Kōrero: Kai Māori

Whārangi 2. Ngā tikanga tao kai

Ngā whakaahua

Te tao kai

Kore rawa te Māori i tao kai ki tōna anō whare moe; ka taona kētia ki waho, ki roto kāuta rānei.

Ko te hāngī te tikanga tao kai a te Māori mō te tini tangata. He mea whakamahi ngā kōhatu wera me te wai ki roto i te rua, ā, ka utaina ngā kiko me ngā huawhenua, kātahi ka tāuwhitia ki te rau rākau, ki te whāriki rānei. I ēnei rā ka whakamahia te pēke rīwai, te papanga rānei, hei tāuwhi. Kātahi rawa ka hīpokina te rua ki te one, ā, ka waiho mō ētahi hāora. Kei te nui o te hāngī e tohu ana te roa o te wā e tao ana te hāngī.

Kei ngā wāhi puia pērā i Rotorua ka whakamahia te auahi hei tunu i ā rātou kai.

Ko ngā kai moroiti pērā i te ika me te manu ka hukia i runga i te ngārehu. He mea tākai hoki te manu ki te uku, te ika rānei ki te rau rākau, kātahi ka makaia ki runga i te ngārehu.

Nā te kore aro ki te waihanga i ngā ipu uku, puru rawa ai i te kōhatu wera ki roto i te ipu wai.

Ngā pānga o te marama

He mārama anō ngā tīpuna ki te pānga o te marama ki te kai. I te tau 2012 ka raumahara ake a Te Ahukaramu Charles Royal ki tōna kuia a Cinny Callaghan e pāwhara ana i te tuna: Hai ngā pō kua tōia ngā tuna ki roto, kei kino hoki i te marama rākaunui.

Te tiaki kai

Inā te huhua o te kai ka tiakina e te Māori mō ngā wā tūpuhi o te tau, mō ngā kaihaukai rānei.

Ka pāwharatia anō te kai ki roto i ngā ngārehu, ā, ki te takiwā o Rotorua, ka taurakina ngā kai ki runga i ngā kōhatu wera. Ko te kūmara, te kaimoana (pērā i te pipi) me te ika (pērā i te mango me te tuna) ētahi o ngā kai whamaroke. He mea tuitui te pipi ki runga i te taura harakeke, kātahi ka whakairia. He mea pāwhara anō te kikokiko, te huarākau me te kākano.

Ka tahuna ngā manu mōmona pērā i te tītī, kātahi ka huahua ki tōna anō hinu. Whai muri tonu i te tununga, ka whakatahaina atu te hinu wera. Ka purupurua ngā kikokiko ki roto hue, kātahi ka putua te hinu wera ki runga. Ka whakapupuhi ngā iwi o Te Waipounamu i te pōhā hei pupuri i te tītī.

Ko te kai mara ngā kai kua piro, pērā i te kōura mara me te ika mara. I muri i te taenga mai o tauiwi, ka pēneihia hoki te kānga, arā, ka purua te kānga ki roto i te kete, kātahi ka rumakina ki te wai mō ētahi wiki kia tau rawa te kōpiro ki te takere o te kete. Ahakoa tōna haunga, he pai noa iho ki te kai, ka mutu he tino kai tēnei mā ērā tāngata i tupu tahi mai me te kānga pirau.

Te kūmara o te ao hou

He rerekē te kūmara o nāianei i ērā i kainga e ngā tīpuna o te Māori. Ko te kūmara huhua o ēnei rā ko te ‘Ōwairaka Red’, ka mutu i takea mai tēnei kūmara i te kaipuke patu wērā o Rainbow i paea ki Ōpōtiki i te tekau tau 1850. Nō te kitenga o tētahi kāmura i ngā kūmara nei o Rarotonga i runga i te kaipuke, ka naomia e ia, ā, whakatipuria tonutia atu ki te takiwā. Kāore i roa ka horapa te ‘waina’ hou i te takiwā. He mea tapa tōna ingoa ki te waina nā te āhei ki te tapahi i ētahi rau hei whakatipu anō.

Te whata i ngā kai

He momo taumata te whata hei whakairi kai i mua i te nekenga ki te pātaka, ki te rua kūmara rānei. He tuanui tō te whata, ā, he tiaki i ngā kai hauhake i te kiore me te marangai te mahi.

Hei ngā pīnakitanga me ngā one kirikiri karia ai te rua kūmara kia kore ai e tau te wai ki roto. He mea uta ngā kūmara ki runga i ngā karinga o ngā tahataha o te rua. Ka tirohia ngā kūmara kia kore ai e pirau, ā, ka takahurihurihia ngā kūmara kia maroke tonu ai. Me ka pirau haere tētahi, kua kōterohia. Ahakoa ka kurehe tōna āhua, he reka tonu te kōtero.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Charles Royal and Jenny Kaka-Scott, 'Kai Māori - Ngā tikanga tao kai ', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/kai-maori/page-2 (accessed 23 September 2019)

Story by Charles Royal and Jenny Kaka-Scott, published 5 Sep 2013