Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Sports and leisure

by Jock Phillips

Te kaha o ngā tāngata o Aotearoa ki te tākaro, ki te whai hoki i ngā mahi a te rēhia ahakoa kei hea – te ngaki māra, te pānui pukapuka, te hīkoikoi i ngā hiwi, te haereere i tātahi, arā atu. He mea pai anō ki te iwi te puta ki ngā wharekai, te hoko Lotto, te mātaki kiriata, mātaki whutupaoro rānei. Ahakoa te aha, whāia ai ngā mahi a te rēhia e te iwi o Aotearoa.


Home and city

I te tau 2002, e 40 hāora i te wiki te toharite mō ngā hāora mahi a ngā tāne o Aotearoa, e 36.5 hāora i te wiki mō ngā wāhine. Ka whiwhi te nuinga o ngā kaimahi i te toru wiki hararei whaiutu i te tau (ā te tau 2007 ka kake ki te whā wiki), ā, e 11 ngā rā whakatā ā-ture i te tau. Ahakoa te nui o ngā mahi i te kāinga, ka whai wā tonu te nuinga o te taupori ki ngā mahi a te rēhia.

Ngā rēhia i te kāinga

Nā te manako o te tini o te taupori o Aotearoa kia noho ki tētahi tapa tāone, ka pau te nuinga o te wā i te kāinga. Ko ngā rēhia kei te manakotia nuitia, ko te tākaro me ngā tamariki, te mātaki pouaka whakaata, rīpene whakaata, kōpae whakaata rānei, te whakarongo waiata hoki.

Ko Aotearoa tētahi o ngā whenua kaha o te ao mō te pānui, otirā, ko te pānui tētahi o ngā tino rēhia. I te tau 2000, e 44% o ngā pakeke i hoko i tētahi pukapuka i roto i te whā wiki o te rangahau, ā, e 39% i tae ki tētahi whare pukapuka.

Kei te kaha te whāia o ngā kēmu rorohiko; i te tau 2001, e 37% o ngā whare ka taea te hono ki te ipurangi. E ai ki te kōrero, i te tau 2003 e 55.4% o te taupori i nanao ki te ipurangi.

Mai anō, he iwi kaha a Aotearoa ki te whakatikatika, ki te whakapaipai i ō rātou ake kāinga. Nā te mea ko te whare te hua nui rawa o te whānau, he nui te kaha ka whakapaua ki te whakapaipai i a ia – te hoahoa i ngā rūma, te whakapai haere ki waho o te whare, aha atu.

Ko te ngaki māra tētahi o ngā rēhia korikori tinana. I te tau 2000, e 60% o ngā pakeke i ngaki māra i roto i te tau. Kei te manakohia te whakatakoto whenua, te hoahoa māra me te whakatō tipu. He mea nui hoki te whakatipu i ngā rākau tūturu o Aotearoa. Tini te tangata kei te whakatipu i ā rātou ake amiami, ā rātou ake huawhenua. Hei te kōanga me te raumati, tūtū ai ngā huihuinga, ngā whakaaturanga, ngā taiopenga ka pā ki ngā āhuatanga katoa o te māra.

Kei waho o te kāinga

Neke atu i te kotahi rau tau e utu moni ana ngā tāngata o Aotearoa kia whakaharikoatia rātou (ngā whakaari huri āmio i te motu, ngā whare kiriata – i tīmata i te tekau tau o 1920). Mai i te tekau tau o 1980, kua nui haere ngā mahi a te rēhia i ngā tāone. Ko tētahi take i pēnei ai, nā tētahi ture i te tau 1980 e whakaae ana kia tuwhera ngā toa hei ngā Rāhoroi; mai i taua wā ka nui haere ngā hāora tuwhera ai ngā toa. Tāpiri atu ki tērā, ka nui haere ngā whānau e mahi ana ngā mātua, nā reira ka noho ko ngā Rāhoroi me ngā Rātapu anake te wā ka wātea rātou ki te hoko taonga, te haereere rānei i te tāone. Hei ngā rā whakatā, he mea nui kia haere ki ngā toa hokohoko. Pai kē ki te rangatahi te haere ki ngā toa, ngā pāpara kāuta, te mātaki kiriata, te kanikani, te nohonoho noa iho i ō rātou motukā, te tūtaki hoa rānei.

Te puta ki te kai

Ka pai kē ki te taupori te puta ki ngā wharekai kai ai, whakahoahoa ai. He maha ngā momo wharekai arumoni, atu i ngā kamupene hōrapa i te ao, pērā i a McDonalds (nō te marama o Hune o te tau 1976 ka tuwhera te toa tuatahi ki Porirua), ki ngā wharekai o ngā iwi maha o te ao; he maha ngā wharekai nō te tonga o Āhia. Whāia, i te tekau tau atu i 1990, ka hōrapa ngā toa hoko kawhe ki ngā tāone puta i te whenua. Ka panoni te tirohanga mō Te Whanganui-a-Tara, i ngā rā ki mua, kīia ai he tāone pōuri, nōhia ai e te tini o te kaimahi kāwanatanga, i ēnei rā, koia te ‘pokapū o te kawhe’ – mō ia tangata, he maha atu ōna whare hoko kawhe i ō te Āporo Nui.

Ō rangaranga 

I te tau 2001, e $28.80 te toharite moni ka whakapaua e ia kāinga ki ngā ō rangaranga – te wāhanga nui rawa o ngā moni hoko kai i te wiki. E ai ki tētahi rangahau, e 83% o te taupori i kai ō rangaranga i te marama ka pahure. Ko te ika me te kotakota rīwai te tino ō rangaranga (e 61%), whai muri ko McDonalds (e 43%). 

Waipiro

Mō te e rima tekau tau i muri i te Pakanga Tuatahi o te Ao, kati ai ngā hōtera i te ono karaka i te ahiahi; nā reira he poto noa iho te wā ki ngā tāne (katoa ngā tāngata ki roto hōtera i taua wā he tāne) ki te inu i ā rātou pia. Nō konā kaihorotia ai ngā pia. I te tau 1967 ka whakakāhoretia tēnei mahi, ka hangaia ngā hōtera kia ātaahua, kia rawea e te tini o te tangata. Taro iho, ka rahi atu ngā wāhine kei te haere ki ngā hōtera, ka rahi ake hoki ngā momo inu. Ka piki te inumia o te wāina; i te tau 1975, e 8.6 rita ka inumia e ia tangata, tatū ki te tau 2003 kua kake ki te e 19.6 rita mō ia tangata. I te tau 1999, i raro i te ture, ka heke te pakeke o te tangata āhei ki te inu waipiro ki te e 18 tau. Whāia, kua piki ake te waipiro kaha kei te inumia e te rangatahi. He mea nui anō ki te rangatahi te mātaki pēne me te kanikani i ngā whare whai raihana.

Te ahurea o te tāone

Ka piki haere te mātauranga o te iwi, ka piki haere ngā tāngata ka haere ki ngā taiwhanga whakaatu, ngā whare taonga, ngā whare whakaari, ngā whare whakaatu kiriata mai tāwāhi hoki. I tū te taiopenga kiriata tuatahi ki Tāmaki-makau-rau i te tau 1968. Atu i tērā wā, kua tū te maha o ngā taiopenga puta noa i te motu - ngā taiopenga mō ngā kaiwaiata, ngā kaituhi, ngā taiopenga mahi toi hoki. Kei ngā pokapū i ngā tāone nui horahia ai ngā tohu o ngā ahurea.

I roto i te kotahi marama, tata ki te e 20% o te hunga pakeke o Aotearoa ka haere ki tētahi whare taonga, ki tētahi whakaaturanga rānei; kō atu i te e 25% ka haere ki te mātaki kiriata. E 25% o ngā pakeke ka whakarongo ki te reo irirangi ka pāho i ngā waiata ōkawa a te Pākehā, ā, tata ki te haurua ka whakarongo ki ngā hōtaka a te Reo Irirangi o Aotearoa.


Gambling

Hītori

Kua roa te petipeti ki Aotearoa. I te rau tau atu i 1800, ka petipeti ngā tāngata i te purei kāri, i ngā whakataetae hākinakina. Heoi, ko te hākinakina nui rawa te petia ko te tauomaoma hōiho. Ka tū ngā tauomaoma hōiho tuatahi ki Pēwhairangi i te tau 1835.

Ka ātete ngā hāhi i ngā mahi petipeti. Whai anō i te paunga o te rau tau 1800, ka tīmata te tāmia o te hunga tango peti, ā, i te tau 1910 ka aukatia rātou i ngā tauomaoma hōiho. I mua i te tekau tau o 1980, i tua atu i te tākaro ‘two up’ a ngā hōia i ngā pakanga nui o te ao, te ‘pakapoo’ (he momo rota) i tākarohia e ngā tāngata mai Haina, ko ngā momo rota me ngā tauomaoma hōiho ngā take nui mō te petipeti. Atu i te tau 1932, ka whakahaerehia ngā rota a Hammond rāua ko McArthur mō ngā kaupapa toi i raro i ngā ture a te kāwanatanga. I te tau 1961 ka tīmata te rota Golden Kiwi. I te tau 1951 ka taka ngā petipeti hōiho katoa ki raro i ngā whakahaere a te TAB (Totalisator Agency Board), he pokapū nā te kāwanatanga i whakatū.

Mīhini tatau petipeti 

He tama a George Julius nā tētahi o ngā pīhopa matua tōmua o te hāhi Mihinare ki Aotearoa. Nāna i auaha te mīhini tuatahi o te ao ki te tatau petipeti tauomaoma hōiho, petipeti hākinakina hoki. I hangaia e ia i te tuatahi hei mīhini tatau pōti, heoi, ka urutau e ia te mīhini mō te tauomaoma hōiho, hāunga te mea kāore anō ia kia tae ki te mātaki tauomaoma hōiho. Nā te Karapu Rērehi Hōiho o Ellerslie i Tāmaki-makau-rau te tono tuatahi mō tētahi mihini i te tau 1913. Ka hipa te tekau tau, ka whakawhiwhia a Julius ki te tohu Tā e Ahitereiria mō ana mahi hangarau. 

Hurihuri te wīra

Kātahi ētahi panonitanga nui i te tekau tau atu i 1980. Ko te tuatahi o ēnei, ko te tīmatanga o Lotto i te marama o Hune i te tau 1987. Ka aro nui te iwi ki tēnei momo rota ka puta ia wiki. I ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 2000, e 67% o te taupori i te tākaro i tēnei rota ia wiki, ā, e 400,000 i te mātaki i runga pouaka whakaata i ngā pō o te Rāhoroi. I te tau 1988, ka whakaaetia e te ture ngā mīhini petipeti ki ngā karapu hākinakina, ngā karapu whai raihana, ngā whare o ngā mōrehu hōia (RSA), tae rawa atu ki ngā hōtera. Nō te tau 1989 rā anō whakaaetia ai e te Paremata ngā whare petipeti (casino), ā, tatū ki te tau 2003, e ono ngā whare petipeti nui o Aotearoa – kei Ōtautahi, kei Tāmaki-makau-rau, kei Ōtepoti, kei Kirikiriroa, ā, e rua kei Queenstown. Ka tuwhera ngā whare petipeti, ka heke ngā petipeti tauomaoma.

Hei utu, ka hōrapa ki ētahi atu hākinakina ngā petipeti ka tareka e te TAB. I te tau 1987, e 85% o ngā moni petipeti katoa i utaina ki ngā tauomaoma hōiho. Tae rawa ki te tau 2000, kua kaha te paheketanga. Kua tahuri te taupori ki ētahi atu momo petipeti, inā:

  • mīhini petipeti – e 35%
  • whare petipeti – e 26%
  • ngā kēmu petipeti a te Kōmihana Rota (Lotto, Instant Kiwi, Daily Keno) – e 21%
  • ngā hākinakina, tae ake ki ngā whiwhinga i ngā kēmu whutupaoro, kirikiti hoki – e 18%.

Informal sports

Te hīkoikoi

I ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 2000, e 68% o ngā pakeke me ngā tamariki kei runga ake i te rima tau te pakeke, ka korikori mō te e 2.5 hāora i te wiki. Nui atu te wā ka whakapaua ki ngā koringa noa pērā i te hīkoi ki te mahi, te oma rānei i ngā tiriti o te tāone, tērā i te wā ka whakapaua ki ngā hākinakina whai tikanga. I te tau 2000, e 72% o te taupori ka hīkoi hei whakapakari tinana, mō te rēhia rānei.

Te haututū

Pārekareka ki ngā tamariki o Aotearoa te korikori tinana. Tata ki te katoa o ngā taitama (e 93%) me ngā kōtiro (e 91%) mai i te e 5 ki te e 15 tau te pakeke, ka kuhu ki ētahi tākaro, hākinakina hoki. Heoi, he rahi ake ngā kōtiro (e 70%) kei te kuhu ki ngā hākinakina i te kura tērā i ngā taitama (e 67%).

Te ngahere

Nā te pātata o te ngahere, o ngā puke hiwi ki ngā wāhi noho o te tini, i kaingākau te iwi ki te hīkoikoi i ngā rohe tāpui ā-motu, i te ngāhere whānui tonu. Nā Te Papa Atawhai i whakatū ngā puni, i whakatakoto i ngā ara hīkoi hei whakatenatena i te tini kia haere ki ngā puke, ki ngā hiwi. Waihoki, kua tohungia ētahi o ngā hīkoi pērā i te Hīkoi ki-Tai o Abel Tasman, te Ara o Milford, te Ara o Heaphy hei “hīkoitanga nui” o te ao. Ka hia mano wae tāpoi kua hīkoi i ngā ara nei. Arā anō te hunga whakangau poaka, whai tia, puhipuhi nanekoti. Mai anō i te tekau tau atu i 1990, kua whanake te eke pahikara ki ngā hiwi, ki ngā puke e tata ana ki ngā tāone.

Te kake maunga

He tokoiti te hunga kake maunga, ā, tatū ki te tekau tau atu i 1930, ko te nuinga he wae tāpoi nō tāwāhi me ō rātou kaiārahi whaiutu. Mai i taua wā, kua kakea e te hunga kake maunga o Aotearoa ngā maunga ikeike katoa o te whenua. Nō muri i te Pakanga Tuarua o te Ao ka piki haere te retihuka; tatū ki te tau 2000, e 13 ngā papa retihuka arumoni, e 11 ngā karapu retihuka. He āhua rite ngā tautoko mō te retihuka mā runga papa, tērā mō te retihuka.

Ngā mahi a te rēhia i te wai

Ko te wai anō tētahi wāhi tākaro ki te hunga korikori o Aotearoa. Mai anō i te tōmuatanga o te rau tau e 1900, ko tātahi tētahi o ngā wāhi tino nui mō te rēhia, mō te hākinakina, mō ngā hararei hoki o te raumati. He maha ngā putanga o te rēhia ki tātahi - te pāinaina i ngā hihi o te rā, te kaukau, te eke papa boogie, te tākaro kirikiti kirikiri, te heke ngaru, te mirihau, arā atu.

Haerea ai a tātahi e ngā tāngata hī rātou ko ngā tāngata rukuruku. Kua puta te rongo ki te ao mō te pai o ngā wāhi pērā i a Pēwhairangi, i a Whitianga mō te hī ika i te moana uriuri. Tini te tangata ka hī ika mai waka.

E 270 ngā wāhi kaukau tūmatanui puta noa i te whenua – me kī, kotahi ki ia tāone. E 95% o te taupori o Aotearoa ka mōhio ki te kauhoe. Akona ai te nuinga o ngā tamariki ki te kauhoe i a rātou i te kura tuatahi, ā, e 15% kei roto i tētahi o ngā karapu kauhoe e 240 puta i te whenua. He mahi a te rēhia te kauhoe ki te nuinga o ngā pakeke; inarā e 7% anake o rātou kei roto i tētahi karapu kaukau, ā, e 3% anake ka kuhu ki ngā whakataetae.

Ka kitea te iwi ki ngā roto me ngā awa, e kaukau ana, e retiwai ana, e kōreti ana, e whakatere waka hēra ana. Kua rongo te ao mō te hī taraute, kahukura rānei, parauri rānei. I te hīinga ake o ētahi taraute nui rawa atu ki te moana o Taupō i te tōmuatanga o te rau tau o 1900, kātahi ka hōrapa rawa te rongo mō te hī taraute ki Aotearoa. Ka taea te hāmana ki ngā awa o te rāwhiti o Te Wai Pounamu. Mai anō ko te hao īnanga tētahi o ngā rēhia ki te iwi o Aotearoa. I te tau 2000, e 25% o ngā pakeke o Aotearoa (rahi atu ngā tāne i ngā wāhine) ka puta ki te hī ika.

Whare kori tinana

He mea nui ki te huna noho tāone ngā akomanga kori tinana me ngā akomanga haukori kei ngā whare kori tinana. E 25% o te taupori o Aotearoa ka haere ki ēnei momo whare i roto i te tau.

Hākinakina ‘mutunga mai’

I te tekau tau atu i 1980 ka puea ake ngā hākinakina ‘mutunga mai’ – te eke kōhuka, kōreti, waka kōpana, pahikara kake maunga; te reti huka mā runga papa, te eke papawīra, te kake maunga, te rereangi, te tiripou. Ko ngā hākinakina ‘mutunga mai’ i ngā wāhi ātaahua kei te whakawai i ngā wae tāpoi o te ao ki Aotearoa. Whakamātauhia ai te tangata i te tirikohu waehere, te tiripou, tae atu ki te zorb (takahuri hiwi i tētahi tīrake kirihou kī ana i te hau).


Organised sports

Me tākaro rānei, me mātaki rānei?

He rite te iwi o Aotearoa ki ngā iwi o Ahitereiria, o Amerika, arā, kīia ai he iwi kaingākau ki ngā hākinakina. Heoi, kei reira anō ngā tatauranga e mea ana he rahi atu ngā tāngata o Aotearoa kei te kuhu ki ngā hākinakina, tērā i ngā tāngata o ērā whenua āhua rite nei. E 33% o te hunga rangatahi e 5-17 ngā tau kei roto i tētahi karapu hākinakina; e 20% o ngā pakeke ka uru ki tētahi karapu hākinakina. Heoi, kāore tonu i te mārama pēhea te rika o te iwi o Aotearoa ki te mātaki i ngā hākinakina. Waihoki e 83% o te hunga pakeke (e 90% o ngā tāne) ka mātaki hākinakina i runga pouaka whakaata i roto i te kotahi marama, e 33% ka tae ki te mātaki hākinakina; he nui atu rātou i te hunga ka haere ki te mātaki kiriata.

Hahaupōro

Ko te hahaupōro te hākinakina rawe rawa atu ki ngā tāne (e 25% o ngā pakeke), ā, koia te hākinakina tuarua ki ngā wāhine. Tata ki te e 400 ngā papa hahaupōro ki Aotearoa (toharite nui rawa o te ao mō ia tangata). Heoi, i te nuinga o te wā, torutoru noa iho ngā tāngata ka haere ki te mātaki hahaupōro. Hāunga tērā, i te tau 2001 tau ai a Tiger Woods ki Aotearoa; muia ana ngā papa hahaupōro e te mātinitini.

Poitarawhiti

Ko te poitarawhiti te hākinakina tākarotia ai, mātakina ai e te tini rawa atu o ngā wāhine. I te tau 2003 ka eke Ngā Rarauhe Hiriwa, te tīma poitarawhiti o Aotearoa hei toa o te ao. Nā tō rātou kaha, tāpae atu ki te nui haere o ngā tākaro hahaupōro kei runga pouaka whakaata, kua wana te tipu o tēnei hākinakina.

Tēnehi

Ko te tēnehi te hākinakina tuarua ka tākaro ngā tāne, koia hoki te hākinakina tuatoru ka tākaro ngā wāhine.

Whutupaoro

Tērā ētahi hākinakina ka muia e te tini tangata, ahakoa te mea kāore e tino rahi te hunga tākaro. Ko te tauira pai mō tēnei āhuatanga ko te whutupaoro (rakapi rānei). Nā ētahi ākonga tawhito mai ngā kura tūmatanui o Ingarangi tēnei hākinakina i mau ki Aotearoa. Ko te tākaro whutupaoro tuatahi ka tū i Whakatū i te tau 1870. Tatū ki te huringa ki te rau tau hōu, kua kaha te whāia o tēnei hākinakina. Ka angitū te kapa Ō Pango i Ingarangi me Wēra i te tau 1905; koia tērā ko te kakenga o whutupaoro hei tākaro matua ki Aotearoa.

I ēnei rā, e 11% o ngā tāne ka tākaro whutupaoro, me kī, koia te hākinakina tuarima ki ngā tāne. Kei reira anō ngā wāhine tākaro whutupaoro, inarā i toa te tīma wāhine o Aotearoa i te kapu o te ao i te tau 1998. He nui ngā Māori rātou ko ngā tāngata mai Te Moananui-a-Kiwa kei te tākaro whutupaoro; engari anō ētahi atu iwi; mō rātou, kāore e eke te whutupaoro ki te tuangahuru mā rima o ngā hākinakina. Heoi he nui te marea ka taetae atu ki ngā kemu ‘Super Rugby’ (i mua atu karangahia ai ko te Whakataetae ‘Super 12’, ā, i muri mai ko te ‘Super 14’) ka tākarohia i waenganui i ngā kapa o Aotearoa, Ahitereiria me Awherika ki te Tonga. He matatoru hoki te tangata ka haere ki ngā whakamātautau nui a ngā whenua tākaro whutupaoro. 

I te tau 1996 ka panoni te whutupaoro hei tākaro whaiutu. Whāia, ka hua ake tētahi ahumahi hāngai pū ana ki te whutupaoro; arā, ngā whakaaturanga pouaka whakaata, ngā pūtea tautoko mai te rāngai arumoni, ngā toa tākaro ka utua ki te moni tino nui. Autaia a Colin Meads ki te tākaro whutupaoro i te tekau tau atu i 1960; he paihau rongonui a Jonah Lomu i te tekau tau atu i 1990; ka nui ngā tūmanako a te iwi mō ēnei toa o te tākaro whutupaoro.

Te poikiri, te rīki, ētahi atu hākinakina i te takurua

Tākarohia ai te poikiri me te rīki i te takurua; he wāhanga whaiutu tā tēnā, tā tēnā; he karapu ō rāua kei ngā whakataetae karapu o Ahitereiria. I ahu mai te poitūkohu i Amerika, ā, kātahi anō ka kuhu tētahi tīma poitūkohu mai Aotearoa ki ngā whakataetae i Ahitereiria. Kei te kaha te whāia o te poitūkohu e te rangatahi, e taiohi. Ko haki tētahi hākinakina āhua nui nei, ka tākaro ngā tāne me ngā wāhine. Tini te iwi ka tākaro i te pā whutupaoro (tini ngā Māori), heoi, tokoiti ngā tāngata mātakitaki.

Kirikiti

Ko te kirikiti te tākaro whai tikanga matua o te raumati. Koinei te tuawhā o ngā hākinakina mō te tākaro. I tua atu i ngā whakataetae ‘kotahi rā’ i waenganui i ngā whenua, tokoiti ngā tāngata ka haere ki te mātaki i tēnei hākinakina. Heoi, he mea nui te kirikiti ki te taupori o Aotearoa; mātakitakina ai te kirikiti e te tini i runga pouaka whakaata.

Taumāhekeheke o te ao

Tērā ētahi hākinakina tokoiti noa iho ngā tāngata tākaro; heoi, nā te angitū ki tāwāhi, ka manakotia e te taupori. Kātahi tētahi kōrero tika mō ngā Taumāhekeheke o te Ao. Mō ngā tau e 40, mai i te toanga o Jack Lovelock i ngā Taumāhekeheke o te Ao ka tū ki Berlin, ahu atu ki te wā i a Peter Snell rāua ko Murray Halberg i ngā Taumāhekeheke o te Ao i ngā tau o 1960, o 1964, tatū ki a John Walker i te tau 1976, tū whakahīhī ana a Aotearoa mō tōna kaha i ngā omanga taitua. Ko Yvette Williams te wahine tuatahi kia riro i te mētara koura mō te kaipara; i te tau 1952 i toa ia i te kairērere, i tua atu, e whā ana mētara koura i ngā Whakataetae o ngā Huihuinga ā-Iwi.

Tohu toa

Tatū ki te marama o Hūrae o te tau 2004, ko Aotearoa tētahi o ngā whenua toa e 10 mō te maha rawa atu o ā rātou mētara i ngā Taumāhekeheke o te Ao o te raumati. E puta ai tēnei hua, tatauria ai ngā mētara o ia whenua, ka toharite ki ia kotahi miriona tangata o te taupori o taua whenua. Nā runga i tēnei momo tatau, kei runga ake a Aotearoa i a Ahitereiria, i a Ingarangi, i a Amerika, i a Kānata, i a Tiamana.

Mai i taua wā, ka toa a Aotearoa i ngā momo o te hoe waka, te mirihau, te whakamātau hōiho, te waka hēra. Ko Barbara Kendall te toa o ngā toa wāhine o Aotearoa i ngā Taumāhekeheke o te Ao; kotahi tana mētara koura, kotahi tana mētara hiriwa, kotahi tana mētara rauwhero i roto i te tākaro mirihau; e toru ngā wā ka eke a ia hei toa mō te ao ki te mirihau. I ngā Taumāhekeheke o te Ao i tū i te tau 2004, ka toa a Caroline rāua ko Georgina Evers-Swindell i te hoe waka, a Sarah Ulmer i te eke pahikara, a Hamish Carter i te kaipara toru (i tuarua a Bevan Docherty).

Ko te waka hēra anake o ngā momo hākinakina nei kei te kaha te tākarongia. Ka rawe kē a Tīkapa Moana hei moana haereere mō ngā waka hēra mai Tāmaki-makau-rau. I te tau 1995 ka toa he waka hēra mai Aotearoa i te whakataetae mō te ipu o Amerika; ka puritia te ipu i ngā whakataetae i te tau 2000. Koinei te take i manakotia nuitia tēnei hākinakina e te iwi. I ngā tau o 2000, o 2003, ka tū ngā whakataetae mō te ipu ki Te Waitematā. I konei, ka rongo te ao mō te māia o te iwi o Aotearoa ki ēnei whakataetae.


How to cite this page: Jock Phillips, 'Ngā hākinakina, te rēhia', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-hakinakina-te-rehia/print (accessed 13 December 2019)

He kōrero nā Jock Phillips, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 1 Sep 2015