Kōrero: Maramataka

Whārangi 1. Ngā marama

Ngā whakaahua

Tekau-mā-rua ngā marama o te maramataka Māori. Ko te tikanga o te kupu ‘marama’, mō te atarau/marama me te wā marama. Rua tekau mā iwa me te hāwhe ngā rā ki te marama, kei runga i te hua me te riko o te marama.

Ka rapu ngā Māori mō tētahi tikanga ka whakarite i ngā marama o te maramataka Māori ki te tau Pākehā, i te mea ka inea te tau Pākehā i runga i ngā huri o Tamanui-te-rā, kāpā i te marama. He rahi atu ngā rā o te tau Pākehā – tekau-mā-tahi – tērā i ō te tau Māori. Ka tāpiri ētahi iwi i tētahi marama anō kia e 13 ngā marama i te tau, he tohu ki te mea hei ētahi wā ka tāpiritia tētahi anō marama hei whakakapi i ngā rā kei te noho tāwēwē. Ko te whakapae, he tikanga atu anō tā ngā iwi ka ū ki ngā marama e 12, e kapi ai ngā rā tāwēwē.

He wā ka tātaitia ngā marama: ko Mei-Hune koia tērā ko Te Tahi, ko Hune-Hūrae koia tērā ko Te Rua, haere ake. He ingoa tō tēnā marama, he ingoa tō tēnā marama, ka mutu, he rerekē ngā ingoa kei tēnā iwi, kei tēnā iwi. Nā Tūtakangahau o Ngāi Tūhoe ēnei ingoa me ngā whakamārama i kōrero ki a Te Pēhi (Elsdon Best):

  1. Pipiri (Mei-Hune). Ka pipiri ngā mea katoa i te whenua i te mātao, me te tangata.
  2. Hongonui (Hōngongoi, Hune-Hūrae rānei). Kikini te makariri; ka tahutahu ahi te tangata, ka pāinaina.
  3. Here-turi-kōkā (Hūrae-Ākuhata): Kua rāngia ngā turi o te tangata i te ahi.
  4. Mahuru (Ākuhata-Hepetema): Ka mahana haere te whenua, ngā tipu, ngā rākau.
  5. Whiringa-ā-nuku (Hepetema-Oketopa): Kua tino mahana te whenua.
  6. Whiringa-ā-rangi (Oketopa-Nōema): Kua raumati, kua kaha a Tamanui-te-rā.
  7. Hakihea (Nōema-Tīhema): Kua noho ngā manu i roto i te kōhanga.
  8. Kohi-tātea (Tīhema-Hānuere): Kua makuru te kai, ka kai te tangata i ngā kai hōu o te tau.
  9. Hui-tanguru: (Hānuere-Pēpuere): Kua tau te waewae o Rūhī-te-rangi (he whetū o te raumati) ki te whenua. Ka pakari ngā kai katoa.
  10. Poutū-te-rangi: (Pēpuere-Maehe): Ko Poutū-te-rangi te mātahi o te tau, te putunga o te hinu. Kua hauhake te kai.
  11. Paenga-whāwhā (Maehe-Āperira): Kua putu ngā tupu o ngā kai i ngā paenga o ngā māra.
  12. Haratua (Āperira-Mei): Kua kōputu ngā kai ki ngā rua. Kua oti ngā mahi a te tangata. 1

Ngā whetū

He marama me tōna whetū, he marama me tōna whetū. E ai ki tētahi tohunga o Ngāti Kahungunu, ‘ko ngā whetū ngā ariki mō ngā marama’. 22 Hei tauira, mō te nuinga o ngā iwi Māori, ko te putanga o Matariki i te Mei, Hune rānei ka tohu ki te mātahi o te tau.

He tau e tekau marama te roa?

Hei ētahi ka kīia te maramataka Māori, ko te ‘ngahuru-mā-rua’. Ko Poutū-te-rangi (Pēpuere-Maehe) te tuangahuru o ngā marama, tapaa ai mō te whetū ka ara i taua wā. He wā ki te hauhake i ngā kai. E rua marama ka hipa kātahi anō ka tīmata te whakatō kai. Ki te Māori, kāore he take o ēnei marama e rua nei, koirā te take i ētahi maramataka Māori, tekau anake ngā marama.

Ka ara anō te maramataka Māori

I te tau 1990 ka whakaaratia e Te Taura Whiri i te Reo Māori te maramataka Māori. Kāore rātou i hiahia ki ngā ingoa i takea mai i te reo Pākehā mō ngā marama, pērā i a Hānuere (January), i a Mei (May); ka whai kē rātou i ngā ingoa i kōrerohia e Tūtakangahau. Hāunga tērā, ka whakatahangia te wātaka ka whai i te marama / atarau, ka whāia ko te wātaka a te Pākehā kē, hei tauira, ka whakaritea a Pipiri kia taka i te wā i a Hune.

Kupu tāpiri
  1. Mai i te pukapuka a Te Pēhi, The Maori division of time. Dominion Museum monograph no. 4. Wellington: Government Printer, 1986 (nō te tau 1922 whakaputangia tuatahitia ai), pp. 18–19. › Back
  2. The Maori division of time, p. 20. › Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Paul Meredith, 'Maramataka - Ngā marama', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/maramataka/page-1 (accessed 21 October 2019)

Story by Paul Meredith, published 12 Jun 2006