Kōrero: Ngā iwi o Tūranganui-a-Kiwa

Whārangi 3. Ngā tūtakitanga me ngā riri

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngā Ūnga Tuatahi a te Pākehā

Ka tūtaki ngā iwi o Tūranga ki te Pākehā i te taunga mai o Kāpene Hēmi Kuki me tōna kaipuke a Endeavour ki Tūranga i ngā marama tōmuri o te tau 1769. I te ngana o ngā kauhoe a Kuki kia tae ki uta, ka riri rātou ki ngā Māori, ko te otinga i patua, i taotū ētahi o ngā Māori.

Kia tae ki te wāhanga tōmuri o te rau tau 1700, ka tīmata te taetae o ngā kaipatu tohorā me ngā tauhokohoko Pākehā ki te tai rāwhiti. Ko te tangata rongonui rawa atu o ēnei, ko Thomas Halbert, he Pākehā i makere mai i tētahi kaipuke whai tohorā i Tūranganui-a-Kiwa, i te tau 1832. Tokoono āna wāhine, tokotoru nō Te Aitanga-a-Māhaki, tokorua nō Rongowhakaata, kotahi nō Ngāti Kahungunu. Ka rongo te rohe me te motu i ngā mahi a ngā uri o Thomas Halbert.

Nō ngā tau tōmuri o te tekau tau atu i 1830, ka tae te Rōpu Hāhi Mihinare (Church Missionary Society) ki te Whanga-o-keno (East Cape). Nā Te Wiremu (William Williams) te whare mīhana i Tūranga i waihanga i te tau 1840, ā, ka manaakitia e nga Māori huri noa i te takiwā.

Te hiakai whenua

I te marama o Mei, 1840, ka hainahia e ngā rangatira e 24 o Tūranga (ko te nuinga nō Rongowhakaata, ko ētahi nō Te Aitanga-a-Māhaki me Te Aitanga-a-Hauiti) tētahi tārua o te Tiriti o Waitangi. Nō muri, ka tīmata te hoko me te rīhi i te whenua, ka nui haere te Pākehā ka noho i te whenua.

Ngā pakanga o te tekau tau 1860

He tokoiti noa ngā tāngata o Tūranga i kuhu ki ngā pakanga o ngā tau tōmua o te tekau tau atu i 1860. I taua wā, kua pakaru mai ngā riri i waenganui i ngā Māori - e hiahia ana kia pupuri ki ō rātou whenua – me te kāwanatanga – e hiahia ana ki ngā whenua, e hiahia ana hoki ki te whakatū i tōna mana. Heoi, nō te tahuritanga o te kāwanatanga ki te raupatu i ngā whenua o te Māori, ka mārō ngā whakaaro o ngā iwi o Tūranga ki te kāwanatanga.

Nō te tau 1865, ka tae ngā poropiti o te Pai Mārire ki roto i a Tūranga; tini te tangata i huri ki taua whakapono. Ka whāia ratou e ngā hōia a te kāwanatanga. I te riri ki Waerenga-a-hika, he Māori i tū ki tētahi taha, he Māori i tū ki tētahi taha. Ka kawea ngā mauhere a te kāwanatanga ki Wharekauri. Ko tētahi o ngā mauhere nō Rongowhakaata, ko tōna ingoa, ko Te Kooti Arikirangi Te Tūruki.

Te Kooti me te hāhi Ringatū

He tauira a Te Kooti mō tētahi wā ki te kura mīhana o Wiremu Wiremu. I te riri ki Waerenga-a-Hika, i te taha a ia o te kāwanatanga. Hāunga tērā, ka mauherea a ia i runga i te whakapae he pūrahorua a ia. Nā tana hara kore ka mauāhara ia. Nō muri i ana matakite, ka tū a Te Kooti hei poropiti mō ngā mauhere ki Wharekauri, ā, kawea rātou e ia kia puta ki waho. Neke atu i te 200 ngā tāngata i rere i runga i te kaipuke Rifleman. I te marama o Hūrae 1868 ka tau te kaipuke ki Whareongaonga ki Tūranga. I muri i tētahi pakanga ki ngā hōia a te kāwanatanga ka hāngai tana titiro ki te tāone o Tūranga. He tokomaha i patua, Māori mai, Pākehā mai. I ngā tau i muri mai, ka arumia a Te Kooti ki Te Urewera, tae atu hoki ki te rohe o Taupō. Kore rawa a ia i hinga i mau rānei. Taro rawa, ka puta ia i te rohe pōtae o Maniapoto, ki reira marumaru ai. E ai ki ētahi Pākehā, Māori hoki, he tangata weriweri a Te Kooti. Heoi, ki tōna iwi, he matakite, he poropiti a ia. Nāna i waihanga te Hāhi Ringatū, ko tā ratou tohu ko te ringa ka tū hei whakahōnore i te Atua i te mutunga o ngā inoi.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Nick Tūpara, 'Ngā iwi o Tūranganui-a-Kiwa - Ngā tūtakitanga me ngā riri', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-iwi-o-turanganui-a-kiwa/page-3 (accessed 6 August 2020)

He kōrero nā Nick Tūpara, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 22 Mar 2017