nā Piipi anō i whakahaere te mahi kimi ko wai te hunga nō rātou te rāhui o Te Roroa, a Te Koutu, i Kawerua.

Nō te 9 o Ākuhata o te tau 1952 i hinga ai a Piipi Te Kāmana i Waipoua. Kātahi te wahine mana nui, taikaha, ngana tonu ko tēnei. He wahine i mau tonu te whakariri o te ngākau mō te 'Pākehā tāhae', ā, mō te kore e whakarite a te Karauna i ngā whakamau a tōna iwi. Ahakoa te kore i tutuki pai o te whakahokinga mai o ngā taonga a Te Roroa, arā, o ngā wāhi tapu, urupā rānei, nā koa rā, nā Piipi rangona tonutia ana te auē whakatīwhetawheta o ōna tūpuna, mahue mai ana mā ngā whakatupuranga ā muri ake nei e whakatutuki. Tukua ana ia ki te kōpū o te whenua i Pahinui i Waipoua, te wāhi takoto tonu o tana hoa tāne kua mate kē atu rā i te tau 1941. Mahue ake ana ko āna tamāhine tokotoru me tana mea tāne kotahi.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Garry Hooker. 'Cummins, Piipi Raumati', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1998, updated October, 2003. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/4c46/cummins-piipi-raumati (accessed 16 December 2019)