Kōrero: Kākahu Māori

Whārangi 4. Ngā pueru

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

E kī ana tēnei whakataukī:

He māhiti ki runga, he paepaeroa ki raro
Koia nei te kākahu o te rangatira!1

Ngā kākahu whai mana

Ko ētahi o ngā tino kākahu he kahu kurī. Ka taea e te tangata te whakamau ngā huruhuru kurī ki roto kia mahana ai tōna tinana, engari mō te nuinga whakamaua ai kia noho ngā huruhuru ki waho hei whakaatu i te mana o te kaipupuri. E kīa ana koinei te tāpahu a Irawaru, ā, mā te hunga rangatira anake e mau. I tuhia e  Kuki āna kitenga i ēnei momo kākahu i tōna haerenga mai i ngā tau o 1769-1770.

Ko te papa o te kahu kurī he muka harakeke, kātahi anō ka tuia ko te huruhuru kurī ki runga. Arā tonu ngā momo tae, me ngā ingoa o tēnā kahu, o tēnā kahu, pērā i te:

  • Tōpuni. He huruhuru kurī pango kei waho, ā, kei te kakī anō ētahi wāhanga mā.
  • Ihupuni. He ōrite ki te tōpuni, engari he mā te papa, ā, he pango ngā paepae.
  • Awarua. He momo kahu kurī. Kei waho ko ngā huruhuru pango me ngā huruhuru mā.
  • Māhiti, he kahu waero hoki. He momo kākahu kua oti te waero kurī te whakamau kei waho.

Korowai kākāpō

Heoi anō te korowai kākāpō o ngā whare pupuri taonga o te ao, ko te korowai kei te Whare Taonga o Perth ki Kotirana. Nō te tau 1842 ka riro i te kaikohi taonga o Kotirana a David Ramsay i noho ki Ahitereiria i te tau 1822. E ai ki ngā rangahau nō te takiwā o mua atu i te rautau 1800 tēnei korowai, ā, e 11,000 ngā kura kākāpō kei runga. Kei raro iho he wūru pango, he pōkinikini. E rua ngā kura kākā i kitea i roto i ngā kura kākāpō.

Ko te pauku, pukupuku rānei, he korowai ka whatua mai mā te tikanga whatu pātahi. Nō konei i tino mārō ai tēnei pūeru, ka mutu he kahu riri tēnei kākahu. Ina ka rumakina ki te wai, ka pupuhi ngā weu o te korowai, ā, ka noho wawao te tangata. Ka tākaia anō te pauku ki te ringa i ngā whawhai tūmātakitahi.

Ngā korowai hurumanu

Ko te āhua nei mai i te wāhanga tuarua o te rautau 1800 ka piki te mana o te korowai manu ki te titiro a te Māori. Ko tētahi tauira tōmua o te korowai manu ko tērā i kitea ki te motu i Hauroko, ki Te Whakataka Kārehu a Tamatea.

He tino taonga hoki te kahu kākākura. He tino tae te whero, hei tohu mō te ihi, mō te tapu me te mana, puta noa i Te Moananui-a-Kiwa. Nā ngā kounga o te kākā i rangatira anō ai ēnei momo kākahu. Ko te tohu o ngā kura kākā, ko te noho āhuru, ko te ātaahua hoki. Ko ētahi atu kura manu i korongatia hei whatu kākahu ko ō te kiwi, ō te kereru, ō te kākāpō, ō te tūī, ō te kākāriki, ō te toroa me ētahi atu. Nā ngā tūmomo kura ka āhei te kairaranga kia whakamahi i te wairua auaha i āna mahi.

Nāwai, ka whakamahia ngā huruhuru manu Pākehā hei whatu korowai, ā, inā noa te maha o ngā tae me ngā tauira ka whakamahia. He mea tāpiri ngā kura ki te kākahu, i ōrite ai ki ngā weu o waho i ngā kahu tōpuni: kātahi ka nūmia te kura, ā, ka whatua anō ngā kura kia mau ai.

Kaitaka

Ko te kaitaka tētahi momo kākahu i kitea e Kuki i ōna haerenga mai i te rautau 1700. He nui te kaitaka, ā, takaia ai ki te tangata. Ko ngā muka nō tētahi momo harakeke anō. Kāore e whakanikonikotia te tinana o te korowai, hāunga anō ngā taha me te remu o te kaitaka, he mea whakairo ki te tāniko. He tauira tapatoru, tapawhā te tāniko, ka whatua ki te muka, i ōna tāwakawaka anō. I mua ka whakamahia te waitumu hei whakapūmau i te tae pango ki roto i te muka. Ka whakamahia te muka hei waitumu mō ngā tae pango, ā, ko te waitumu kiri rākau mō ngā tae parauri, kōura hoki.

Ko ngā momo kaitaka ēnei:

  • He kaitaka paepaeroa-aho
  • He kaitaka aronui, he pātea aho hoki – ka anga whakarunga ngā aho ina mauria te kākahu, ā, he whānui tonu te tāniko o raro.
  • He kaitaka huaki – he tāniko takitahi, takirua rānei kei ngā tapa, e pōhēhē ai te kaititiro e rua ngā kākahu kua oti te whakapapa
  • He kaitaka ngorengore – he pūreirei wūru, ka tuia atu ki te kaupapa o te kākahu, he whero te nuinga.

Korowai

Ko tētahi atu momo kākahu ko te korowai, i hua ake i te pūreke. He mea whakarākai ēnei kākahu ki te hukahuka, ki te muka tākai, ki te pōkinikini rānei. Ko ētahi korowai he mea tāwai ki te kōkōwai. Nō te wāhanga tuarua o te rautau 1800 ka pīrangitia te korowai e te tini o te tangata. He rite tonu ki te kaitaka, ka whakamahia te wūru me ētahi tānikoniko ki runga. Nō konei ka puea tētahi wairua auaha anō, i te whakakotahitanga o ngā hukahuka, ngā kura me ngā tāniko.

Kupu tāpiri
  1. Tiaki Hikawera Mitira (J. H. Mitchell), Takitimu. Wellington: A. H. & A. W. Reed, 1972, pp. 125–126. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Awhina Tamarapa rāua ko Patricia Wallace, 'Kākahu Māori - Ngā pueru', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/kakahu-maori/page-4 (accessed 6 December 2019)

He kōrero nā Awhina Tamarapa rāua ko Patricia Wallace, i tāngia i te 5 Sep 2013