Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Tribal organisation

by  Rāwiri Taonui

I ngā wā o mua ka heke ngā tīpuna Māori i Hawaiki ka ū ki Aotearoa. Ka whakapapa katoa ngā iwi Māori i ngā tīpuna taketake nei. Kei te iwi āna hapū, kei te hapū āna whānau. Ko te whanaungatanga hei paihere i a rātou, mai anō i te tipuna taketake ake, tae atu ki ngā uri maha o ngā iwi, ngā hapū me ngā whānau o ēnei rā.


The significance of iwi and hapū

Iwi

Ko te iwi te tōpūtanga tāngata nui rawa i te ao Māori i mua i te taenga mai o te Pākehā. Kei te iwi āna hapū e noho whanaunga ana tētahi ki tētahi. He wā ka whawhai ngā hapū ki a rātou anō, engari ki te whakaekehia rātou e tētahi atu ka whakakotahi ngā hapū hei iwi ki te pakanga ki te hoariri.

Ko te iwi-tūturu, te tino-iwi rānei te ingoa mō rātou kua roa nei e toitū ana ki tētahi takiwā. Ko tō rātou ingoa he mea tapa ki te tipuna taketake ake o te iwi. Ko te iwi-nui, ko te iwi-whānui rānei, ngā uri ka whakapapa mai ai i te tipuna taketake o te iwi-tūturu. I te nuinga o te wā, i nohonoho rātou ki tētahi takiwā whānui, ā, noho atu ai i te taha o iwi kē atu.

Hapū

Heoi, ko te hapū te tōpūtanga tāngata whakahirahira o te ao Māori i mua i te taenga mai o te Pākehā. Kei roto i te hapū ngā whānau; atu i te kotahi rau ki te whā rau te tokomaha o ngā tāngata i te hapū kotahi. He rohe whenua anō tō te hapū. Ko ngā wāhi kikī ana i te kaimoana, mātaitai, mahinga kai, ngā wāhi pai i manakotia hei nohanga mō te hapū.

He maha ngā hapū i noho i te taha o ētahi atu iwi. Nā tēnei āhuatanga he maha ngā kerēme o ēnei rā mō te pito whenua kotahi. Nā ngā whānau rangatira me o rātou mātāmua ngā take whenua i whakatau. Ko ētahi tautohe whenua i whakataua mā ngā taumau. Ki te kore e tau ngā taupatupatu mō ngā kerēme he pakanga kei te haere. Mā te ringa kaha ka mana te hapū ki tōna rohe, koirā tonu pea te tino kaupapa a te hapū.

Te tautoko, tētahi i tētahi

Ko te whāinga matua o te hapū ko te tautoko i ōna uri. Nā te hapū i whakatutuki ngā kaupapa katoa hei oranga mō te hapū. Ka mahi ngātahi ngā tāngata o te hapū ki te mahi ika, te ahuwhenua, te waihanga pā, te tārai waka me te hanga wharenui. I ētahi wā, ka nōhia te pā kotahi e ētahi hapū ririki; i ētahi wā ka noho tētahi hapū nui ki ngā pā maha. Ka neke haere ētahi hapū i te whenua i runga i te hua o ngā kai kei tēnā wāhi, kei tēnā wāhi. Arā anō ngā hapū ka whātoro ki waho i ō rātou papakāinga mō ētahi marama kātahi anō ka hoki.

Ngā tika a te tangata i roto i te hapū

Mehemea nō tētahi hapū te matua, nō tētahi atu hapū te whāea o tētahi tamaiti, ka heke ki runga i a ia ngā tika a ōna mātua. Kei roto i ngā ariā o te ahi kā me te ahi mātao ngā whakamārama mō te mana hapū o te tangata i roto i ngā whakatipuranga e toru. E ‘kā’ tonu ana ngā mana o te mātua ki roto i ngā hapū kei reira e noho ana tamariki, mokopuna rānei. Ka taea te tukituki i te ahi o te whānau kia kā anō ki tētahi wāhi i roto i ngā whakapaparanga e toru. Ki te rahi ake i tērā, kua kīia he ‘ahi mātao’.


How iwi and hapū emerged

Te takenga mai i ngā waka

He maha ngā take i puta mai ngā iwi. I te tīmatanga ka whakapapa te tangata ki tētahi tipuna i ngā waka i tae mai i Hawaiki. I hua ngā iwi me ngā hapū tōmua i te hōrapa o ngā uri heke i ngā waka.

Ko ētahi iwi ka whakapapa mai i te waka kotahi. Hei tauira, ka puta mai ngā iwi o Waikato i te waka o Tainui; ko ngā iwi o Rotorua me o te takiwā o Taupō ka whakapapa mai i te waka o Te Arawa; nō te waka o Tākitimu a Ngāti Kahungunu, e noho ana atu Te Wairarapa ki te tonga o Tūranganui-a-Kiwa.

Ko ētahi iwi ka heke i ētahi waka, kāpā te waka kotahi. Ka whakapapa mai a Ngāpuhi o Te Tai Tokerau i ngā waka o Matawhaorua, Ngātokimatawhaorua me Mataatua. Ka whakapapa ētahi iwi o rohe kē ki te waka kotahi, heoi ka rerekē ngā kōrero.

Hei ētahi wā ka pakanga ngā iwi, hapū o te waka kotahi. Heoi, ki te whakaeke mai a iwi kē, ka whakakotahi ngā huānga iwi ki te pakanga i te hoariri.

Ngā take i hua mai he iwi, hapū hōu

Ka rahi rawa ngā tāngata o tētahi taupori, ka wehe atu ētahi. Nā te kore haere o ngā kai me ngā rawa ka pakaru ngā hapū nui. Ka puta anō he hapū hōu i te hekenga ki wāhi kē, te hingatanga i roto i te pakanga, te takahi tikanga, te paheketanga o te mana, te rironga o te whenua me ngā riri tara whare.

I ētahi wā kua whakakotahi ngā rōpū rerekē kia tū he rōpū hōu. He wā anō ka whanake tētahi whānau rahi hei hapū. He mea nui ki te aro mai ētahi atu hapū ki tāu tū. Ka arotia ngā hapū hōu mehemea he ngārahu whai mana tō rātou rangatira. Ka taea anō te whakakaha i te hapū mā ngā taumau, mā te hau hoki o te rongo mō te toanga i roto i te pakanga.


How iwi and hapū were named

Te mana o ngā tīpuna

Kei mua i te ingoa o te iwi, te hapū rānei ko ngā kupu pēnei i Te Uri, Ngā Uri, Ngāti, Ngā, Ngāi, Te Aitanga, Te Āti, Te Tini me Te Whānau. Ka tāpirihia atu te kupu arataki ki te ingoa o tetahi tipuna. Ko ngā tauira e whai ake nei:

  • Te Kāhui Roko: Te kāhui o Roko (Te Wai Pounamu)
  • Te Uri-o-Rātā: Ngā uri o Rātā (Pēwhairangi)
  • Ngāti Tama: Te iwi o Tama (Taranaki)
  • Ngāpuhi: Te iwi o Puhi (Te Tai Tokerau)
  • Ngāi Tūhoe: Te iwi o Tūhoe (Te Urewera)
  • Te Aitanga-a-Māhaki: Ngā uri o Māhaki (Tūranganui-a-Kiwa)
  • Te Āti Awa: Ngā uri o Awanuiarangi (Taranaki)
  • Te Whānau-ā-Apanui: Te whānau a Apanui (te taha rāwhiti o Te Moana-a-Toitehuatahi)
  • Te Hāmua: Te iwi o Te Hāmua (te tonga o Te Ika-a-Māui).

Ngā iwi, hapū hōu ka heke i te tipuna kotahi

Ka tapaina te iwi, hapū hōu ki te ingoa o tētahi tipuna i whai wāhi nui kia puea ake te hunga hōu. Mā tēnei ka noho motuhake rātou i ngā mana o te iwi tūturu. I ētahi wā ka puta he iwi, he hapū rānei i ngā uri whakaheke. Ka tapaina te hapū, iwi rānei ki ngā tīpuna nei, ki ō rātou hoa rangatira rānei. Kitea ai te āhuatanga nei i ngā iwi o Te Arawa o Rotorua. Ka tangohia ngā ingoa o ngā tipuna tāne mai, wāhine mai. He pēnei anō ki Te Tai Rāwhiti. Tapaina ai ngā hapū me ngā iwi e whai pānga ana ki a Ngāti Porou ki ngā ingoa o ō rātou tīpuna wāhine.

Te iwi, hapū hōu me ōna whakapapa

I ētahi wā ka whakakotahi ngā tōpūtanga tāngata rerekē kia tū he rōpū hōu. Nō konei kua whakakorehia te ingoa tawhito o te hapū ka whakamahi ko tētahi ingoa noa atu. I te nuinga o te wā ka tapaina te hapū ki te tipuna o tētahi moe taumau, ki tētahi mai i te iwi whai kaha rānei.

Te whakatairanga i ngā mahinga nui

I ētahi wā ka whakaingoatia te hapū, iwi rānei mō tētahi mahinga whakaharahara. I te titi o te tao ki te manawa o tō rātou tipuna, ka huaina e tētahi iwi e noho mai ana ki Hokianga tō rātou ingoa hōu ko Ngāti Manawa. Nō te putanga atu o te iwi i te pā horo i roto i te auahi, ka puta te ingoa o Te Aupōuri.


Whānau

Ko te whānau te kohinga o ngā uri o ngā whakatipuranga e toru, e whā rānei. Ko te whānau tonu te kohinga matua i te ao Māori.

Te whānau i mua i te taenga o te Pākehā

I mua i te taenga mai o te Pākehā, e noho ana ngā kaumātua, pakeke, tamariki, hoa tāne, wāhine, mokopuna i roto i te mahana o te whānau. I te nuinga o te wā neke atu i te 20 ki te 30 ngā tāngata ki te whānau. Mā te rahi o te whānau e tohu mēnā he iti, he maha rānei ō rātou whare. Ka rāhuitia he whenua motuhake ki ngā whānau nui i roto i te papakāinga, i te pā rānei. Kei tēnā, kei tēnā whānau anō tōna ake māra kūmara, tauranga ika, wāhi mahi manu, pā tuna me ngā hua o te ngahere. He oranga i te noho a te whānau. I te nuinga o te wā ko te whānau tonu kei te whakahaere i ā rātou ake mahi. Heoi, i te wā o te riri, ka tahuri te whānau ki te tāwharau o te iwi me te hapū.

Tamariki

He mea nui ki te whānau ngā tamariki me ngā mokopuna. Ka kore ana ngā mātua i reira, mā ngā pakeke katoa o te pā ngā tamariki e manaaki. Nā reira ka mōhio ngā tamariki ki ngā tāngata katoa o te pā. Ka waia rātou ki ngā manaakitanga mai a ētahi pakeke i tua atu i ō rātou mātua. Ki te mate, ki te wehe atu rānei tētahi o ngā mātua, mā te whānau tonu te tamaiti e whāngai. Ko ngā pani, ko ngā tamariki rānei he nui rawa te whānau ki te manaaki i a rātou, ka tuku mā ētahi atu hei whāngai.

Kaumātua

Mā te whānau anō te hunga kaumātua me te hauē e manaaki. Ka whakanuia ngā kaumātua mō ā rātou mātauranga, me tā rātou atawhai i te hunga rangatahi. I whakanuia anō te hunga kaumātua mō ā rātou mahi mō te oranga o te hapū, iwi rānei. Ko ngā mahi ngāwari noa, pēnei i te whiri taura, te raranga harakeke me ngā mahi uaua pērā i te oro toki ka tukuna mā te hunga kaumātua hei mahi.

I ēnei rā, ko ngā koroua me ngā kuia (kaumātua, mātāpuputu) tonu ngā kaiārahi o te whānau. Ko ngā tāne ka kīia he koeke, koro, kokoro, koroua, koroheke, kauheke, poua; ko ngā wāhine ka kīia he kuia, he taua. Ko ngā kaumātua kei te pupuri ki ngā kōrero, ko rātou ngā kaiārahi, ngā kaitiaki me ngā tauira mā te hunga tamariki.


Social rank

Whakapapa

E toru ngā taumata o te ao Māori i mua i te taenga mai o te Pākehā: ko te rangatira, te kāhui ariki rānei, ko te tūtūā, ko ngā taurekareka, mōkai rānei. Ko ngā uri o ngā kāwai mātāmua ngā tāngata i tohua hei ārahi i te iwi. I te nuinga o te wā ka whakapapa ngā rangatira i te tuakana, ko te tūtūā ka whakapapa mai i te teina. Koinei te tikanga i roto i te whānau: kei te mātāmua te rangatiratanga i te whānau, ā, mēnā he tāne a ia, ka noho rangatira a ia ki ana teina.

Te rangatira me te ariki

Ahakoa te tikanga o te tuakana me te teina, ka ōrite te mana o ngā rangatira o ngā hapū. Ko te ariki te rangatira nui, he tāne. He tapu te ariki, kei a ia te tapu, te mana, te ihi, te wehi ka heke iho i ngā tīpuna me ngā atua. Mēnā he toa a ia i te pakanga, he tangata whakaaro hōhonu, he ngākau māhaki rānei ki te tangata, kātahi ka nui ake tōna mana. Heoi, ki te kore e tika tana arataki i te iwi ka hinga tōna mana. Kīia ai ngā rangatira i kake ki runga mā ō rātou ake pūmanawa, he rangatira parapara.

Wāhine tapairu

I karangahia ngā wāhine mātāmua o te kāwai rangatira he ariki tapairu, he māreikura. Ko tōna mana he rite tahi ki tō te pirinihi, ki tō te kuini. Kei ētahi wā ka tapaina te tamāhine o te rangatira, he puhi. Nō muri mai ka taumautia te puhi hei whakapūmau i ngā hononga i waenganui i ngā iwi.

Tūtūā

Ka taea e te tūtūā te whakapapa ki te tipuna taketake engari nō ngā kāwai teina kē. I ētahi wā ka wehe mai ngā teina ki te whakatū i tō rātou ake hapū.

Taurekareka, mōkai

Ko ngā taurekareka ngā pononga a te iwi, hapū rānei. He mea kāhaki, he mea whānau rānei rātou hei taurekareka, he iwi mōkai rānei kei raro i te mana o tētahi atu iwi kaha. Kīhai rātou i puritia, i mauherehia rānei. Ko tā rātou he tunu kai, pīkau wahie me te hoe waka. Ki te moe te tangata ki tana pononga ka whānau mai he tamaiti, ka rite ngā tika o taua tamaiti ki ērā o ngā tāngata o te hapū.

Tohunga

He mana anō tō te tohunga. Tohua ai rātou i tō rātou whānautanga mai. I te nuinga o te wā nō ngā whānau rangatira rātou, heoi, mēnā kei te kitea ngā pūmanawa tika i roto i te tamaiti ahakoa ko wai, ka tikina taua tamaiti e ngā tohunga. Ko te tohunga ahurewa te tino tohunga, whakaakongia ia ki roto i te whare wānanga me te whare tātai hoki. Mārama katoa ana ia ki ngā whakapapa, kōrero tuku iho, te tātai whetū, te taiao me ngā karakia e pā ana ki te huamata, te tua rākau, te hanga whare, te tārai waka, te whakaara riri, te whakaora tūroro me te poroporoaki i te hunga mate. Kīia ai rātou i whāngaia i te whare maire, he tohunga mākutu. Ka taea e rātou te whakamate i te tangata. Arā atu anō ngā tohunga whakairo, tārai waka, tāura, tohiora (te whakawhānau tamariki), tā moko.


The history of Māori social organisation

Ngā tau tōmua o te rau tau 1800

Nō te taenga mai o te Pākehā ka huri te noho a te Māori. Ka hūnuku ētahi iwi ki tai kia tata ki ngā mahi tauhokohoko. Ko ngā iwi ka whiwhi ngā taonga nei, ko rātou ngā iwi i whakawhiu i ētahi atu. Ka kino ake te pakanga i ngā riri pū o ngā tekau tau 1820 me 1830. Koinei te take i heke ētahi iwi ki whenua tawhiti noho ai, me te pana i ngā iwi nō rātou te whenua. Ko te tauira, ko te heke a Ngāti Toarangatira, Ngāti Raukawa, Ngāti Mutunga, Te Āti Awa me Ngāti Tama i ngā rohe o Waikato me Taranaki kia noho ki ngā whenua o Te Moana-o-Raukawa.

Te awe o te Pākehā

I te taenga mai o ngā tāngata whai Pākehā ki Aotearoa i muri i te tau 1840, ka rerekē anō te āhua ki ngā hapū me ngā iwi. Nā runga i ngā whakatenatena a ngā mihinare, ka kohia ngā maramara o ētahi iwi ka whakanohoia ki ētahi kāinga e whai hua ai rātou i te noho tata ki te Pākehā. Heoi i waenganui i ngā tau 1840 ki 1900 ka riro te rahi o ngā whenua o te Māori – nā ngā hoko rūkahu a te kāwanatanga, ngā pakanga mō te whenua, te raupatu whenua, me ngā mahi a te Kōti Whenua Māori. Ka paheke te noho a te Māori. Ka marara ētahi iwi, hapū, ka wehe atu rānei i ō rātou whenua. Ka heke te kaha o te iwi Māori nā te tahumaero, te pāhua, me te whakamomori. I waenganui i ngā tau 1840 ki 1891 ka heke te tokomaha mai i te e 80,000 ki te e 42,000. Kātahi ka hē kē ake ngā hapori. Ka ngaro ētahi iwi, hapū, ka ngoikore ētahi.

Te kaha haere o ngā iwi

I ngā rau tau 1800 me 1900 ka kapi e te iwi ngā kaupapa tōrangapū a te hapū i mua. Atu i te pokapū o te rau tau 1800 ki tōna mutunga, ka whakakotahi ngā iwi Māori ki te ātete i ngā ture whakararu a te Pākehā. Ka tautoko te kāwanatanga i ngā iwi hei māngai kōrero i te mea he pai ake te whiriwhiri kaupapa me ngā māngai o ngā iwi tērā i te kōrero ki te maha o ngā hapū. Nō muri i te tau 1945, ka whakatūria ngā poari kaitiaki ā-iwi, e tau ai ngā kerēme a te Māori i raro i te Tiriti o Waitangi. Kei te haere tonu tēnei mahi i tēnei wā. Kua kohikohi ētahi iwi ki te whakatakoto kerēme ki Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi. I te whakataunga o te kerēme mō ngā rawa hao ika i te tau 1992, ka kōrero te kāwanatanga ki ngā iwi, kāpā ngā hapū. I ēnei rā, ko te nuinga o ngā whakahaere a te Māori kei te taumata o te iwi, kāore i te tūranga hapū. Ko te nuinga o ngā poari kaitiaki me ngā rūnanga nā te ture i tū.

Te noho tāone

Nā te noho tāone kua takahuri te āhua o te whakahaere i nga hapori Māori. I te tau 1936, e 83 ōrau te nui o te iwi Māori e noho ana ki ngā taiwhenua, e 17 ōrau anake i ngā tāone. Nāwai ā, kua mātotoru te noho a te Māori ki ngā tāone: i te tau 1945 e 36 ōrau te nui; i te tau 1986 e 80 ōrau te nui. Ko te rangatahi, te hunga takitahi e kimi oranga ana i te kore whenua, te rawakore me te huakore te nuinga o te hunga ka heke ki ngā tāone. I ngā tekau tau 1950 me 1960 nā te iwi nei ngā mahi ihu oneone i whakakī.

Nā te noho tāone anō hoki ka raru te tuakiri Māori. Tini te Māori e kūare ana ki ō rātou hapū, iwi. E ai ki ngā tatauranga o te tau 2001, e 20 ōrau o ngā tāngata Māori kīhai i mōhio nō tēhea iwi rātou. Ko ētahi tāngata e mōhio ana ki ō rātou iwi, heoi, kāore e mōhio ki ō rātou hapū. Ahakoa ēnei, e noho ora tonu ana te mana o te whānau. He maha ngā Māori noho tāone e pupuri tonu ana i ō rātou herenga ki te wā kāinga. Kei ētahi iwi ō rātou ake marae kei tāone, tae atu ki ngā taura here. Kua tīmata ētahi iwi ki te hono i ngā rangatahi kei ngā tāone ki ō rātou marae, hapū, iwi.


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Rāwiri Taonui, 'Ngā whakahaerenga ā-iwi', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/nga-whakahaerenga-a-iwi/print (accessed 6 December 2019)

He kōrero nā Rāwiri Taonui, i tāngia i te 8 Feb 2005