Kōrero: Mātauranga Māori

Whārangi 4. Ngā kura hāhi Māori

Ngā whakaahua

Te Whatunga kura

Ko ngā kura hāhi ngā kura nui mō te Māori, tae noa ki te tekau tau 1940. I hua ake ēnei kura hei kura mīhana, ā, ko Tīpene ki Tāmaki-makaurau tērā (Mihinare, tau waihanga 1844), ko te Kāreti o Wesley ki Tāmaki-makaurau tērā (Metoriti, tau waihanga 1844), ko te Kāreti o Te Aute ki Te Matau-a-Māui tērā (Mihinare, tau waihanga 1854). Ko Hukarere (Mihinare, tau waihanga 1875) me Wikitōria ki Tāmaki-makaurau (Mihinare, tau waihanga 1875) ērā, i huakina hei kura tuāhine mō Te Aute me Tīpene.

Ko ētahi atu kura hāhi Māori ko:

  • Te Kāreti o Waerenga-a-Hika ki Tūranganui (Mihinare, 1856)
  • Te Kura Kōtiro Māori o Hato Hōhepa ki Ahuriri (Katorika, 1867)
  • Ko Te Kāreti o Hikurangi ki Wairarapa (Mihinare, 1903)
  • Ko Te Kāreti o Turakina ki Marton (Perehipitiriana, 1905)
  • Ko Te Kāreti Māori o Ōtaki (Mihinare, 1908)
  • Ko Te Kāreti Kōtiro Māori o Te Waipounamu ki Ōtautahi (Mihinare, 1909)
  • Ko Hato Petera ki Tāmaki-makaurau (Katorika, 1928)
  • Ko Hato Paora, ki Feilding (Katorika, 1948).

Te tunu kai me te horoi

Ehara ko ngā āpiha Pākehā anake i tautoko i ngā akoranga ā-ringa o ngā kura hāhi. I te tau 1903, i muri i te tīmatanga o ētahi karāihe rēhita (e takatū ana i ōna tauira mō te whare wānanga) ki Hukarere, ka puta te whakatakē a Māui Pōmare i te ngaio rawa o ngā kura hāhi: ‘Whakaakona ngā whaea kia mōhio ki te pai o te tāpu, o ngā kākahu mā, mahana hoki, o ngā kai tika, ā, ka tere piki te ora o te iwi Māori; hei aha te whakaako i te rangatahi ki te tuitui, ki te reo Rātini, ki a Euclid anō hoki.’1

Te kaupapa karahipi a te kāwanatanga

Mai i te tekau tau 1880 ki ngā tau o 1920 i tukuna e te kāwanatanga ētahi moni āwhina paku ki ngā toki o ngā kura Māori kia tae ki te kura tuarua. Ko aua āwhina he karahipi rua tau te roa. He tohu tēnei nō te whakaaro o tērā wā, he pai noa iho te Māori mō ngā mahi ā-ringa pērā i te ahuwhenua. Nā te mea he taumata 1-4 (tau 3-6) anake ngā kura Māori, i noho tonu tērā rua tau mō te karahipi ki te kura tuatahi tonu (tau 7-8, pae takawaenga).

Te akoranga tautōhito me ngā mahi ā-ringa

I te tekau tau 1890, i raro i te awe o John Thornton, ka hua i a Te Aute Kāreti ētahi o ngā whakawehiwehi o te ao Māori, pērā i a Āpirana Ngata rātou ko Te Rangihīroa, ko Māui Pōmare ko Tūtere Wī Repa. Nā te Ture Tohutohu ā-Ringa o 1900 ka akiakitia ngā āpiha kia tautoko i ngā whakangungu ā-ringa ki ngā kura hāhi, me te whakahau me whakauru ngā kaipupuri karahipi ki ngā akoranga ahuwhenua. Ki tā ngā mātua Māori kāore hoki he hua o te tuku i ā rātou tamariki ki te kura, ako ai ki ngā mahi ahuwhenua.

Te mātauranga ahuwhenua

I te tau 1906 ka whakatewhatewha te kōmihana karauna me ako hoki a Te Aute i te ahuwhenua, me te whakapaku i ngā akoranga ngaio. Ka ātetehia tēnei whakaaro e te tumuaki e Thornton. Ahakoa i whakauru rawa a Te Aute i ētahi akoranga ahuwhenua, kīhai i tino pārekarekatia. Heoi, arā tonu ngā kura i hāpai i ngā mātauranga ahuwhenua. Ko te whakatūnga tērā o te Kura Ahuwhenua Māori ki Heretaunga (Moromona, 1912), ā, ko te nekenga o Wesley (i te tau 1922) me Tīpene (i te tau 1931) tērā, ki te taiwhenua e āhei ai te whakarato i ngā mātauranga ahuwhenua. I te tekau tau 1920 ka whakaroahia ake te karahipi ki te toru tau.

Ngā tau whīroki – mai i te tekau tau 1930

I te tekau tau 1930 ka rongo ngā kura Māori i te kino o te paheketanga ohaoha me ētahi atu tūponotanga. I te tau 1931 ka tāoroorohia te Kura Ahuwhenua Māori me Te Aute i te rū nui o Te Matau-a-Māui i kati rawa ai te kura ahuwhenua. Nā te weranga o Hikurangi (1932) me Waerenga-a-Hika (1937) i te ahi ka kati ērā kura, ā, nā ngā take pūtea i kati ai Te Kāreti Māori o Ōtaki i te tau 1938.

Nō te tīmatanga o te Kura Tiwhikete (whakamātautau ā-motu) ki ngā kura Māori ā-rohe i te tau 1945 ka heke haere ngā whakaurunga ki Te Aute me Hukarere. I runga i te hekenga ki ngā tāone ka nui ake ngā tauira Māori ki ngā kura tuarua kāwanatanga. I waenganui i ngā tau o 1969 me 1992 ka tūtakina ngā tatau o Hukarere, ahakoa i tuwhera tonu ngā rūma mō ngā tauira noho o te Kura Tuarua mō ngā Kōtiro o Ahuriri. Waihoki i te tekau tau 1980, ka whakamahia Te Kura Kōtiro Māori o Te Waipounamu hei wāhi noho, ā, nō te tau 1990 ka tōia katoatia ōna whatitoka. Ko te toenga atu o ngā kura hāhi ka whakahanumia ki ngā kura kāwanatanga i ngā tekau tau o 1970 me 1980. Ā, nā te hekenga o ngā tāurunga kura, ka kati a Tīpene (i te tau 2000) me Wikitōria (i te tau 2001).

Kupu tāpiri
  1. I takoto ki J. M. Barrington and T. H. Beaglehole, Maori schools in a changing society: an historical review. Te Whanganui-a-Tara: New Zealand Council for Educational Research, 1974, wh. 172–173. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Ross Calman, 'Mātauranga Māori - Ngā kura hāhi Māori', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/matauranga-maori/page-4 (accessed 23 September 2019)

Story by Ross Calman, published 20 Jun 2012