Kōrero: Mau rākau

Whārangi 2. Ngā rākau tūturu

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngā momo rākau

He mea hanga te rākau Māori ki te rākau, ki te kōhatu me te kōiwi. E rua ngā momo, he rākau roa (e rua ngā ringa mau) me ngā rākau poto (ngā patu, kotahi te ringa mau).

Ngā rākau roa

Ko te taiaha, te tewhatewha me te pouwhenua ngā rākau nui, ka mutu, 1 ki te 2 mita tōna roa. He mea hanga te taiaha ki te rākau mārō pērā i te maire, te rātā me te kānuka.

He mea whakairo te taiaha, he kura kākā, he waero ōna rākei. Ehara te taiaha i te rākau noa, ka mutu he tohu rangatira anō ia. Kore rawa te hunga tūtūā o te taua e mau taiaha.

He rite te hanga o te tewhatewha ki te toki. Kei te puare o te rau ka tāiri ōna puhi, hei whakarangirua i te hoariri. He tohu rangatira hoki tēnei. Ko tēnei rākau hoki ka tohu i ngā toa ki ngā nekeneke o te ope taua, mēnā me kōkiri, me hawaiki pēpeke, me taui rānei.

Ngā tikanga mau rākau

Kei tētahi pito o ngā rākau roa te rau mō te kuru, me tētahi pito koi mō te tīhoka. Ko tōna mau he tū one, he popotahi rānei, ko te ārero e anga whakararo ana i ngā wā katoa. He rite tonu ka whakarehu te toa, kātahi ka whitiapu ki runga i te mātenga, i te pakihiwi rānei o te tangata.

E ai ki tētahi kaikōrero, ‘Me mātaki te toa i te waewae tōmua o te hoariri. Ko te kōnui o tōna waewae ka tohu i te rere o te rākau. Nā reira ka wātea te toa ki te whakarite i te karo. Atu i tēnā, ko te mātaki i ngā ioio o ngā pakihiwi.'1

Ka tukituki ngā ao e rua

I te paunga o te rautau 1800 ka tū tētahi whakaaturanga mau taiaha ki te wharekai o Bellamy ki ngā whare o te paremata. I reira te āpiha o te Taua Eke Hoiho i whakahīhī mō tōna toa ki te mau i te hoari. Kātahi ka tuku mātakitahi tētahi tohunga mau taiaha, e 80 tau pea tōna pakeke. ‘Ka tīoro kātahi ka kōkiritia ngā rekereke o te hōia engari ka kauparea.'2 Mea rawa ake ka hiki te toa i tōna taiaha, ā, ka werohia ia ki te ārero o te taiaha, ā, rewa kau ake te āpiha i te whenua. E 30 hēkona te roa o te whawhai.

Ngā rākau tao

He pouwhenua, he koikoi, he tokotoko, he tao, he timata, he tete, he tararua, he reti, he tārerarera ngā rākau ka kite nuitia i roto i te pakanga. Ko te tete he momo rākau ka taea te tango tōna tara. He mea hanga te tara ki te rākau, ki te kōiwi, ki te tara o te whai rānei. He mea wero, he mea whiu rānei tēnei rākau.

I roto i ētahi tuku mātakitahi ka whakamahia te tao kia kore ai te tangata e mate. Nā tētahi Pākehā i noho i waenganui i te iwi Māori i te rautau 1800, nā Frederick Maning ngā whakamārama mō ēnei momo kākari: 'Kei ngā taumata ngaio rawa ngā kuru me ngā karo; pakō mai, pakō atu ngā tao i te karo me te wero o ngā rākau. Inā te tere o te whakahoro i te rākau, me kanohi hōmiromiro rawa te tangata. Nāwai, ā, ka pā te rākau ki te taokete; kua mākū hoki ngā toto o tō mātou rangatira. Nō reira ka mutu te whawhai.'3

Ngā rākau poto

Ko ngā rākau poto ēnei ka kīia he patu. Kotahi te ringa mau, kotahi te ringa e tākaia ana ki te puru hei kaupare i ngā hahau a te hoariri.

Te mau mere

E ai ki te kaituhi o te rautau 1800, ‘I te wā e mau mere ana te tangata, e nanaiore ana ia ki te hopu i ngā makawe o te hoariri ki te ringa mauī, kia pai ai te karawhiu o te rahirahinga o te upoko. Ko tētahi atu mau he hopu ki te tinana o te hoariri me te hahau i te mere ki raro i ngā rara.’4

Ētahi atu rākau

Arā anō ētahi rākau pakanga pērā i te toki, i te kōpere, i te oka, i te pātuki me te matauhitangata. He rākau tā tēnā tangata, tā tēnā tangata.

Kupu tāpiri
  1. Hemi Bennett, ‘Weapons and warfare.’ Te Ao Hou 17 (December 1956), pp. 50–51. Back
  2. Daily Post, 3 April 1965, p. 15. Back
  3. Frederick Edward Maning, Old New Zealand: being incidents of native customs and character in the old times by a Pakeha Maori. London: Smith, Elder, 1863, p. 101. Back
  4. T. H. Smith, ‘On Maori implements and weapons.’ Transactions and Proceedings of the New Zealand Institute 26 (1893), pp. 447–448, http://rsnz.natlib.govt.nz/volume/rsnz_26/rsnz_26_00_003930.html (last accessed 19 November 2012). Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Rangi Matamua, 'Mau rākau - Ngā rākau tūturu', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/mau-rakau/page-2 (accessed 13 December 2019)

He kōrero nā Rangi Matamua, i tāngia i te 5 Sep 2013