Kōrero: Ngā hākinakina, te rēhia

Whārangi 3. Ngā hākinakina ōpaki

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Te hīkoikoi

I ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 2000, e 68% o ngā pakeke me ngā tamariki kei runga ake i te rima tau te pakeke, ka korikori mō te e 2.5 hāora i te wiki. Nui atu te wā ka whakapaua ki ngā koringa noa pērā i te hīkoi ki te mahi, te oma rānei i ngā tiriti o te tāone, tērā i te wā ka whakapaua ki ngā hākinakina whai tikanga. I te tau 2000, e 72% o te taupori ka hīkoi hei whakapakari tinana, mō te rēhia rānei.

Te haututū

Pārekareka ki ngā tamariki o Aotearoa te korikori tinana. Tata ki te katoa o ngā taitama (e 93%) me ngā kōtiro (e 91%) mai i te e 5 ki te e 15 tau te pakeke, ka kuhu ki ētahi tākaro, hākinakina hoki. Heoi, he rahi ake ngā kōtiro (e 70%) kei te kuhu ki ngā hākinakina i te kura tērā i ngā taitama (e 67%).

Te ngahere

Nā te pātata o te ngahere, o ngā puke hiwi ki ngā wāhi noho o te tini, i kaingākau te iwi ki te hīkoikoi i ngā rohe tāpui ā-motu, i te ngāhere whānui tonu. Nā Te Papa Atawhai i whakatū ngā puni, i whakatakoto i ngā ara hīkoi hei whakatenatena i te tini kia haere ki ngā puke, ki ngā hiwi. Waihoki, kua tohungia ētahi o ngā hīkoi pērā i te Hīkoi ki-Tai o Abel Tasman, te Ara o Milford, te Ara o Heaphy hei “hīkoitanga nui” o te ao. Ka hia mano wae tāpoi kua hīkoi i ngā ara nei. Arā anō te hunga whakangau poaka, whai tia, puhipuhi nanekoti. Mai anō i te tekau tau atu i 1990, kua whanake te eke pahikara ki ngā hiwi, ki ngā puke e tata ana ki ngā tāone.

Te kake maunga

He tokoiti te hunga kake maunga, ā, tatū ki te tekau tau atu i 1930, ko te nuinga he wae tāpoi nō tāwāhi me ō rātou kaiārahi whaiutu. Mai i taua wā, kua kakea e te hunga kake maunga o Aotearoa ngā maunga ikeike katoa o te whenua. Nō muri i te Pakanga Tuarua o te Ao ka piki haere te retihuka; tatū ki te tau 2000, e 13 ngā papa retihuka arumoni, e 11 ngā karapu retihuka. He āhua rite ngā tautoko mō te retihuka mā runga papa, tērā mō te retihuka.

Ngā mahi a te rēhia i te wai

Ko te wai anō tētahi wāhi tākaro ki te hunga korikori o Aotearoa. Mai anō i te tōmuatanga o te rau tau e 1900, ko tātahi tētahi o ngā wāhi tino nui mō te rēhia, mō te hākinakina, mō ngā hararei hoki o te raumati. He maha ngā putanga o te rēhia ki tātahi - te pāinaina i ngā hihi o te rā, te kaukau, te eke papa boogie, te tākaro kirikiti kirikiri, te heke ngaru, te mirihau, arā atu.

Haerea ai a tātahi e ngā tāngata hī rātou ko ngā tāngata rukuruku. Kua puta te rongo ki te ao mō te pai o ngā wāhi pērā i a Pēwhairangi, i a Whitianga mō te hī ika i te moana uriuri. Tini te tangata ka hī ika mai waka.

E 270 ngā wāhi kaukau tūmatanui puta noa i te whenua – me kī, kotahi ki ia tāone. E 95% o te taupori o Aotearoa ka mōhio ki te kauhoe. Akona ai te nuinga o ngā tamariki ki te kauhoe i a rātou i te kura tuatahi, ā, e 15% kei roto i tētahi o ngā karapu kauhoe e 240 puta i te whenua. He mahi a te rēhia te kauhoe ki te nuinga o ngā pakeke; inarā e 7% anake o rātou kei roto i tētahi karapu kaukau, ā, e 3% anake ka kuhu ki ngā whakataetae.

Ka kitea te iwi ki ngā roto me ngā awa, e kaukau ana, e retiwai ana, e kōreti ana, e whakatere waka hēra ana. Kua rongo te ao mō te hī taraute, kahukura rānei, parauri rānei. I te hīinga ake o ētahi taraute nui rawa atu ki te moana o Taupō i te tōmuatanga o te rau tau o 1900, kātahi ka hōrapa rawa te rongo mō te hī taraute ki Aotearoa. Ka taea te hāmana ki ngā awa o te rāwhiti o Te Wai Pounamu. Mai anō ko te hao īnanga tētahi o ngā rēhia ki te iwi o Aotearoa. I te tau 2000, e 25% o ngā pakeke o Aotearoa (rahi atu ngā tāne i ngā wāhine) ka puta ki te hī ika.

Whare kori tinana

He mea nui ki te huna noho tāone ngā akomanga kori tinana me ngā akomanga haukori kei ngā whare kori tinana. E 25% o te taupori o Aotearoa ka haere ki ēnei momo whare i roto i te tau.

Hākinakina ‘mutunga mai’

I te tekau tau atu i 1980 ka puea ake ngā hākinakina ‘mutunga mai’ – te eke kōhuka, kōreti, waka kōpana, pahikara kake maunga; te reti huka mā runga papa, te eke papawīra, te kake maunga, te rereangi, te tiripou. Ko ngā hākinakina ‘mutunga mai’ i ngā wāhi ātaahua kei te whakawai i ngā wae tāpoi o te ao ki Aotearoa. Whakamātauhia ai te tangata i te tirikohu waehere, te tiripou, tae atu ki te zorb (takahuri hiwi i tētahi tīrake kirihou kī ana i te hau).

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Jock Phillips, 'Ngā hākinakina, te rēhia - Ngā hākinakina ōpaki', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-hakinakina-te-rehia/page-3 (accessed 11 December 2019)

He kōrero nā Jock Phillips, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 1 Sep 2015