Kōrero: Ngā manu

Whārangi 1. He tohu rangatira

Ngā whakaahua

E ai ki te Māori ko ētahi manu ka tohu ki te rangatiratanga. Ko ngā huruhuru o ētahi manu hei whakarākai i te māhunga o te ariki, o te rangatira. Kākahungia ai te rangatira ki ngā kākahu ka whatua i ngā huruhuru o ngā manu ātaahua rawa atu.

Huia

Nō te tīmatanga o te rau tau atu i 1900 ka mate ā-moa tēnei manu ātaahua te huia. He pango ōna kura, he tea te pito. Koinei ngā tohu ka mau i te tātai ariki. Karangatia ai ngā kōtore e 12 o te huia he mareko, whakamau ai e te rangatira ēnei hei rākai mō tōna māhunga i mua i te kuhu atu ki te pakanga. Whakanōhia ai ngā kura o tēnei manu ki roto i tōna waka huia.

He motuhenga ngā ngutu o te tama, he piko ō te karawa. Anei te pūrākau whakamārama: ka taka ki tētahi rā, ka hura e tētahi rangatira te karawa huia kua mau i roto i tētahi māhanga. Ka hūtia e te rangatira rā ngā kōtore huia e rua, kātahi ka karakiatia e ia taua manu kia taea ai tana hoki ki te huhuti anō i ōna huruhuru. Tērā te wā ka haere ake te manu rā, kua puhirua katoa ōna huruhuru nā te noho ki runga kōhanga. Nā tana kaha riri ki tēnei, ka takahiria e te rangatira rā ngā ngutu o te karawa huia kia roa kia tarea ai e ia te whakatika tōna hikumārō ki te taha.

Kākā

He manu whakatoi tēnei manu te kākā. He whero ngā kura i te taha whakararo o ōna parirau. I te ao Māori, he tohu rangatira te tae whero, ko ngā rangatira anake ka mau i ngā kākahu ka whatua mai te kākā kura. Ka noho te kākā hei mōkai, hei maimoa rānei i ngā mahi patu kākā. Tarahae te tangi o te kākā ki te taringa, nō konā te kupu whakarite a te Māori mō te pākiwaha, kīia ai he kākā waha nui, he pane kākā rānei.

Kākāpō

He manu huna te kākāpō, kāhore a ia e rere i te rangi. Kainga ai te kiko o te kākāpō, ko ōna huruhuru kākāriki, huruhuru pākākā ka rarangatia mō ngā kākahu o ngā rangatira. Rawea ai te kākāpō hei mōkai.

Kererū (wood pigeon)

Whakamahia ai ngā huruhuru o te kererū hei kākahu, hei korowai. Tāwhiria ai ngā tahā huahua me ngā pātua ki ngā huruhuru o te kererū.

Tērā tētahi kōrero e mea ana, i ngā rā o nehe, he tea kē ngā huruhuru o te kererū. Ka pīrangi a Māui kia rapu i ngā haerenga o tōna whāea a Taranga. Hei whakatōroa i a ia, ka hunaia e Māui ngā kākahu o tōna whāea. Hauwarea, haere atu ana tōna whāea i āna haerenga. Ka huri a Māui hei kererū huruhuru tea ka aru i ngā tapuwae o tōna whāea, e mau tonu ana ki ōna pueru; ka huri ēnei hei huruhuru mō te kererū. I tua atu he tino kai te kererū.

Kiwi

Kīia ai te kiwi ko ‘te manu huna a Tāne’, nā te mea hei ngā pō anake ka puta tēnei manu. He kai nā te rangatira te kiwi. Whatua ai te kahu kiwi i ōna huruhuru, he taonga kura. Hei ngā hui nui o te ao Māori ka kitea ēnei kākahu, pērā i te tangihanga mō te kūini Māori a Te Ātairangikaahu i te marama o Here-turi-kōkā i te tau 2006.

Kōtuku (white heron)

Tērā te kōrero mō te manu nei a te kōtuku e kī ana, ‘He kōtuku rerenga tahi’. He kupu whakarite tēnei mō te manuhiri tūārangi mai tawhiti tē kitea noatia. He mea nui te mau i ngā kura i te māhunga o te kōtuku hei whakapaipai; kīia ai ēnei huruhuru he piki kōtuku. Ko ngā rangatira, ko ngā ariki anake ka mau ēnei whakapaipai.

Tākapu (gannet)

He mea nui ki te Māori ngā huruhuru tea o te takapū. Ko ngā kura hei whakarākai mō ngā makawe, ko ngā huruhuru mai te puku ka hoatu hei pōhoi mō te taringa o te rangatira.

Tara (tern)

Kātahi te manu huatau, ātaahua rawa ko te tara, nā whai anō kīia ai he manu rangatira. Ko tētahi kupu whakanui, whakarite i te kāhui rangatira ko te ‘tāhuna ā-tara’.

Te rau o Tītapu

Mōhiotia ai te hikumārō o te huia, ngā huruhuru i te tuarā o te kōtuku, tae atu ki ngā huruhuru o te toroa, ko ‘te rau ō Tītapu’. E kī ana te kōrero he motu a Tītapu i Te Moana-a-Raukawa, heoi, kua toremi ki takere o te moana.

Toroa (albatross)

Hei ngā hui nui rawa atu ka whakamaua e te kāhui ariki ngā huruhuru o te toroa. Kīia ai ēnei he raukura, he kaiwharawhara rānei. Ko te hune toroa hei pōhoi toroa.

Tūī

Taea noatia ai e te tūī te tangi o te manu me te reo o te tangata te tāwhai. Kua whakarataa te manu, kua akona ki te kōrero. Ka akona ēnei manu te mihi ki te manuhiri, te taki karakia, te whakahua whakataukī hoki. Whakaakongia ai te tūī kia pērā tōna reo ki te reo panguru o te rangatira. Kīia ai ēnei momo tūī he manu rangatira. He wā anō kua tapaina te tūī mōkai a te rangatira ki tētahi tipuna rongonui o te iwi.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Kelly Keane, 'Ngā manu - He tohu rangatira', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-manu/page-1 (accessed 18 September 2019)

Story by Kelly Keane, published 24 Sep 2007, reviewed & revised 17 Feb 2015