Kōrero: Hākaraia, Ngāpiki

Whārangi 1: Haurongo

Hakaraia, Ngapiki

1888–1969

Nō Ngā Rauru, nō Ngāti Apa; he kaihanga whakapono

I tuhia tēnei haurongo e Angela Ballara,, ā, i tāngia tuatahitia ki Ngā Tāngata Taumata Rau Ko te wāhanga , 1998.

Nō te 4 o Mei i te tau 1888 i whānau ai a Ngāpiki (Maggie rānei) Hākaraia ki Kai Iwi, whaka-te-raki i Whanganui. Ko ōna iwi ko Ngā Rauru me Ngāti Apa, ā, nō Ngā Rauru mai hoki ko tōna tino hapū ko Ngāti Pūkeko. Ko Waaka Hākaraia rāua ko tana wahine, ko Ngāpiki Rēweti Pāponga ōna pāhake. Atu i te tau 1897 ki 1901 ngā tau i haere ai a Ngāpiki ki te kura o Goat Valley, ā, i muri iho, he wā poto nei ki Turakina (Turakina Māori Girls' School) i te tau 1905. I tipu ake ia e tino mōhio ana ki ngā reo e rua, arā, ki te reo Māori me te reo Pākehā.

Kāore i te tino mōhiotia ngā kōrero mō tōna moenga tuatahitanga i a Te Tue Te Uawiri i Parewanui, ā, kāore hoki i puta te kōrero me i whai tamariki rāua. I mate atu a Te Tue i Hānuere o te tau 1926. Ā taihoa ake nei i taua tau anō, nō te 2 o Tīhema i Rātana Pā, i moe tonu iho a Ngāpiki i tōna autāne, i a Hoani Hākaraia Te Uawiri, ko Te Rua Hākaraia tētehi anō o ōna īngoa. Ko te kōrero, kua noho kē a Ngāpiki hei mōrehu mā Tahupōtiki Wiremu Rātana, te kaiwhakaora tūroro, kaihanga hāhi, nā te mea ko te minita i mārena i a rāua he āpotoro, he minita rānei nō te Hāhi Rātana. Ahakoa kāore ā rāua tamariki ake, he ruarua nei ā rāua whāngai.

Nō te iwi o Ngā Rauru a Hoani, ā, nō te tau 1921 i whakaaetia ia kia tū hei minita ākonga mō te Hāhi Wēteriana, noho ake ana ko tana mahi tuatahi he mīhana kāinga i Pātea. Noho tonu ia hei minita Wēteriana tae noa ki te tau 1946, heoi anō, ahakoa tōna tūranga tūturu, ko ia tētehi o ngā tino taituarā o Rātana mō e hia tau kē nei. I te tau 1925 ka kāhititia a ia hei āpotoro mā Rātana, ā, tautokona ana tana kāhititanga e te kaiārahi o te Hāhi Wēteriana, e Te Hīmoa (A. J. Seamer).

I ngā tau tōmuri o te tekau tau atu i 1920, mauri ohooho ana ngā mōrehu a Rātana i tā rātou kite e kotiti kē atu ana te Hāhi i te whakapono Karaitiana. I te tau 1925 ka puta te paoho a te Hāhi Mihingare kua noho tauwehe kē te whakapono o te Hāhi Rātana. Ahakoa ēnei whakapae, pūmau tonu te āta mahi mai a te Hāhi Wēteriana kia mau tonu te Hāhi hou nei ki ngā tikanga Karaitiana; noho ake ana ko Hoani Hākaraia hei kanohi Wēteriana hei whaihanga mai i taua kaupapa rā i te pā o Rātana. Whāia ko tētehi take i tohea nuitia i te pā o Rātana ko tērā e pā ana ki te āhua me te tūranga o ngā anahera ki roto i te īngoa o Rātana mā, mō te Atua. Arā rā anō hoki ko te Māngai, ko Rātana tonu, he wāhanga nō te Atuatanga o te Hāhi Rātana. Ka tae ki te tau 1928 ka tīmata te ako a Rātana i ana mōrehu ki te mau kē ake i te īngoa Tama, ka waiho noa iho i te īngoa Ihu Karaiti. Ka mutu mai te mahi ko tēnei, ā, mate ana a Ngāpiki rāua ko tana tāne i te whakatakariri; koirā pea te take i rīhaina mai ai rāua i te Hāhi Rātana i te tau 1929, nā te kore i whakaarotia nuitia o Ihu Karaiti e te Hāhi Rātana. Ki tō rāua whakaaro hoki kua whakarērea kētia te Paipera, tukua ana e Rātana tana apataki kia koropiko ki a ia, anō nei ko ia te whakatinanatanga tuarua o Te Karaiti. I te wā o ēnei tautohetohe i te pā o Rātana, nā te pukuriri, i tata tonu a Hoani te patua e ngā pononga a te Hāhi Rātana.

Kātahi a Ngāpiki rāua ko Hoani ka neke atu ki Kai Iwi noho ake ai pea i Te Hokomoa, he kāinga e tata ana ki te awa o Ōkehu e rere ana rā i ngā whenua o Ngāti Pūkeko rāua ko Ngāti Tamareheroto, ngātahi he hapū nō Ngā Rauru. Tērā pea i haria tonutia mai e rāua te hunga tautoko i a rāua, nō muri kē mai rānei ētehi i tae ake ai, inarā nō te tekau tau atu i 1930 i whakatū ai rāua i tētehi kāinga nohoanga hou, piki atu i te awa i kō atu i Te Hokomoa. I te tīmatanga o te tekau tau atu i 1940, tau mai ana te māramatanga ā-wairua ki te tokorua nei, ka tīmata tā rāua whakatū i tētehi mahi atawhai, whakaora tūroro. Ki tā te iwi i whakapono ai, he poropiti tahi a Ngāpiki rāua ko Hoani, ēngari ko Ngāpiki anō te whetū mārama o te mahi hou nei. Ko te īngoa tuatahi a Ngāpiki mō tēnei whakahaere, ko Te Mārama; nāwai ā ka tapaina ko Te Māramatanga. Toro kē noa atu ngā mahi atawhai a Ngāpiki rāua ko Hoani ki waho kē atu i ngā tūwatawata o Kai Iwi me Ngā Rauru; muia ana hoki rāua e ngā tokopae o Taranaki, e taetae ake ana ki te whakarongo ki ngā kupu a Ngāpiki.

I te tau 1943 ka kāhititia te Hāhi o Ngāpiki me ōna minita, ka huaina ko te Rōpū Karaitiana o Te Māramatanga (Te Māramatanga Christian Society). Tokowhā ngā minita o te Hāhi i taua wā; ko Kāponga Erueti, ko Toro Hetaraka, ko Keha Maraku me Tahiopipiri Moerua. Ko te nuinga o rātou he pononga nā Rātana i mua atu, he mea rēhita rānei hei āpotoro, hei minita rānei mō te ture wairua. Ko tētehi o ngā kaupapa tōrangapū a tēnei Hāhi, ko te whakapono mā te whakamana i te Tiriti o Waitangi e ea ai ngā mamae e pā ana ki te whenua me ētehi atu kaupapa e whakaongaonga rā i te Māori. He rite anō tēnei kaupapa ki tā Rātana. I te marama o Ākuhata i te tau 1943, ka hainatia e Ngāpiki rāua ko Hoani tētehi reta ki te Pirimia, me te petihana ki te Pāremata, e tono ana kia whakairotia te Tiriti o Waitangi ki roto i ngā ture o Niu Tīreni. Ko rāua ngā māngai mō tō rāua rahi, 2,337 te tokomaha. He pai tonu te tirotiro a te Komiti mō Ngā Mea Māori (Native Affairs Committee) i taua petihana i te tau 1945. I pērā anō hoki tā rātou titiro i te petihana a Rātana o te tau 1932, me te petihana a Te Rauna Hape i te tau 1945. Ka hinga atu te Pāremata ki ngā whakatau a te Komiti mō Ngā Mea Māori, kia tāia te Tiriti hei whakatapu i te hainatanga o te Tiriti i te tau 1840, ā, kia tohatohatia tēnei kirimina ki ngā kura katoa me ngā wāhi huihuinga o ngā Māori. I te tau 1949 ka tukua ngā kape o te Tiriti ki ngā kura, ēngari kāore i tutuki te ngako o te petihana i te wā e ora ana a Ngāpiki.

Ka piki haere, ka piki haere a Te Māramatanga i te tekau tau atu i 1940. I waenganui i ngā tau 1945 ki te 1946 ka eke ki tōna taumata, tokowhitu rawa ngā minita. I te tau 1945, ka whakataetae a Kāponga Erueti hei takawaenga mō te Rōpū Reipa ki a Matiu Rātana mō te rohe pōti Māori o Te Tai Hauāuru, ēngari he kahika tū kotahi a Kāponga. Koinei anake te whakataetae pēnei a Te Māramatanga a Ngāpiki. Ko te tau 1947 te tau tuatahi i rēhitatia ai a Hoani hei minita mō Te Māramatanga. Nō te matenga o Hoani i Āperira o te tau 1949, ka mate kāinga rua, ka ora kāinga toru, ka moe a Ngāpiki i a Mōrehu Toro Hetaraka i Kai Iwi i te 6 o Hepetema i te tau 1950. E 62 ngā tau o Ngāpiki i tēnei o ōna moenga. He tangata ahu whenua a Mōrehu, he tama nā Toro Hetaraka, ko ia nei tētehi o ngā minita o Te Māramatanga.

I te tekau tau atu i 1950, ka tīmata te whakaheke o Te Māramatanga. Mai i te tau 1954, ka eke a Ngāpiki ki runga i te rārangi minita o te Hāhi; ka taka ki te tau 1960, ko rāua anake ko Rāina Pine – he wahine anō – ngā minita o Te Māramatanga. Te huringa ki te tau 1962 ko Ngāpiki anake te mōrehu. I te tau 1964, ka pau te kaha o tēnei Hāhi, ruarua nei ngā tau i mua atu i te matenga o Ngāpiki i te 9 o Noema i te tau 1969 i Kai Iwi. Nō te 12 o Noema ka tanumia ki te urupā Māori o Kai Iwi. Mōwai ana a kāinga toru.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Angela Ballara. 'Hākaraia, Ngāpiki - Hakaraia, Ngapiki', Dictionary of New Zealand Biography, first published in 1998. Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, https://teara.govt.nz/mi/biographies/4h3/hakaraia-ngapiki (accessed 25 January 2020)