Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Māori clothing and adornment – kākahu Māori

by Awhina Tamarapa rāua ko Patricia Wallace

He huruhuru manu, he rau rākau, he kiri kīrehe ngā rauemi whatu kākahu a te Māori i mua. He maha ngā tūmomo kākahu, me ngā momo korowai hoki. Kei ngā pūweru tae atu ki ngā taonga me te whiri o ōna makawe e tohu ana te rangatiratanga o te tangata. He tohu whai mana te korowai i te Māori.


Ngā taonga tuku iho – traditional Māori dress

Ngā momo

He maha ngā tū āhua makawe, taonga, tā, hinu, tā moko hoki a te Māori hei tohu ko wai ia. Ko ētahi kākahu ka tākaia ki te pakihiwi, ki te tikihope rānei, ā, ko ētahi he tātua, he korehe rānei. He maha nga tūmomo taonga ka whakamauria ki te kakī me te taringa.

Ko ētahi kākahu tākai ki te pakihiwi he korowai mō te ua me ngā kahu tāniko. Ko ētahi kākahu tākai ki te tikihope he maro.

Hei whakamaru tinana, hei whakamaru wairua tonu te mahi a te kākahu. I tua atu i te tūranga o te tangata i te ao, kāore i tino rerekē ngā kākahu o te tāne i ō te wāhine.

Te whakaiti

I mua i te taenga mai o te Karaitiana i te tau 1814 ka whakamahi te Māori i te taura hei here i tōna ure. I te wā o Kāpene Kuki ka mau kākahu ngā wāhine ki te tikihope. I te tūponotanga o Kuki me ana tāngata ki ētahi wāhine kirikau e kohi mātaitai ana, ka huna ngā wāhine ki waenga kōhatu, ā, tē puta mai kia whiria rā anō he maro ki te rimurimu. 

Whakakākahu kia pīata ai

I te uitanga o Wharepākau ki te āhua o tōna hoariri o Te Arawa, o Ihu-rākau, ka tohua ia, ‘E toru ngā pū kei ōna makawe, he māhiti tōna kākahu, he hoeroa tōna rākau.’ He kahu kurī te māhiti, ā, he rākau parāoa te hoeroa.

Ngā uauatanga

Kei ngā kākahu ka mōhiotia te mana o te tangata me te rohe i ahu mai ia. Nā te noho kotahi o te tangata, kei te āhua tonu o te rangatira te mana o te iwi e pupuri ana.

Ko ngā tino kākahu ko ērā i roa te whatunga mai, i rākaitia hoki ki ngā tongarerewa ongeonge. Mā ngā rangatira anake ēnei momo kākahu. Arā tonu ngā momo kākahu mō te aiō, te whakatō kūmara me te whakatakataka taua.

Ko te mahi a ngā tāne o Te Tai Rāwhiti i te whakatōnga o te kumara, he mau i ngā kākahu rangatira pērā i te aronui, te māhiti, te paepaeroa, te pūhoro me te pātea. Ko te tikanga o tēnei, kia rangatira rawa ai te mahi e whai hua ai i te hauhake.

Kei ngā kākahu te tohu o te tangata

E kī ana te kōrero ka tiaki te ope taua ki tōna rangatira a Tamaterangi kia tae ake ki te tohi i a rātou i mua i te rewanga. I te noho tonutanga o te rangatira ka tono tōna teina kia tukuna he karakia mā rātou. Ka whakahoki a Tamaterangi, ‘He ao te rangi ka ūhia, mā te huruhuru te manu ka rere’. Mōhio tonu a Makoro kāore ōna kākahu hei tuku karakia, nā reira ka `tangohia e ia tōna kākahu, ā, ka whakamaua ki runga i tōna tuakana.

Te whakatoro i te mana tangata

Ka whakamahi anō ngā rangatira i ō rātou kākahu hei whakatau i tōna mana. Ka whakamahia te korowai, tētahi wāhanga rānei o te korowai hei taunaha i tētahi mea. I tētahi o ngā tūtakinga tōmua a te Pākehā me te Māori, ka taunaha tētahi rangatira i tētahi pū mōna: Me whakatapu rawa au i tēnei pū māku i mua i taku wehenga i tēnei kaipuke. ‘’ … i konei ka hūtia e ia tētahi hukahuka o tōna korowai, ā, ka herea ki te pū. Nō konei kua kore e taea e au te hoko atu taua pū ki tētahi atu tangata.’1

Ngā rerekētanga ā-iwi

He rerekē ngā kākahu me ngā makawe i tēnā rohe, i tēnā iwi. Arā anō ngā ingoa rerekē mō te kākahu i tēnā rohe, i tēnā takiwā. He rerekē pea ngā ingoa o ētahi iwi i ngā ingoa ka huaina i roto nei.

Te mōrearea

Nā te tapu o te hononga i waenga i te kākahu me te mana o te kaipupuri, kāhore e tino kitea ngā kākahu rangatira o mua rawa. Nā te tapu rawa ka hunaia, ka tanumia rānei kia kore ai ōna āhuatanga o te tapu, e pā ki te tangata.

Footnotes

Adapting to new lands and climate

I te taenga mai o te Māori i Hawaiki, ka tae rātou ki te whenua mātao ake i tērā i Hawaiki. Ka mauria mai anō e rātou ngā tikanga o te whiri taura, te tīpona, te tā kupenga me te mahi raranga. Ka kawea hoki e rātou ngā tipu mō te whatu pūweru pērā i te aute. Ka whakamahia tēnei tipu hei hanga papanga kākahu puta noa i ngā motu o Te Moananui-a-Kiwa.

Heoi kāore te aute i tipu matomato ki Aotearoa nā te makariri rawa. Ahakoa rā ka noho whakahirahira tonu te aute ki ngā mahara o te iwi Māori, ā, ka whakamaua ētahi hei pōhoi taringa i te rautau 1700.

Ngā rauemi o ngā tipu

Ko ngā rākau māori noho whanaunga ki te aute, he houhī, he whauwhi, he houhere rānei (ngā ingoa ā-iwi mō tēnei tipu). Nāwai ka whakamahia te peha o roto i te kiri o te rākau i ētahi rohe hei hanga pūweru.

Ka whakamahi te Māori i ngā tikanga i mōhio rā rātou, ā, ka naomia ngā tipu e ōrite ana ki ērā i Hawaiki. Ka tākiritia ngā rau mō te whiri, ā, ka whakamahia te angaanga kuku hei waruwaru i te harakeke kia toitū ko te muka, te whītau rānei. Ko ēnei momo tipu ko te harakeke, te kiekie, te tī kōuka whanake rānei, te tōī, te pīngao, te wharawhara, te kōwharawhara me ētahi momo otaota. Ka whiria ētahi, ka whatua hoki ētahi kia tapiki ngā whenu, heoi ko te tino o ēnei ko te harakeke.

Te mau i te weka

I te tau 1881 ka kitea he kahu kiri weka ki tētahi ana kōiwi ki te mānia o Taieri. He mea tuitui ngā maurua ki te muka. Ka hoki rā anō tēnei tikanga mahi ki te rautau 1200, ā, i kitea ētahi taunaki o ngā whao me ngā ngira kōiwi ki te pūaha o Wairau. Kei ēnei maurua he tuinga ponapona whatu tāpeka; ko tōna painga nui, he kore ōna e pahuhu e tangatanga rānei, i te whatunga o te kākahu. He taunaki hoki tēnei ki te āhua i tuia ai ētahi atu kiri manu hei kākahu.

Ngā rauemi manu

Inā noa te waimarie a te Māori i te taenga mai ki tēnei whenua, e haruru ana i te manu kore parirau. 10 ngā momo moa i aruarungia, ā, kīhai rawa i moumouhia ngā kiri nunui i te wā o te hōtoke. I tūhuratia tētahi hōripi kiri moa i runga i te maurua o tētahi kahu weka. I hangaia tēnei kākahu i te wā kua mate noa atu te moa.

Nō te ngaronga o te moa ka tahuri ki ngā manu noho papa pērā i te kiwi, te weka me te kākāpō. I whakamahia ngā kiri o ngā momo e toru nei hei tuitui kākahu. Tuia ai ngā kiri ki ngā io o ngā pūweru. Arā anō nga kōrero mō ngā maro ka hangaia ki te kura kākā. Nō te takiwā o te mutunga o te rautau 1700 ka kitea ngā wāhine e mau ana i ngā maro kiri manu. Nō te ngaronga o te moa ka tahuri ki ngā manu noho papa pērā i te kiwi, te weka me te kākāpō. I whakamahia ngā kiri o ngā momo e toru nei hei tuitui kākahu. Tuia ai ngā kiri ki ngā io o ngā pūweru. Arā anō nga kōrero mō ngā maro ka hangaia ki te kura kākā. Nō te takiwā o te mutunga o te rautau 1700 ka kitea ngā wāhine e mau ana i ngā maro kiri manu.

Ngā rauemi kararehe

E awhitia ana a Aotearoa e te moana me te tini a Tangaroa. Arā tonu ngā kōrero mō ngā kahu kēkeno i roto i ngā paki o nehe, engari nō te taenga mai o Kuki, kua kore taua momo pūweru. Nō te takiwā whakamutunga o te rautau 1700 ka whai hiranga ake te kahu kurī hei kahu rangatira. Ko ētahi kahu kurī he kiri kurī kua tuitui tahitia. Ko ētahi kākahu e mau ana i ētahi kiri kurī kua tākirikirihia, me te whakatakoto ki runga tūāpapa muka. Nō konei ka tipu ētahi momo āhuatanga kākahu hōu.


Weaving traditions and technique

Hei hono ngā taonga pēnei i te kākahu ki te ao wairua, nā runga i te whakapapa o ōna rauemi tae atu ki ngā tikanga mahi me ngā kōrero tuku iho. E ai ki te tipuna o Ngāti Awa ki a Hāmiora Pio, ka hua mai te mātauranga o te raranga i te wahine a Tāne-nui-a-rangi, i a Hine-rauamoa. 

Aitia te wahine i roto i te pā harakeke.

E whakaatu ana tēnei whakataukī i te whakahirahira o te kairaranga ki tōna hapori. Mai noa i tōna whānautanga mai, ka whānau mai te wahine ki roto i te toi o Hine-rauamoa. 

Ko te muka harakeke te tino weu mō te whatu kākahu. Mā te pūmau ki ngā tikanga e pā ana ki te mauri o te tipu, ka manaakitia te mauri o te tipu, o ngā rauemi me te kairaranga tonu.

Ka heke anō te mana o te tohunga kairaranga ki ngā taonga i mahia e ia. He nui ngā pūkenga o te raranga me te whatu, arā, he mahi raranga rourou, taura, whāriki, me te whatu korowai. Ka whakamahi rātou i ngā mātauranga kua whanake ake i ngā tipuranga maha. Ko ngā tino puiaki ko ērā ka hangaia mō ngā rangatira. Ka piki haere tonu te mana o te taonga i te tukunga ki tēna whakatipuranga, ki tēnā whakatipuranga.

Ngā tikanga raranga

He mea whatu te korowai e te ringa. Ka whakamahia te tikanga o te whatu mō ngā kupenga me ngā tāruke, nāwai ā, ka tupu te whatu kākahu. Mēnā he kikī ngā aho, he papanga mārō, engari ki te tātahi ngā aho, kua ngāwari te papanga. He ōrite tēnei ki te whatu tāniko. He tikanga Māori motuhake te tāniko, kāore e kitea i ētahi atu wāhi o te ao.

Te whakaheke i te toi raranga

He taonga tuku iho ā-whānau te mātauranga o te mahi raranga, arā, mai i te kuia, ki te whāea, ki te tamāhine. He maha ngā tikanga hei whakaū i te mana o tēnei mātauranga. Nō te tekau tau 1950 e tino paheke ana tēnei mātauranga, engari ka puea ake ētahi kaupapa mātauranga i ngā rōpū whakahaere pērā i te Rōpū Wāhine Māori hei tiaki i te mātauranga e pā ana ki te taonga nei, hei whakapūmau hoki i ngā tupu o te taiao hei tangotango mā te hunga raranga.

I te tau 1983 ka karangatia e Ngoingoi Pēwhairangi te hui ā-motu tuatahi mō ngā kairaranga Māori, Moananui-a-Kiwa hoki ki Tokomaru. I muri mai ka hangaia te rōpū raranga o Aotearoa me Te Moananui-a-Kiwa. Nāwai ka hangaia te rōpū o Te Roopu Raranga Whatu o Aotearoa. I ngā tau o te mano tau 2000 e tauiratia ana ngā mahi raranga i ngā mahi toi o te ao hou.


Ngā pueru – prestige garments

E kī ana tēnei whakataukī:

He māhiti ki runga, he paepaeroa ki raro
Koia nei te kākahu o te rangatira!1

Ngā kākahu whai mana

Ko ētahi o ngā tino kākahu he kahu kurī. Ka taea e te tangata te whakamau ngā huruhuru kurī ki roto kia mahana ai tōna tinana, engari mō te nuinga whakamaua ai kia noho ngā huruhuru ki waho hei whakaatu i te mana o te kaipupuri. E kīa ana koinei te tāpahu a Irawaru, ā, mā te hunga rangatira anake e mau. I tuhia e  Kuki āna kitenga i ēnei momo kākahu i tōna haerenga mai i ngā tau o 1769-1770.

Ko te papa o te kahu kurī he muka harakeke, kātahi anō ka tuia ko te huruhuru kurī ki runga. Arā tonu ngā momo tae, me ngā ingoa o tēnā kahu, o tēnā kahu, pērā i te:

  • Tōpuni. He huruhuru kurī pango kei waho, ā, kei te kakī anō ētahi wāhanga mā.
  • Ihupuni. He ōrite ki te tōpuni, engari he mā te papa, ā, he pango ngā paepae.
  • Awarua. He momo kahu kurī. Kei waho ko ngā huruhuru pango me ngā huruhuru mā.
  • Māhiti, he kahu waero hoki. He momo kākahu kua oti te waero kurī te whakamau kei waho.

Korowai kākāpō

Heoi anō te korowai kākāpō o ngā whare pupuri taonga o te ao, ko te korowai kei te Whare Taonga o Perth ki Kotirana. Nō te tau 1842 ka riro i te kaikohi taonga o Kotirana a David Ramsay i noho ki Ahitereiria i te tau 1822. E ai ki ngā rangahau nō te takiwā o mua atu i te rautau 1800 tēnei korowai, ā, e 11,000 ngā kura kākāpō kei runga. Kei raro iho he wūru pango, he pōkinikini. E rua ngā kura kākā i kitea i roto i ngā kura kākāpō.

Ko te pauku, pukupuku rānei, he korowai ka whatua mai mā te tikanga whatu pātahi. Nō konei i tino mārō ai tēnei pūeru, ka mutu he kahu riri tēnei kākahu. Ina ka rumakina ki te wai, ka pupuhi ngā weu o te korowai, ā, ka noho wawao te tangata. Ka tākaia anō te pauku ki te ringa i ngā whawhai tūmātakitahi.

Ngā korowai hurumanu

Ko te āhua nei mai i te wāhanga tuarua o te rautau 1800 ka piki te mana o te korowai manu ki te titiro a te Māori. Ko tētahi tauira tōmua o te korowai manu ko tērā i kitea ki te motu i Hauroko, ki Te Whakataka Kārehu a Tamatea.

He tino taonga hoki te kahu kākākura. He tino tae te whero, hei tohu mō te ihi, mō te tapu me te mana, puta noa i Te Moananui-a-Kiwa. Nā ngā kounga o te kākā i rangatira anō ai ēnei momo kākahu. Ko te tohu o ngā kura kākā, ko te noho āhuru, ko te ātaahua hoki. Ko ētahi atu kura manu i korongatia hei whatu kākahu ko ō te kiwi, ō te kereru, ō te kākāpō, ō te tūī, ō te kākāriki, ō te toroa me ētahi atu. Nā ngā tūmomo kura ka āhei te kairaranga kia whakamahi i te wairua auaha i āna mahi.

Nāwai, ka whakamahia ngā huruhuru manu Pākehā hei whatu korowai, ā, inā noa te maha o ngā tae me ngā tauira ka whakamahia. He mea tāpiri ngā kura ki te kākahu, i ōrite ai ki ngā weu o waho i ngā kahu tōpuni: kātahi ka nūmia te kura, ā, ka whatua anō ngā kura kia mau ai.

Kaitaka

Ko te kaitaka tētahi momo kākahu i kitea e Kuki i ōna haerenga mai i te rautau 1700. He nui te kaitaka, ā, takaia ai ki te tangata. Ko ngā muka nō tētahi momo harakeke anō. Kāore e whakanikonikotia te tinana o te korowai, hāunga anō ngā taha me te remu o te kaitaka, he mea whakairo ki te tāniko. He tauira tapatoru, tapawhā te tāniko, ka whatua ki te muka, i ōna tāwakawaka anō. I mua ka whakamahia te waitumu hei whakapūmau i te tae pango ki roto i te muka. Ka whakamahia te muka hei waitumu mō ngā tae pango, ā, ko te waitumu kiri rākau mō ngā tae parauri, kōura hoki.

Ko ngā momo kaitaka ēnei:

  • He kaitaka paepaeroa-aho
  • He kaitaka aronui, he pātea aho hoki – ka anga whakarunga ngā aho ina mauria te kākahu, ā, he whānui tonu te tāniko o raro.
  • He kaitaka huaki – he tāniko takitahi, takirua rānei kei ngā tapa, e pōhēhē ai te kaititiro e rua ngā kākahu kua oti te whakapapa
  • He kaitaka ngorengore – he pūreirei wūru, ka tuia atu ki te kaupapa o te kākahu, he whero te nuinga.

Korowai

Ko tētahi atu momo kākahu ko te korowai, i hua ake i te pūreke. He mea whakarākai ēnei kākahu ki te hukahuka, ki te muka tākai, ki te pōkinikini rānei. Ko ētahi korowai he mea tāwai ki te kōkōwai. Nō te wāhanga tuarua o te rautau 1800 ka pīrangitia te korowai e te tini o te tangata. He rite tonu ki te kaitaka, ka whakamahia te wūru me ētahi tānikoniko ki runga. Nō konei ka puea tētahi wairua auaha anō, i te whakakotahitanga o ngā hukahuka, ngā kura me ngā tāniko.

Footnotes
    • Tiaki Hikawera Mitira (J. H. Mitchell), Takitimu. Wellington: A. H. & A. W. Reed, 1972, pp. 125–126. Back

Practical wear

He maha ngā kākahu ka hangaia e te Māori hei whakamahana, hei whakahaumaru i a ia hoki i te ua. He poto iho ngā kahu ua i te korowai, he rite tonu te wā ka kapi katoa i te hukahuka, i ngā hōripinga muka rānei i rite ai ki te pōreku tuanui. Nō konei kua parea te ua ki waho o te kahu.

Ko te whatu aho pātahi te tikanga whatu mō te nuinga o ngā kahu ua me ngā korowai. Ko ngā rauemi he harakeke, he kiekie, he tōī, he tī kōuka, he neinei, he kuta, he pīngao, ko ngā otaota pērā i te wīwī, te pātītī, tae atu ki ētahi rauemi ongeonge pērā i te rau tikumu, me te waekāhu.

Ko ēnei ētahi o ngā kahu ua:

  • Pākē – kei waho atu ko ngā whenu. He pūreke te ingoa ki ētahi iwi
  • Hieke – ka pūruatia ngā weu hukahuka, ka whakapiria atu ki te papa o waho o te kākahu
  • Whakatipu – he kākahu i āta mahia mārire, hei kaupare i te ua
  • Para kiekie – he kākahu kaupare ua ka mahia ki te kiekie
  • Mangaeka, tihetihe rānei – he kākahu ka mahia ki te harakeke pango, kōura hoki. Ko te mahi o tēnei he whakamahana i ngā rau o te harakeke i runga ngārehu
  • Kahu tōī – he mea hanga ki te tōī kua rumakina ki te wai hei tītoretore i ngā muka, ka tāwaitia ki te waitumu me te paru. He kahu ēnei nō te toa. He pare wai tōna mahi, ka mutu he kahu tino pakari ēnei, ā, nā te pōuri o te tae i ngāwari ai te huna a te toa
  • Tikumu – he mea hanga i te tikumu. Mā te rangatira anake.

I te tekau tau 2000 ka whakamāui ake ngā pākē. Whakamahia ai e ngā kairaranga ngā rauemi o nehe me ō te ao hou. Hei ngā tauwhāinga o te hunga kaihoe ka mauria ēnei kahu pare ua, me te wana anō o te tū.

Ngā hū

Kāore ō te Māori hū, hāunga ia te pāraerae, hei whakawhiti tērā i ngā wāhi uaua, pōhatuhatu rānei. Ko te papanga pai mō tēnei ko te tī kōuka. Ka whakapaparuatia ngā rau, ka whakapiria ki ngā wae mā te tuku i ngā tau mā runga o te waewae. I ngā wā o te tino makariri ka purua te raparapa o te pāraerae ki te kohukohu.

He tino puiaki kē noa atu ngā taonga whakamaru waewae, ā, kāore rawa i teitei ake i ngā pona. Hei ētahi ka hereherea ki ōna tau (aho) anō, whakamaua ai ki te tupehau.

I te whakawhitinga o Ngā Puke Māeroero i ngā tau tōmua o te rautau 1800 ka mau pararae ngā uri o Poutini Ngāi Tahu i whatua mai ki te harakeke, ki te tī kōuka me ngā otaota maunga. Mēnā i whakamahia ngā rauemi pai rawa, ka noho pai ngā pararae mō ētahi rā, engari ka ngawhingawhi noa iho i ngā wāhi nui te kōhatu. Mō ērā i mahia ki te wharariki, e kore e pai mō te haurua o te rā, i te poutūmārōtanga o te rā kua kanukanu noa iho.

 


Hairstyles

Ngā pūtiki

Kei ngā kōrero tuku iho ngā kōrero mō ngā tūmomo āhua makawe. He mea kōwiri, he mea pū rānei ki runga i te tipuaki, ā, ko te tiki, te pūtiki, te tikitiki, te tuki, te koukou me te rāhiri ētahi ingoa mō ēnei tū āhua makawe. Nō te whakamāramatanga ā ngā Pākehā i ēnei āhua makawe, kāore rātou i āta whai mōhio ki tēnā ingoa, ki te wāhi rānei i takea mai ai taua tū āhua makawe. Nā reira kua ngaro te mōhiotanga mō ngā āhua ā-takiwā o ēnei āhua makawe.

Kei ngā pūrākau anō ngā tūmomo koukou e kōrerotia ana. I te horoitanga o Matukutakotako i ōna makawe, ka wete ia i ngā here o tōna tikitiki, kātahi ka rūrū i ana makawe, i mua i te tirikohu ki te wai. Ko te rino makawe he pūhutihuti, nā reira tērā pea kei roto i tana tikitiki ētahi pūhutihuti, i āta herea kia kotahi te tikitiki.

He paku iho anō ngā kōrero e pā ana ki ngā tū āhua makawe o te wahine. Heoi i te wā ka tuku te wahine i a ia anō kia mate, kua whakapaitia ngā makawe.

He mātanga āhua maha

Ka whakataruna te tuatangata a Hatupatu hei tinihanga i te hoariri he maha ngā rangatira toa kei raro i a ia. Tuatahi, e whā tikitiki i tōnā māhunga, ā, kotahi pū kura ki ia tikitiki. Ka rua ka waiho ia i te tikitiki kotahi i waenganui i ōna makawe. Ka toru ka wetekina e ia ana makawe ki raro me te kore whakarākai i runga. Ka whā ka puhi i ōna makawe, ā, ka titia ngā kura ki te kōhamu. Ka rima, ka whakamaua ngā puhi e rua ki runga ake i ōna rahirahinga, ā, puhia rawatia atu ki ngā puhi e rima, he mea whakarākei ki ngā kura.

Ngā tikanga e pā ana ki te whakapaipai makawe

Ko te māhunga te wāhanga tapu rawa o te tangata. Nō konei i uaua ai te whakatikatika i ngā makawe o te tangata, ā, mā te tuakana rawa e raweke te māhunga o tētahi atu kia kore ai ia e mate i te tapu.

Ngā tūemi whakapaipai makawe

Ka whakamahi te Māori i ngā heru, i ngā hinu me te kōkōwai hei whakarākei i te makawe. He mea hanga te heru i te rākau, i te parāoa, i ngā rākau tara rānei kua tuituia. Ko te tino hinu ko tērā o te tītoki. Mēnā kāore kau he pua tītoki, kua whakamahia te hinu ate mangō. He tino taonga anō te kōkōwai.

Ngā tū āhua makawe rangatira

Kei ngā pūrākau te takenga mai o ngā kōrero me ngā makawe nui. I te haerenga o Rupe ki te aroaro o Rehua i te rangi tuangahuru ka kite ia i te wetenga a Rehua i ngā here o tōna koukou. Nō te rūrūtanga i ōna makawe ka rere mai te pōkai tūī i ngā kōhanga i roto.

Kei ngā kōrero tuku iho a Tūhoe ka tohu a Rangiparoro i tana tama a Kahuki ki te āhua o tōna pāpara a Ruapururu, arā, e waru ngā whiri kei ōna makawe. Nō te rokohanga ki te koroua e waru whiri i ōna makawe, kātahi anō ka mōhio ko tōna matua tēnei.

Ngā tohu makawe

He tohu rangatira, he tohu whakaatu kōrero te āhua o te makawe. Mēnā e rapa ana te makawe, he tohu tērā kua tapu te tangata. He ōrite anō te rapa mamae, he tohu tauā, he tohu rānaki mate. Ko te reureu, ko te tiotio rānei he pū makawe kotahi e tāiri ana i te rahinga mauī o te ūpoko, ā, ko ētahi atu ka heua katoatia. Mēnā e poto ana te makawe he tohu whakamomori tērā. Ki te mauheretia he rangatira kua heua ōna makawe hei tohu whakakore i tōna mana.

Nāwai, nō te rautau 1800 kātahi ka kitea te Māori e mau ana i ngā kākahu me ngā rākai makawe a tauiwi.


Adorning the head

Nā te mea ko te ūpoko te wāhanga tapu rawa o te tangata – he maha ngā tūmomo taonga ka tiaia ki te māhunga. Waihoki ko ngā hinu me ngā kōkōwai, ngā raukura, ngā pua, me ngā rau rākau. I ō mua wā, mā te manu korokī rawa te heru. He kōiwi, he kōhatu, he rākau ētahi heru.

He nui ngā rerekētanga o te tāmitanga o te iwi e tauiwi. Kua poto ngā makawe o ngā tāne. Kua whakamahi kē i ngā raukura o ngā manu tauiwi i te haumatenga o te Wao-nui-a-Tāne. Kua tīmata hoki te whakamahi o te heru e te hunga wāhine. E mau tonu iho ana te pare kawakawa o nehe i te wā o te mate, ā, mohoa noa nei.

Ngā tauhokohoko ki te Pākehā

'Ko ētahi o ngā taonga hoko a Gunnah he raukura takapū. He taonga tēnei e kaingākautia ana e te tāne me te wahine huri noa i te ao … kātahi ka naomia e ia ngā raukura i te pouaka, ā, ka āta whakatakotoria ānō nei nā te ringa rehe i Rānana tonu i whakakōpaki. Ka titia e ia te raukura ki te ūpoko o tēnā, o tēnā o ngā wāhine, ā, ka whakamiha rātou ki a  rātou anō.’ 1

Ngā momo raukura mō te māhunga

Ko ētahi raukura mō te māhunga ko te remu o te amokura. Ko te rau o tītapu, ko te awe-nui rānei ngā raukura o te remu o te kotuku.

Te rau huia

I mate ā-moa te huia i te mea he taonga nui ki te Māori me te Pākehā tonu. Kei te remu o te huia ōna kura 12, ka mutu, he pango, he mā hoki te pito. Ka tangohia katoatia rānei te remu kia auahitia hei whakamau ki te makawe. E kī ana te kōrero ka whakamahia te raukura o te huia hei hanga i te marereko. Nā te inati rawa o te kairangi o te rau huia ki te tangata ka whakairotia te waka huia hei pupuri i ngā rau.

Te toroa me te tākapu

I ngā tau o te rautau 1700 ka tāia e te tohunga tā a Kuki ngā tāne e mau ana i ngā raukura o ngā manu o te moana, arā, te tākapu me te toroa.

Heru

He maha ngā tūmomo heru. Ko te titireia he iwi tohorā kotahi mā te rangatira anake. Arā anō ngā heru ka whakairotia i te kōiwi manu, kōiwi tangata, i te rākau rānei. He rite hoki ngā tikanga whakangaro ki ētahi atu taonga mau ki te tinana, he mea āta nehu, ko te nuinga ki roto i ngā repo.

Ngā pare me ngā pōtae mamae

Kei tēnā iwi, kei tēnā iwi ōna ake rau ka whakamaua e rātou ki te ūpoko hei tohu whakamomori. He rarauhe, he kawakawa ētahi rau ka whakamahia. E haere tonu ana tēnei tikanga ki ngā tangihanga i ēnei rā tonu.

Ko te pōtae tauā hei tohu e noho ana te tangata i raro i te kapua pouri. I te tau 1769 ka tuhia ngā kōrero mō ngā wāhine me ngā tāne Māori e mau ana i ngā pōtae tauā ki Tōtaranui. I te rautau 1800 ka kite nuitia te mau haere i te hunga pouaru. E tāpiri ana ko ētahi atu wāhanga e tautau ana i ngā kanohi o te kaipupuri.

E ora tonu ana tētahi momo pōtae tauā i tēnei rā. Arā, he aho muka me te karepō (rimurehia rānei) i runga ake. E kīia ana tēnei momo pōtae tauā he karapō.

Footnotes
    • John Liddiard Nicholas, Narrative of a voyage to New Zealand, performed in the years 1814 and 1815, in company with the Rev. Samuel Marsden, Principal Chaplain of New South Wales. Vol. 1. London: James Black and Son, 1817, pp. 398–399. Back

Amulets and ornaments

He tohu tonu ngā tongarerewa (ornament) ā, e hāngai tonu ana ki ngā pūrākau a te Māori.

Kei ngā taunaki tōmua rawa ngā niho e kitea ana i ngā taonga a te Māori, ka mutu he tohu tērā ki te whānui o te takenga mai o ō rātou tīpuna i Te Moananui-a-Kiwa. Nō te tūhuratanga i te pounamu ki tēnei motu, kātahi ka whanake ētahi toi whakairo hōu. I hua anō mai ētahi taonga tongarerewa i ngā kararehe me ngā manu.

Ngā hei – me ngā rei tohorā

Kua kitea ngā taunaki rei parāoa puta noa i te motu nei. He tino taonga anō te rei parāoa. Ki te kore e kitea te rei parāoa, kua āta whakairotia te kōhatu, me te rākau kia rite tōna hanga ki te rei tohorā. Tē mōhiotia i ēnei rā te tikanga i whai mana ai ēnei tūmomo taonga i te ao Māori i mua, engari nā te tohunga o te whakairo i ngā rei nei, ka kitea tōna ātaahua ki te Māori. Ākuanei ka tau tonu te mana o te parāoa rā ki te kaipupuri, ka tau rānei tētahi hononga ki taua parāoa. He hononga tēnei nō te Māori ki ōna huānga o Te Moananui-a-Kiwa.

He kōakaaka, he tāwakawaka rānei ētahi taonga ka iri i ngā hei. He kōiwi, he kōhatu ēnei taonga. Ko ngā taonga, he ōrite tonu ki te ārero, me te hanga V anō hoki, he mea whakairo ki te parāoa. He rite tonu te whakairo o ngā tahataha o ēnei taonga. Hei ētahi kua pūruatia ēnei tauira. Nō te rautau 1700 kua whanake te rei puta, ā, kua tāia te mata me te kanohi ki tētahi pito. Ko ngā rangatira tāne anake ka mau i ēnei taonga.

Arā anō ngā momo hei. Ko ētahi taonga ka wiria he puare ki roto, ka mutu he niho mangō, he parāoa, he angaanga, he kōhatu, he kōiwi manu ētahi o ngā taonga nei. Ko ētahi he hei matau, he tuna, he momo manu, he kekeno. Arā anō ngā hei māhunga manu, me te tinana tangata.

Hei tiki

E ngaro ana te takenga mai o te hei tiki. E whakaaro ana ētahi i takea mai te hei tiki i a Tiki, te tangata tuatahi i ahua e Tāne. Kei ētahi whakaaro ko te tamaiti kei roto tonu i te kōpū tēnā, ko Hineteiwaiwa rānei. Ko ēnei ngā taonga pounamu kairangi rawa, ahakoa ka tāreia ētahi i te parāoa. He maha ngā tūmomo hei tiki engari e ora tonu ana te mana o te hei tiki i ēnei rā. He rite ki ētahi taonga, ka tanumia te hei tiki i te taha tonu o te kaipupuri, engari ka āhei anō te hahu ake kia mau haere i roto i ngā whakatipuranga.

Ngā taonga kakara

Ka whenumi te Māori ki te kiri rākau me te kohukohu ki te kāpia me te hinu kakara. He mea tautau te kiri manu ki roto i ēnei whenumitanga, ā, ka mau ki te kaki.

Ngā pōhoi

He whānui tonu ngā momo pōhoi a te Māori. Pērā i ngā roimata pounamu me te aute mā. Ka mauria anō ngā niho mangō, ngā niho rānei o te tau kua mate.

Ko ētahi atu taonga ka mau ki te taringa he remu manu, he manu ora tonu rānei. Ko te pūhoi he hune tākapu, toroa rānei, he kiri mā rānei nō te manu kua pōkaitia.


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Awhina Tamarapa rāua ko Patricia Wallace, 'Kākahu Māori', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/kakahu-maori/print (accessed 7 December 2019)

He kōrero nā Awhina Tamarapa rāua ko Patricia Wallace, i tāngia i te 5 Sep 2013