Kōrero: Ngā tuhinga ōpaki

Whārangi 1. Ngā takenga mai o te kōrero paki

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Nō te wā o te Pakanga Tuatahi ka eke  ngā pukapuka paki o Aotearoa ki ngā taumata teitei o te ao, arā, i ngā tuhinga paki a Katherine Mansfield. Nō te tekau tau 1950 rawa ka puta tētahi whakaputanga Māori.  

Ngā tūāpapa

He mea tuku ā-waha te kōrero tuku iho a te Māori. Nō te rautau 1800 rā anō ka tīmata te tuhituhi a ngā mihinare me ngā kaimātai momo tangata i ngā pūrākau me ngā pakiwaitara a te Māori. I tuku kōrero atu te Māori ki ngā Pākehā pēnei i a Hōri Kerei rāua ko Te Pēhi. Ko ngā tuhinga nui a te Māori i hāngai ki ngā niupepa Māori, ngā tuhinga tātai kōrero o nehe, me ngā tuhinga e pā ana ki ngā hāhi, pērā i te Pai Mārire, te Ringatū, i te Iharaira me te Rātana.

Ka noho ko ēnei tuhinga te tūāpapa mō ngā kaipānui Māori o muri.

Te taenga tōmuri mai o te pakimaero

He tōmuri te tae o ngā tuhinga paki ki ngā koroni, nā te mea, me mātua haere te tangata ki te kura ki te ako ki te pānui pukapuka, kātahi anō ka āhei te tuhi, te pānui i ngā pukapuka pēnei. 

Te rironga o te reo

I maumahara a Mihi Edwards ki tōna rīringa e te kaiako mōna i kōrero Māori ki te kura i te tekau tau 1920. ‘Ka tonoa au ki mua o te karāhe, ā, ka kohetengia au kia kaua au e kōrero Māori anō i te kura. Kātahi ka patua ōku waewae. Tangi hotuhotu ana ahau. Nā tētahi au i whāki atu, nā te mea kāore ngā kaiako i reira. I whakatūpatongia au e Hone engari i wareware i a au tērā tohutohu āna. Mai i tērā wā, ka oati au e kore anō au e kōrero Māori ki te kura.’1

I ngā tau tōmua o te rautau 1900 e tītoko ake ana te Māori i ngā whakawhiu o te raupatu, o te urupatu me te ngaronga o te reo Māori. Ka tāmia rātou i te kōrero Māori ki te kura, ā, noho rawa te mātotoru ki ngā taiwhenua tae mai ki te tekau tau 1940. Kīhai tonu te nuinga i hiahia kia uru ki roto ki te ao o te mātauranga Pākehā.

Nō muri rā anō i te Pakanga Tuarua ka puea ake tētahi hunga Māori tauwaenga (middle class). I te tekau tau 1940 e tuhituhi ana a Te Rangi Hīroa rāua ko Āpirana Ngata i ā rāua tuhinga pono (te mātauranga tikanga tangata, te waiata me ngā mōteatea). Kīhai tonu te nuinga i aro ki te pakimaero, kāhore hoki he putanga mō ngā tuhinga paki. 

Ko te whītiki o te kī, ko Ngata

I te tau 1892 ka tuhi te taitamatāne nei a Āpirana Ngata i tōna ruri e kīia nei ‘A scene from the past’. I riro i a Ngata te tohu toa mō tēnei ruri i te whakataetae tito ruri o Canterbury College Dialectic Society. Ka kōrero te ruri mō ngā pānga kino o te ao Pākehā ki te ao Māori me tana whakanui i ngā tūāhua kaha o te ahurea Māori. 

Noho Tāone 

Ko te hekenga ki ngā tāone me te mātauranga ngā huarahi nui atu ki te tuhi paki a te Māori i roto i te reo Ingarihi.

I muri i te Pakanga Tuarua he waipuke tonu te mātotoru o te Māori ki ngā tāone noho ai. Nō te tekau tau 1950 ko te nuinga kei ngā taone kē e noho ana. Nō konei anō ka whai wāhi nui ki ngā mātauranga kura tuarua, whare wānanga hoki. Kātahi ka ākona ngā tamariki ki te whakapuaki kōrero i roto i te reo Pākehā me te tuhituhi. Ka nui haere te hunga pānui, ā, ko ētahi ka hua hei kaituhi.

Nō te pokapū o te tekau tau 1970 kua taunga te tuhinga paki ki te Māori, ā, neke atu i te 80 ōrau o ngā Māori e noho ana ki te tāone. 

Kupu tāpiri
  1. Mihi Edwards, from Mihipeka: early years. In Te ao mārama, edited by Witi Ihimaera. Tāmakimakaurau: Reed, 1992, pp. 67–68. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Jeffrey Paparoa Holman, 'Ngā tuhinga ōpaki - Ngā takenga mai o te kōrero paki', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-tuhinga-opaki/page-1 (accessed 20 November 2019)

He kōrero nā Jeffrey Paparoa Holman, i tāngia i te 22 Oct 2014