Kōrero: Ngā tāone nui

Whārangi 1. Māori ki tāwāhi

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Māori ki Poihākena me Rānana

Kīhai he tāone tūturu ki Aotearoa, ā, tae rawa ki te tau 1865, i te whakataunga o Ōtepoti hei tāone. I taua wā he nui a Poihākena me Rānana ki a Niu Tīreni.

Ko Poihākena tētahi o ngā pokapū matua mō te tauhokohoko, ā, koinei te wāhi i peka ai ngā kaipuke mai i Rānana, e kawe ana i ngā painga ki Niu Tīreni. Ko Rānana te pokapū o te kāhui ariki o te Emepaea o Peretānia. Ko Poihākena me Rānana ngā tāone matua i haerea e te Māori atu i te takiwā whakamutunga o te rau tau 1700. Ka nui ngā tauwhitiwhitinga a te Māori i ēnei tāone nui i roto i ngā tau.

Māori ki Poihākena

Atu i te paunga o te rau tau 1700, ka hōrapa haere te Māori i te ao. Ko te nuinga he kauhoe i ngā kaipuke nui. Atu i te rau tau 1800, ka rapu te Māori i ētahi tuwheratanga ki Poihākena, pērā i te mahi kāmura me te ngaki māra. Ko Poihākena tētahi wāhi i whakakao ai te Māori me ngā āphiha, ngā mihinare hoki. Hei tauira, i te tau 1804, ka tono te rangatira o Rangihoua, a Te Pahi, i tana tama i a Mataara ki Poihākena kia mātaki i te hunga Pākehā. Nā te kāwana o Niu Taute Wērā, nā Phillip Gidley King a ia i manaaki. Nō tōna hokinga ki te kāinga, ka whiwhia ngā whao me ētahi taonga e ia. I te tau 1805, ka haere ko Te Pahi ki Poihākena, ka noho me Kāwana King mō ētahi marama. Ka ako rātou ko ōna hoa ki ngā mahi kāmura, te ngaki māra, te raranga, porotaka hoki.

I te tau 1805, ka whakatika atu ko Ruatara. Nā tōna mahi ki runga i ngā waka patu tohorā me te kēkeno, e rua āna haerenga ki Poihākena, hāunga, nō te tau 1809 ka tae a ia ki Rānana, heoi kāore i tukuna kia heke. I te tau 1810, ka tae anō a ia ki Poihākena ka noho me Te Mātenga ki Parramatta mō ngā marama e waru. Nō te tau 1812 ka hoki a ia ki Pēwhairangi. Waimaria a ia, tērā he Māori i runga i te kaipuke Atlantis, ka hemo i te hikoinga uira ki Poihākena i te tau 1806.

I a ia i Poihākena, ka riro mai ngā pū e waru me ngā pītara e rua. Ahakoa te mīharo ki te pū i taua wā, ka rangatira ake a Hongi Hika i te hokonga i ngā taonga i riro i a ia ki Rānana mō te pū ki Poihākena.

Kia tae ki te tekau tau o 1810, rongohia ai te reo Māori ki ngā wāpu o Poihākena. Kia tae ki te tekau tau atu i 1840, neke atu i te kotahi mano ngā tāne Māori kua tae ki tāwāhi, ko te nuinga ki Poihākena. Nā te nui haere o te Māori ki reira, hauwarea te tātai tokohia rātou. Ko Poihākena tētahi tāone nui whakaharahara tonu ki te Māori. Tae rawa ki ngā tau tōmua o te rau tau 2000, tini te Māori ki reira, ka hau kaha ana ngā tikanga Māori me ngā mahi pāpāho Māori.

Nūpepa Māori

I te tau 1859, ka tae a Wiremu Toetoe rāua ko Hēmara Te Rerehau o Waikato ki Ateria mā runga i te kaipuke Novara. Ka whakangungua rāua ki ngā mahi tā ki te whare tā o te kāwanatanga ki Vienna. I tō rāua wehenga i te marama o Mei i te tau 1860, ka kohaina e Ātitiuka Maximillian ki a rāua tētahi perehi, i kawea ki Ngāruawāhia. Nō te paunga o te tau 1861, ka whakamahia te perehi hei whakaputa nūpepa, Te hookioi e rere atu na, te nūpepa a te Kīngitanga. I whakamātau te tokorua nei ki te hoko mai i tētahi raiona, auare ake. I te wā o ngā pakanga whenua, ka wāwāhia te perehi e ngā hōia Pākehā.

Māori ki Rānana

Ko Moehanga tētahi o ngā Māori tuatahi kia tae ki Rānana, i te tau 1805. I tūtaki a ia ki a Kīngi Hōri III. I tae a Hongi Hika rātou ko Waikato, ko te mihinare a Te Kēnara ki Rānana i te tau 1820. Nā rātou i tuhituhi te papakupu tuatahi i roto i te reo Māori. Ka tūtaki a Hongi ki a Kīngi Hōri IV.

He tūranga nui tō Hoani Wiremu Hīpango ki te wawao i te tāone o Whanganui i ngā whakaekenga o iwi kē. He take tēnei i haere ai a ia ki te taha o te mihinare a Te Teira ki Ingarangi i te tau 1855. I a ia i Rānana, ka tūtaki a Hīpango ki a Kūini Wikitōria me Piriniha Arapeta. Tērā ētahi atu Māori i tae ki Rānana i aua tau, ko Māui, arā, ko Tommy Drummond, he kaiako ki te Kura Rātapu ki Rānana i te tau 1816. Ko Tuai rāua ko Titeri, i tae atu i te tau 1818. I te tau 1863, e rua ngā kapa haka Māori i Rānana.

Ki tā te Māori titiro, ko Rānana te pokapū o te Emepaea o Peretānia, te kāinga o te kūini, arā, te hoa o te Māori i te Tiriti o Waitangi. I ēnei haerenga ki Rānana, ka wawata te Māori kia tūtaki ki te hunga ariki; ko ētahi ka waimarie.

Ngā tikanga a te Māori me Rānana

I ngā wā ka haere mai te kāhui ariki o Peretānia ki Rotorua, kua pōwhiritia rātou e te iwi Māori. I te tau 1959, ka whakatūria te kapa haka o Ngāti Rānana. I ngā tau tōmua o te mano tau 2000, e kaha tonu ana tēnei kapa haka.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Aroha Harris, 'Ngā tāone nui - Māori ki tāwāhi', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-taone-nui/page-1 (accessed 15 November 2019)

He kōrero nā Aroha Harris, i tāngia i te 11 Mar 2010