Kōrero: Hapori

Whārangi 6. Mātauranga

Ngā whakaahua

Kura tūmatanui

Whakaratoa ai e te kāwanatanga te mātauranga kore utu mō ngā kura tuatahi, kura waenganui, kura tuarua. Kāore he wāhi i ēnei kura mō nga akoranga hāhi, whakapono. Kāore he utu o te haere ki te kura mō ngā tamariki mai i te 5 tau ki te 19 tau te pakeke, ā, me haere te tamaiti ki te kura mai i te 6 tau ki te 16 tau.

Mai i te tau 1989, whakahaerehia ai ēnei momo kura e ngā poari kaitiaki ka tohungia e ngā mātua.

Whakaakoranga kōhungahunga

Kāore he ture whakahau i ngā tamariki kōhungahunga ki te kura. Heoi, tini ngā tamariki kei raro i te rima tau te pakeke ka haere ki ngā kura pūhou, ngā pokapū kōhungahunga (playcentre). He wāhi nui tō ngā mātua i roto i ngā pokapū kōhungahunga, ka mutu, tatū ki te paunga o te rau tau 1900 kua hōrapa ēnei momo whare ako.

Kura kōmitimiti

Whai muri i te whakamanatanga o te Ture Mātauranga 1877, ka whakatū e te hāhi Katorika āna kura tuatahi, tuarua hoki ki te pupuri i te tuakiri o te hāhi Katorika. Ināianei, kua kōmitimiti ēnei kura ki ngā kura tūmatanui. Ko te kāwanatanga kei te kawe i ngā utu mō ēnei kura, heoi, me tuwhera ō rātou tatau ki ngā tauira katoa. Otirā, ka mau tonu ēnei kura ki ā rātou ake tū āhuatanga.

Kura tūmataiti

Kei reira anō ngā kura tūmataiti (ko te nuinga nō ngā hāhi). Ka tū motuhake ēnei kura i te kāwanatanga, me utu hoki te haere ki reira hei tauira. Ko ētahi o ngā kura tūroa kua tū hei kura mō te hunga whakahīhī i ō rātou rawa me tō rātou tūranga i roto te hapori. O ngā kura tūmataiti kātahi anō ka tuwhera, ko te nuinga nā ngā hāhi Karaitiana pakipaki i whakatū. Ka whiwhi ngā kura tūmataiti ki ētahi āwhina mai te kāwanatanga, heoi, tū motuhake ō rātou poari motuhake.

Kura tuatoru

Tata ki te katoa o ngā kura tuatoru (kuratini, kāreti ako kaiwhakaako, whare wānanga) ka whiwhi āwhina i te kāwanatanga, engari, motuhake te tū o ō rātou kaunihera whakahaere. Mō te nuinga o ngā whakaakoranga, me utu te ākonga i tētahi wāhanga o ngā utu. Mā te pūtea taurewa ka tuwhera ngā kura tuatoru ki ngā tāngata katoa. I ngā wā o mua nā te iti o te utu, nā ngā tahua tauira tāpiri me ngā mahi o te raumati ngā utu i ea.

Whakatutukitanga i roto i te mātauranga

Ko te nuinga o ngā tamariki o Aotearoa ka tīmata ki te kura ina eke ana ō rātou tau ki te rima. Nui atu ngā rangatahi kei te noho ki te kura mō tētahi wā roa. Heoi, torutoru noa ngā tauira Māori ka noho ki te kura tatū rawa ki te 18 tau.

Ko te National Certificate of Education Achievement (NCEA) te tohu mātauranga mō ngā tauira pakeke i ngā kura tuarua. E 25% ngā tamariki neke atu i te 15 tau te pakeke, karekau ā rātou tohu mātauranga. Kotahi o ngā tāngata tokowaru e pupuri ana i tētahi tohu whare wānanga.

Mātauranga me te Māori

Kei roto te nuinga o ngā tamariki Māori i ngā kura a te kāwanatanga. Nō te tekau tau atu i 1980 ka tū ngā kōhanga reo hei whakaora i te reo Māori. Ka mutu ana te kōhanga reo ka tomo ētahi tauira ki ngā kura kaupapa Māori; kāore he utu ki te haere ki ēnei kura. Kua tū anō he whare wānanga.

Ka āhei ngā tamariki katoa o Aotearoa kia kuhu ki ngā kura a te kāwanatanga, ka taea hoki te tukuna o ngā tamariki ki ngā kōhanga reo, kura kaupapa Māori hoki.

He kaupapa kē

Nō te tekau tau atu i 1980 ka tū ngā kōhanga reo me ngā kura kaupapa. Ko te tuarua ēnei o ngā momo kura i waihangahia hei kura mō te Māori. I tīmata ngā kura Māori i te rau tau 1900, tatū rawa ki ngā tau i muri te Pakanga Tuarua o te Ao. Heoi, he rerekē te take whakatūhia ai rātou, arā, ki te whakanunumi i te Māori ki roto i te ao Pākehā, kāpā te pupuri i nga tikanga me te reo Māori. Nui ngā kōrero a ngā tauira o aua kura mō tā rātou patunga mo te kōrero Māori i roto te taiwhanga ako.

Kura kei ngā taiwhenua

Ko te kura tētahi pokapū mō ngā hapori ki taiwhenua. Ka kati ētahi o ēnei kura nā te tokoiti haere o te taupori ki taiwhenua, ka tonoa ngā tamariki ki ngā kura tōpū, ko te whakapae, he teitei ake te mātauranga ka whakaratoa e ēnei kura.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

John Wilson, 'Hapori - Mātauranga', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/hapori/page-6 (accessed 17 June 2019)

Story by John Wilson, published 8 Feb 2005