Kōrero: Ngā taonga puoro

Whārangi 2. Te whānau a Rangi

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Te whānau a Raukatauri

Ko Raukatauri te atua o te pūtōrino. He pērā rawa te nui o tōna aroha mō tōna pūtōrino ka huri ia hei pepe kia kore ai rāua e noho momotu. E noho tonu ana ia i roto i te pūtōrino.

Ko te whānau a Raukatauri te whānau nui rawa o ngā momo taonga puoro. E whitu mirimita te roa o ētahi, ā, neke atu i te 700 mirimita te nui o ētahi.

He pūkenga mana nui te whakatangi taonga puoro i roto i te ao Māori. He maha ngā kōrero mō ngā tohunga whakatangi e kōingotia ana e te wahine. Ko te rangatira o Te Arawa ko Tūtānekai tērā i whakawai i a Hinemoa i te tangi o tōna pūtōrino. Heoi, e ai ki ngā kaumātua o Te Arawa he koretake a Tūtānekai ki te whakatangi pūtōrino, ā, ko tōna hoa ko Tiki kē te kaiwhakatangi. 

Tohunga taonga puoro

Ko tētahi o ngā tohunga whakamutunga o te ao kōhatu ki te whakatangi i te koauau me te pūtōrino ko Paeroa Wineera (nō Ngāti Raukawa me Ngāti Toa). I te tau 1895 pea, e 12 ōna pakeke, ka ākona ia ki te whakatangi e tōna matua kēkē, te tohunga whakamutunga o tērā takiwā ki te whakatangi taonga puoro. I te tau 1960 neke atu ia i te 80 tau, ka hopungia tōna reo me tāna  whakatangi i tāna kōauau. Ki a ia kāore i titoa he waiata mō te kōauau, engari ka kīnakitia atu ngā rangi o te kaiwaiata.

Te Pūtōrino

Ko Aotearoa anake te wāhi e kitea ai te pūtōrino. He kōekoeko ngā pito, Anō nei tōna hanga ko te tūngoungou pepe a Raukatauri. Kei tētahi pito he puare, ā, kei waenganui he puare nui. He mea pupuhi te pūtōrino mā te taha o te puare kia puta ai te reo o Raukatauri. Ki te pū pērā i te tētere, kua puta mai te reo o te tāne. Ko te puare tuatoru o waenganui, koirā te reo o te tamāhine muna a Raukatauri, ko Wheke. Koia te atua o ngā oro mumu i te ngahere. 

Te Kōauau

Ko te kōauau te taonga nui i ngā wā o mua, inā rā ka mahia ki te rākau, ki te rimu, ki te kōiwi toroa, ki te kōiwi o te tangata me te moa. E 100 mirimita ki te 385 mirimita tōna roa, ā, e toru ngā puare e kīia ana he wenewene. Mā ngā wiriwiri o te ārero me ngā tametame o ngā ngutu hei whakaputa haere i ngā oro rerekē anō. He mea whakatangi te kōauau ki ngā whakangahau, ki ngā whakaora tūroro, ki ngā tangihanga me ngā mahi whakamahu mamae. Ka whai kupu anō ngā puoro o te kōauau, engari me tohunga rawa e oho ai ōna momo tangi.

Te Pōrutu, whio and rehu

He roa ake te pōrutu me te whio i te kōauau, ka mutu kei runga ake tētahi wenewene i tōna rekereke. Ko te āhua ia he kaha ake te whakamahi o ēnei taonga puoro ki Te Waipounamu, ā, e rongonui ana mō te piki me te heke o ōna tangi.

He ōrite te rehu ki te pōrutu, engari kāre e kitea nuitia. Ko te ngutu kei raro kē, ā, he ōrite ki te whakatangi i te kōauau o Ūropi. 

Te Nguru

He poto te hanga o te nguru. E kōaro ana te pito ki raro. Ka mahia te nguru ki te kōhatu, ki te rākau, te rei paraoa rānei. Ko ētahi ka āhei te whakatangi mā te pōngāihu. He tapu ake te hā mai i te ihu. 

Te Pūmotomoto

Ko te āhua ia kua kore katoa ngā pūmotomoto tūturu o ngā kōrero tuku iho. I whakatangihia te pūmotomoto ki runga ake i te tamaiti kei roto tonu i te kōpū o tōna whāea, i muri atu hoki i te katinga o te pūmotomoto o te ūpoko. Ko tēnei tikanga he whakatō i te mauri o ngā kōrero ki roto ki te tamaiti. I ēnei rā kua hanga ētahi tāngata i ētahi pūmotomoto, he mea tauira i ērā i roto i ngā kōrero tuku iho. 

Te whānau a Hinepūtehue

Nō te wehenga o Rangi rāua ko Papa rangona ai te puoro tuatahi, arā, nō te tohenga o te riri nui a ngā atua kia wehea ō rātou mātua. Ko tētahi o rātou, ko te tamāhine tonu a Tāne, ko Hinepūtehue. Ka tangohia e ia te riri o ngā riri o ngā atua, ā, ka whakarotu i te riri mā ōna oro mārire. Nāwai ka mōhiotia koia te atua o ngā hue.

Ko ētahi hue iti ka mahia hei kōauau pongāihu. E toru ngā wenewene ka rawekehia kia puta ai te rōreka me te waiwaiā.

Ko ētahi hue ka mahia hei poi āwhiowhio hei whakatari manu, me ētahi atu kaupapa. Kotahi te aho, e rua ngā puare. Ka huri āwhiowhiohia kia puta te reo tīhau. Ko ētahi anō hue ka purua ki ōna kākano, ki te kirikiri rānei hei hue puruwai, hue rarā rānei.

Ko ngā hue nui ko ngā hue puruhau. Ka tapahia te kauru o te hue ka tīkarohia ngā kākano. Mā te pupuhi i te puare ka puta tōna hū pērā i te kākāpō. 

Te whānau a Tangaroa – ngā taonga anga moana me ētahi atu taonga whakatangitangi 

I muri mai i te pikinga o Tāne ki te toi o ngā rangi ka whakatangihia ngā pūtātara e rua hei pāho i te rironga i a ia o ngā kete o te mātauranga. Ko ngā kete ēnei nā Iomatuakore i hoatu ki a ia. Ka hangaia tēnei taonga ki te anga o te pūtātara o Tangaroa, me te ngutu rākau mai i a Tāne. 

Te Pūtātara

He mea tapahi te pito whāiti o te pūtātara ka whītiki ki te ngutu rākau. He reo pohū tō te pūtātara, e rongohia ana ki tawhiti. Ko ōna rauemi he pū mai i te atua o te moana a Tangaroa, he rākau mai i te atua o te ngahere a Tāne Mahuta. Ko te rongomau tēnei i waenganui i ngā whānau o ngā atua nei. Ko ētahi tauira kei roto i ngā whare taonga he poi ōna hei mokonaha. Ki te whakatangi tītahatia te pūtātara ka puta te reo o Hinemokemoke. Nā reira he taha tāne, he taha wahine tō tēnei taonga. 

Te Tetere

He nui ngā rauemi i mahia ai ngā momo tētere. Ko tētahi ka hangaia ki te harakeke, he mea toetoe kia haurua. Kātahi ka tākaikai hei koeko. Ka whakamahia te tētere i te wā e mata tonu ana te rau. Ko te tikanga o te tētere he karanga i te manuhiri tūārangi, he whakaōhiti hoki i ngā toa, pērā i te piukara. 

Te Pūkāea

He rākau te pūkāea, e 2.5 mita te roa. Ka wāhia te poro mataī, kātahi ka karohia a roto, ā, ka herea tahitia ki te akaaka o te kiekie. Kei tētahi pito whāiti ka whakairohia te ngutu, kei tētahi ka whānui haere. I ētahi wā ka tāpirihia ngā mātiti ki te pito kia ōrite ki te korokoro o te tangata. He pū pakanga te pūkāea, ka whakatangihia e ngā tūtei hei whakapāoho i te haerenga mai o te hoariri, hei whakaatu rānei kei te mataara te iwi. Ka whakamahia anō te pūkāea hei whakapāho ki te whakatuwheratanga o ētahi taiopenga. 

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Brian Flintoff, 'Ngā taonga puoro - Te whānau a Rangi', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-taonga-puoro/page-2 (accessed 8 December 2019)

He kōrero nā Brian Flintoff, i tāngia i te 22 Oct 2014