Kōrero: Ngā iwi o Marutūahu

Whārangi 5. Ngā rawa o Hauraki

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Te moana o Tīkapa

Ka nui ngā rawa o te rohe o Hauraki - o te moana, o te whenua, o raro i te whenua. Mai anō i te taenga tuatahi o ngā iwi o Tainui ki te takiwā, he pakanga mō ngā rawa te umanga nui. He pātaka kai a Tīkapa, he wāhi nui mō te mahi kaimoana, mō te hī ika i ngā takutai, i ngā wai hōhonu hoki. I ngā wā o mua, he maha ngā riri ki te iwi o Ngāpuhi mō ngā ara moana o te rohe, mō te mana ki te hī i ngā ika pērā i te whāpuku. He rite tonu ngā wā ka pakangatia ngā moutere o te rohe. Nā whai anō, i nōhia ētahi moutere mō tētahi wā, ka whakarērea. I ēnei rā, he mea nui ki ngā iwi o Marutūahu te tiaki i ngā wai o Tīkapa. E whai wāhi nui ana te iwi ki ngā whakawhitiwhitinga kōrero mō ngā whakaritenga o te Hauraki Gulf Maritime Park.

Ngā mahi hao ika me te tiaki i te moana o Tīkapa

He umanga nui ki ngā iwi o Marutūahu te pāmu moana. Ko ngā umanga pēnei i te pāmu kuku i te whanga o Manaia, te take i kuhu ai ngā iwi o Hauraki ki ngā kaupapa ā-motu e pā ana ki ngā take pāmu kaimoana. I te rau tau 1800, nā te rangatira o Ngāti Tamaterā, nā Tanumeha Te Moananui te kerēme i whakatakoto mō te takutai me te papa moana atu i te tāone o Pārāwai (Thames). He tauira tēnei ki te mea, mai anō ā, taka rawa ki ēnei rā, kua puta ngā kōrero a Marutūahu e pā ana ki te moana. Kua tae te kerēme a Hauraki mō ngā rawa o te moana ki mua i te aroaro o Te Rōpū Whakamana i Te Tiriti o Waitangi.

Te koura (gold) me te papa rākau

Nō te tau 1852 kitea ai te koura ki te kōawa o Kapanga ki Moehau. Hau ana te rongo mō tenei ki te motu, ki tāwāhi hoki. Nō konei, ka tīmata ngā raruraru ki waenganui i ngā Māori o Hauraki. Ko ētahi o ngā rangatira pēnei i a Te Hira Te Tuiri, te rangatira o Ngāti Tamaterā rāua ko tōna uri a Mere Kuru, i ātete i te kuhunga o ngā kaikeri koura, i ātete anō hoki i te rironga o ngā whenua.

Ngā pou e whā o Hauraki

I te whakatūnga o te Kīngitanga i ngā tau tōmuri o te tekau tau atu i 1850, ka oatitia e ngā iwi ō rātou maunga, hei pou mō te Kīngitanga. Ka oati e ngā iwi ō ratou maunga o Hauraki hei pou, arā, a Kohukohunui rāua ko Rātāroa kei te taha uru o Pārāwai (Thames), Moehau rāua ko Te Aroha kei te taha rāwhiti. Ko Kohukohunui (ko Wharekawa rānei) te maunga o Ngāti Whanaunga; ko Rātāroa te maunga o Ngāti Pāoa; ko Te Aroha te maunga o Ngāti Maru; ko Moehau te maunga o Ngāti Tamaterā.

I ngā tau tōmuri o te rau tau 1800 me ngā tau tōmua o te rau tau 1900, he wāhi nui whakaharahara te rohe o Hauraki mō te keri koura. I ngā tau tōmuri hoki o te rau tau 1900, i tīmata anō ngā mahi keri koura. Ka mārama haere ngā tāngata ki ngā whakawhiunga o te mahi keri koura pēnei i te murunga whenua, te tūkinotanga o ngā wāhi tapu. Kei te mārama anō hoki ngā iwi ki ngā take whakahaere, tiaki hoki i ngā wāhi nui, pēnei i te maunga o Moehau.

Ko ngā papa rākau anō tētahi rawa i kaingākautia e te Pākehā, whai anō ka tīmata ngā mahi kani kauri ki Moehau i ngā tau tōmua o te rau tau 1800. Kia tae ki te Pakanga Tuatahi o te Ao i te tau 1914, kua kore kē taua rawa ki te rohe. Ahakoa kua rāhuitia ētahi whenua o te rohe hei whenua tāpui, ruarua noa ngā kauri e toe ana.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Te Ahukaramū Charles Royal, 'Ngā iwi o Marutūahu - Ngā rawa o Hauraki', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-iwi-o-marutuahu/page-5 (accessed 23 September 2020)

He kōrero nā Te Ahukaramū Charles Royal, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 22 Mar 2017