Kōrero: Mau rākau

Whārangi 1. Ngā whakangungu rākau

Ngā whakaahua

Te whakangungu tamariki

I hāngai pū te ao Māori ki te pakanga me te mau rākau. Ko te manako nui o te toa Māori kia mate ki te mura o te ahi. Nā tōna tipunga ka whakakoi ia ki te mau rākau me ngā rautaki o te pakanga.

Ka whakatauiratia ngā tamariki e ngā mātua ki ngā tikanga whakangungu toa; pērā i te whakaoho i te ākonga i ngā pō kia mataara tonu ia; me te hahau noa ki te rākau kia ako ai ki te karo i te rākau.

Ka whai pānga anō ngā tākaro a ngā pia ki te pakanga. Ko te mahi omaoma, te pekepeke, te tirikohu, te maka kōhatu, te whātōtō, ko te tī rākau me ngā tākaro parepare ētahi o ngā āhuatanga hei whakakoi i te tamariki ki te pakanga. Ka akona rātou ki ngā karakia o te hoa rākau me te mata rākau hei whakatere i ngā waewae; hei whakakoi rānei i te rākau. Nō te kuhunga ki te para whakawai kātahi ka ako mārika ki te mau rākau.

Para whakawai

I roto i te para whakawai ka akona te tamatāne ki ngā tūtira hōkai; ki te kawe i ngā rākau me te ako i ngā kuru me ngā karo. Ka āta whakamātauria te rakanga waewae; kia ihonui, kia horo, kia pakari tonu ngā waewae. Tērā te kōrero, ‘He waewae taumaha he kiri mākū’, arā e tohutohu ana i te toa kei noho ka māngere ia.

Ka uru anō ngā pia ki ngā pakanga hangahanga. Ko ngā rākau he kākaho. Ka ako rātou ki te whakatū rākau, ki te whakarite rākau me te whakahoro rākau, tae atu ki ngā karakia hāngai pū ki te pakanga me te mau rākau.

Ngā rākau o te maungārongo

He tohu maungārongo ētahi momo rākau i roto i te tikanga o te tatau pounamu. I te tekau tau 1820, ka ārahi a Tūkorehu o Tainui i tana ope taua mā Te Whāiti ki Ruatāhuna, ā, ka tūtakina e te rangatira toa e Te Purewa. Ka whakatau me tuku mātakitahi rāua. I te mutunga o tā rāua kakari, kāore tētahi i hinga i tētahi. Ko te hua ko te tatau pounamu i waenganui i a Tūhoe me Tainui, ā, nō te kohanga o te patu a tētahi ki tētahi ka hora te rongo mutunga kore. Nō te tau 1885 ka tuku te rangatira o Ngāti Maniapoto a Wahanui, i tōna taiaha ki te Pirimia ki a John Ballance hei tohu i te mutunga o ngā rīriri i waenga i a Ngāti Maniapoto me te Pākehā.

Ngā rākau taonga

Ehara te rākau i te rākau patu tangata noa. He taonga tuku iho mai i tēnā whakatipuranga ki tēnā whakatipuranga. I ngā wā o mua, he roa te mahi whakairo i te rākau, ka mutu, inā tōna uaua. E hia marama te roa e hanga ai i te taiaha. Neke atu i te kotahi tau e mahia ai te rākau kōhatu. Ka mutu ka whai mana anō te rākau me tōna kaipupuri i te āhua o tōna hanganga.

E ai ki te kaimātai momo tangata a Te Pēhi, ‘Engari te rākau whakaheke toto he ingoa tōna, ā, hai runga i a ia ngā kōrero o te pakanga, o te maungārongo me te riri māhorahora’.1

  • I a Te Rauparaha o Ngāti Toa te mere e kīia ana ko Amokura. Nā tōna matua kēkē nā Hape-ki-tuarangi i tuku ki a ia.
  • I a Te Rangitāhau o Tūwharetoa te patu ko Te Ringa Toto te ingoa.
  • The people of Taranaki possessed a famous toki (adze) known as Te Āwhiorangi. It is said that this adze was once owned by the god of the forest, Tāne Mahuta himself, and was used to separate the remaining bonds that held the sky and the earth together.

He wā kua karakiatia te rākau hei whakaū i te mauri o tētahi atua kia tapu ai te rākau. I mua i te haerenga ki te pakanga, ka whakauru a Tītokowaru i tōna atua a Uemutu ki roto ki tana taiaha.

Kupu tāpiri
  1. Elsdon Best, ‘Notes on the art of war.’ Journal of the Polynesian Society 11, no. 4 (1902), p. 244. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Rangi Matamua, 'Mau rākau - Ngā whakangungu rākau', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/mau-rakau/page-1 (accessed 18 September 2019)

Story by Rangi Matamua, published 5 Sep 2013