Kōrero: Ngā heke i te Wai Nui

Whārangi 3. Te kuhu ki a Poronihia Tawhiti: te iwi Lapita

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

I te wā e 1500 BC ka puta tētahi iwi ka mōhiotia ko Lapita (he uri nō ngā tāngata o Poronihia, tae rawa ki te Māori) ki Ngā Moutere o Bismarck, i Poronihia Tata. Ka moe rātou ki ngā iwi kei Ngā Moutere o Bismarck. E ai ki ngā tātaritanga DNA, i ahu mai rātou i ngā moutere o Āhia ki te Tonga mā Rāwhiti: i tohu ētahi ketuketunga mātai whaipara tangata (archaeological digs) i ngā moutere o Moluccas i Indonesia ki te whakawhanaungatanga tata ki waenganui i a rātou me ngā tāngata Lapita.

He rite te āhua o ngā matapaia (pottery) a te iwi Lapita ki ērā o ō rātou tīpuna. Ko te mea rerekē, ko ngā whakanikoniko ki ngā matapaia i hua ake i Ngā Moutere o Bismarck. Ko ngā tauira nei he rite ki te kanohi o te tangata. I te wā tōmua o te heke a ngā Lapita, tino ataahua ngā tauira nei, kāore e kore he nui te tikanga mō ēnei. Mōhiotia ai ēnei tikanga ahurei ko te ‘tikanga Lapita’.

Lapita i Poronihia Tawhiti

Ko ngā tāngata Lapita te iwi tuatahi kia hou ki Poronihia Tawhiti. I waenganui i te 1200 BC me te 1000 BC i kapi e rātou ngā moutere mai i Melanesia ki Whītī, ahu whakateuru ana ki Tonga me Hāmoa. I roto i ngā whakatipuranga e 5–10 ka haerehia ngā pito whakateuru o Poronihia. Ko te āhua o tā rātou hura i te moana, he whakarōpū i a rātou ki ētahi rōpū iti kia tere ai te neke i te moana uriuri.

I te heketanga o ngā tāngata Lapita mai i Poronihia Tata, ka mahue te mate malaria ki muri. Nā tēnei āhuatanga ka rahi ake ngā pēpi tērā ka whānau mai. Ka whakatūria ētahi kāinga tūturu ki tēnā, ki tēnā moutere. Ko ētahi tāngata ka noho mai, ko etahi ka neke tonu, hāunga tērā, ka tūtakitaki tonu ngā hapori i tēnā, i tēnā moutere. Ehara i te mea nā te kōpā o te noho rātou i heke ai, i te mea he nui te whenua e wātea ana ki a rātou. Tērā pea nā te hiahia kia nui ake te mana o te tangata me te rapu he aha atu ngā moutere kei tua i te pae o te rangi ngā tino take i hōpara ai tēnei iwi i te moana uriuri.

I noho te iwi Lapita ki ō rātou kāinga i ngā moutere ririki e tata ana ki ngā moutere āhua rahi ake, i te takutai moana ranei i ngā moutere rahi. Ko ētahi i whakatū whare i runga pou i runga i te wai. Kāore i nōhia e rātou ngā moutere paku iho i te e 1000 sq km – tērā pea nā te āhua o te taiao, nā runga rānei i ā rātou tikanga.

I a rātou ka peke i tētahi moutere ki tētahi, ka kawea e rātou ā rātou tipu kai pēnei i te taro, te uwhi (yam), te kuru (breadfruit), te panana me te niu. I tua atu, kawea ai e rātou he kurī, poaka, heihei hoki. I kawea maitia rānei te kiore (Rattus exulans), i haere huna mai rānei mā i runga i ngā waka. Nā te kore tūhura i ngā taunaki o ngā kararehe mōkai ki ngā nōhanga o te iwi Lapita ki Whītī me te taha uru o Poronīhia, e whakapae ana ētahi kairangahau, he iwi whakangau kai kē ngā Lapita tuatahi kia tae ki ēnei moutere, ā, ehara i te iwi ngaki māra. Nō muri mai pea ka tae mai ētahi atu tipu, kai hoki.

I mau e ngā tauhōu nei te maha o ngā kaimoana mā te kupenga, te matarau, te matau. I ngā tau tōmua, i te wā e whakatū ana ngā tauhōu i a rātou ki ngā moutere hōu, i ora ai rātou i te nui o ngā manu me ngā kararehe. He maha ngā momo pēnei i ngā manu nui kore rere, tētahi momo kumi ihuroa (crocodile) me ētahi mokomoko nui i kainga katoatia e ngā tauhōu ā, ngaro katoa.

I kuhu te iwi Lapita ki te taha uru o Poronīhia. He roa te wā kātahi anō rātou ka neke ki ngā moutere ririki kei te pito whakaterāwhiti.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Geoff Irwin, 'Ngā heke i te Wai Nui - Te kuhu ki a Poronihia Tawhiti: te iwi Lapita', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-heke-i-te-wai-nui/page-3 (accessed 14 December 2019)

He kōrero nā Geoff Irwin, i tāngia i te 8 Feb 2005, reviewed & revised 8 Feb 2017