Kōrero: Ngā ariā mō te pūtakenga mai o te Māori

Whārangi 4. Tekau tau 1880–ki te tekau tau 1970: te takenga mai o te Moriori me te Tāruru Nui

Ngā whakaahua

Ngā ariā tōmua mō te Moriori

Nō te pokapū o te rau tau atu i 1800 kua kitea he kōiwi moa e takoto ana i te taha o ngā whao o te tangata. Nō konei ka pupū ake ngā pātai mēnā nā te Māori te moa i patupatu, mēnā nā tētahi iwi tōmua ake rānei te moa i patu. Ā, mēnā he iwi i konei i mua i te taenga mai o te Māori, ko wai rātou, ā, i aha rātou?

Hei tā te kaitātai aro whenua a Julius von Haast, he iwi Palaeolithic te iwi nā rātou i patu te moa. Nā ngā kōrero a Te Mete (S. Percy Smith) mō te Tāruru Nui ka puta he whakamārama noa i ahatia rātou, ā, nōnahea hoki tēnei āhuatanga i tū: he iwi mohoao, haere, patupatu moa ngā iwi taketake ake o Aotearoa (Palaeolithic Moriori) i whakangarohia, i ekehia hoki e tētahi iwi kaha ake, matatau hoki ki te ahuwhenua (Neolithic Māori).

Te tautoko i te whakataiwhenua

Mai anō i te wā i a Kāpene Kuki ko te whakapono ka mate ngā tāngata o Te Moananui-a-Kiwa i te tūtakitanga ki te Pākehā, ahakoa te mea kāore he taunaki e tautoko ana i tēnei.

I te wāhanga tuarua o te rau tau 1800 ka puta te ariā a Charles Darwin mō te kunenga e mea ana – nā runga i ngā ture tonu o te taiao ka mate ā-moa ngā iwi ngoikore pēnei i ngā iwi o Te Moananui-a-Kiwa. Nō te whakaputanga o ngā tatauranga o te tau 1896 ka kitea kei raro rawa te taupori Māori e putu ana (e 42,000). Koinei te tokoiti rawa o te Māori atu i te tīmatanga o te whakataiwhenuatanga. Nō konei, ki tā te Pākehā tirohanga, ka whai tikanga te whakangarotanga a te Pākehā i te Māori nā te whakangarotanga a te Māori i te iwi Moriori. Nā te ariā o te Tāruru Nui i whakamana te whakataiwhenuatanga me te whakamatenga tūturu pea o te Māori e te Pākehā. Kei ngā whakaahua a Charles Goldie e whakaaturia ana te nohopuku o te tangata Māori e whakarehurehu ana ki te pō.

Te whakaritenga o te Aryan

He pai kia tirohia ngā kōrero a Te Mete mō te Tāruru Nui i roto i te horopaki whānui mō ngā Aryan. Kei roto i āna kōrero i tētahi hītori roa, mōrearea hoki mō te iwi Māori, iwi Pākehā hoki. Me tana kī taketake mai ai ngā iwi e rua nei i te tātai kotahi, ahakoa tawhito. Heoi, ko te rangatiratanga o Aotearoa – ka riro i ngā tāngata whai Pākehā – ā, e hanga hōu ana rātou i tētahi motu, mō rātou, mō te ao whānui hoki. I whakapono ngā Pākehā nei o te tonga he momo tāngata hōu rātou i heke i ō rātou tīpuna o Ingarangi. Nō ngā tau whakamutunga o te rau tau atu i 1800, i tirohia a Aotearoa pēnei i te taiwhanga pūtaiao hapori o te ao, arā, te wāhi i whānau mai ai te rau tau 1900.

Ka memeha te ariā mō te Tāruru Nui

I āwhinatia a Te Mete e ngā pūkenga o te mātauranga Māori pēnei i a Te Pēhi. Nāna ngā kōrero mō te Moriori i whakamōmona, arā, he iwi mohoao i takea kē mai i Meranīhia. Ka whakaaehia te ariā o te Tāruru, Nui e te Māori, me te Pākehā. Ā, nā te pūkenga tonu o te ao Māori, nā Te Rangihīroa, i whakapae nā tōna toto Poronihia i pā mai ai ngā māramatanga o te matakite ki a ia mō ngā mātauranga o Te Moananui-a-Kiwa. Heoi i tohe tonu ia nō te kāwai tangata o te Aryan te Māori, tērā pea i ahu mai i te Waenganui Rāwhiti (Middle East), ā, tērā tonu pea i noho ki tētahi takiwā ki Īnia. Ka tautoko a ia i te ariā o te Tāruru Nui. Ka tautoko ia i ngā kōrero mō Kupe rātou ko Toi, ko Whātonga me ā rātou tūhuratanga i Te Moananui-a-Kiwa. Heoi anō, ka whakahē a ia i te kōrero ko te Moriori te iwi tuatahi ki Aotearoa.

Nāwai ā, ka huri te kōrero a Te Mete hei pūrākau. Kia taka mai ki te tekau tau atu i 1970 kei te akongia tonuhia ngā kōrero a Te Mete ki te Pākehā me te Māori. Me kī kua whai pakiaka āna kōrero ki roto i te ahurea whānui o Aotearoa.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

K. R. Howe, 'Ngā ariā mō te pūtakenga mai o te Māori - Tekau tau 1880–ki te tekau tau 1970: te takenga mai o te Moriori me te Tāruru Nui', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-aria-mo-te-putakenga-mai-o-te-maori/page-4 (accessed 20 August 2019)

Story by K. R. Howe, published 8 Feb 2005