Kōrero: Ranginui

Whārangi 4. Te whānau mārama

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Takenga o te whānau mārama

E ai ki te Māori, nā Ranginui ka whānau mai te rā, te marama, ngā aorangi, ngā whetū, aha atu. Kīia ai tēnei huinga ko Te Whānau Mārama. E ai ki a Hāmiora Pio o Ngāti Awa, ka moe a Tangotango i a Wainui – he tamariki ēnei nā Rangi rāua ko Papa – kia puta ko Te Rā, Te Marama, Ngā Whetū, Te Hinātore. Nā Tāne rātou i whakairi ki te rangi.

E ai ki a Ngāti Kahungunu, ka kake a Kewa – he tamaiti anō nā Rangi rāua ko Papa - ki te tihi o Te Maunganui. I reira ka tīkina e ia te whānau mārama mai i a Te Āhuru, tō rātou kaitiaki. Ka mauria e Kewa te whānau mārama i roto i ētahi kete tapu. Ko Rauru-rangi te kete pupuri i te rā, ko Te Kauhanga te kete pupuri i te marama, ko Te Ikaroa (Milky Way) te kete pupuri i ngā whetū. Ko ētahi whetū pērā i a Atutahi (Canopus) i raua ki kete kē ka whakairia ki te taha o Te Ikaroa.

Te rā

Ko Te Rā te atua nui o te whānau mārama. Hei te takurua ko Te Rā-tūoi tōna ingoa, hei te raumati ko Te Rā-kura. Kīia ai te tuhoehoetanga o te rā, ko Te Poupoutanga-o-te-rā, ko Te Pou-tū-a-tamanui-te-rā rānei. Hei te atatū me te ahiahi, ko Tamanui-te-rā-kā tōna ingoa. Ko Te Manu-i-te-rā te ingoa o tōna ara i te rangi.

Ka hangaa te ao, ka tīmata Te Rā i ana hīkoi. Nā te tere o tana haere, ka poto rawa ngā rā me ngā pō, kāore i tareka e ngā tāngata ā rātou mahi, kāore hoki i ngata te moe. Ka whakataka mahere a Māui kia tāmi i te rere o Te Rā. Ka whiria e rātou ko ōna tuākana ētahi taura kaha; kātahi ka haere rātou ki te nohoanga o Te Rā. Ka mahia e rātou he pātū hei huna. Ka whakatakotohia ā rātou taura hei māhanga. Nō te aranga mai o Te Rā ka whiua e Māui mā ngā taura, mau ana. Kātahi ka hūpeke ko Māui ki te patupatu i te rā, auē rawa. E mea ana te Māori, ko ngā hihi o te rā ngā taura a Māui hei whakaroa atu i tana haere.

Te marama

Ko ahoroa, ko māhina, ko atarau ētahi atu ingoa mō te marama. He tohu nui te marama ki te hunga wahine; mō te wā o te marama ka rere ai ōna toto; i tēnei wā ko Hine te iwaiwa tōna ingoa. Kōrero ai ōna ingoa a Hina-te-ao, a Hina-te-pō, a Hina-keha, a Hinauri, mō te hua me te roroku o te marama. He tohu nui hoki te marama mō te whakatō kai, mō te hī ika.

Rona – te wahine i te marama

I tētahi pō ka haere a Rona ki te tiki wai. E hīkoi atu ana ia ki te puna, ka huna te marama i muri i tētahi kapua. Ka tūtuki te waewae o Rona, ka taka ia. I te kaha o tana riri, ka kanga a Rona ki te marama. Hei utu, ka heke iho te marama ki te whenua, kāhakina ake te wahine rā ki te rangi. Ka mau te ringa o Rona ki tētahi rākau hei pupuri i a ia ki te papa; hauwarea atu. Heria atu te wahine rā, me tana hue, me taua rākau. Ki te anga whakarunga tō titiro ki te marama, ka kite tonu koe i te wahine rā, i a Rona.

Ngā whetū

Kei te mau tonu ngā ingoa tawhito o te Māori mō te maha rawa atu o ngā whetū. Ahakoa kei te mōhiotia tonutia ko hea ngā whetū matua pērā i a Takurua (Sirius), a Tautoru (Orion’s Belt), a Ruawāhia (Arcturus), a Matariki (Pleiades), a Whānui (Vega), a Puanga (Rigel), a Rehua (Antares), a Atuatahi, Atutahi, Autahi (Canopus) – kua ngaro ngā kōrero mō te maha rawa atu o ngā whetū.

He wā anō ka whakanuia e tēnā iwi, e tēnā iwi te huringa o te tau. Heoi, ko ngā tohu nui mō tēnei wā, ko te aranga ake o Matariki rānei, o Puanga rānei, o Takurua rānei, o Atutahi rānei.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Rāwiri Taonui, 'Ranginui - Te whānau mārama', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/ranginui/page-4 (accessed 15 November 2019)

He kōrero nā Rāwiri Taonui, i tāngia i te 12 Jun 2006