Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Ranginui – the sky

by  Rāwiri Taonui

Nō te wehenga o Ranginui rāua ko Papatūānuku, ka tīaho te māramatanga ki te ao. Nā Māui i tāmi te rere kāhaki o Te Rā i te rangi. Hei ngā pō ka puta a Rona, i autōia e te marama ki tōna taha. Koinei ētahi o te whānau mārama kei roto katoa i a Ranginui.


Ranginui – the sky father

Ko ngā ingoa huhua o Rangi, arā, ko Ranginui, ko Rangiroa, ko Rangi-e-tū-nei, ko Rangiātea, ko Te Rangi-tiketike, ko Te Rangi-pāmamao. Ko Te Rangi-whakataka, ko Te Rangi-takataka ētahi atu o ōna ingoa, mō te torotoro iho o Rangi kia whakapā ai ki a Papatūānuku. Ko te ingoa Rangi-tūhāhā, mō ngā rangi tekau, tekau-mā-rua rānei.

Te hanganga o ngā rangi

Ka moe a Ranginui i a Papatūānuku ka puta ko Te Pō. Waihoki, ka kī a Wiremu Te Rangikāheke o Te Arawa, ka whānau mai ā rāua tamariki hei atua, pērā i a Tāwhirimātea (atua o ngā hau), i a Tāne (ngahere), i a Tangaroa (moana), i a Rongo (kūmara, kai māoa, te rongo), i a Haumia (aruhe me ngā kai mata), i a Tūmatauenga (pakanga). Noho rawa ai rātou i te pōuri, ki waenganui i ō rātou mātua. Taro iho, ka taka te whakaaro ki a Tāne mā kia wehea a Rangi rāua ko Papa. Tē taea e Rongo, e Tangaroa rānei, e Haumia rānei, e Tū rānei te whakawehe i te tokorua rā. Kātahi ka takoto a Tāne i tōna tuarā, ka whana whakarunga. Ko āna teina, tuākana kei te motumotu i ngā ringa me ngā waewae o ō rātou mātua. Kātahi ka mawehe a Rangi rāua ko Papa. Ka tokona e Tāne he pou hei wehe i ōna mātua, arā, ko tērā o ōna ingoa, a Tāne-tokotoko-o-ngā-rangi.

Kei ngā whakataukī, ngā waiata, ngā whaikōrero rongohia ai ngā kupu whakanui mō Rangi rāua ko Papa:

E mihi atu ki te matua, ki a Ranginui, ki a Rangiroa,
Tāwhirirangi, te Hau whakaora, Te Hau e pāngia ngā kiri o te tangata.
E mihi atu ki a Papatūānuku, ki a Papatūārangi
Te Papa i takatakahia e ngā mātua tūpuna, te papa i waihotia e rātou mā
Te Papa e maroro ki te itinga, e maroro ki te opunga
Te Papa-awhi, e awhi ana i a tātou, o tēnā, o tēnā, o tēnā o ngā whakatupuranga e tupu ake nei.
Te Ūkaipō, te Ūkaiao o te katoa.

Ranginui as knowledge and life

Te kakenga o Tāne i ngā rangi

Takea mai ai te koiora o te tangata me o te mātauranga i a Ranginui.

Ka kake a Tāne ki Te Toi-o-ngā-rangi ka hou atu ki te whare rā, Te Tihi-o-Manono. Ka riro i a ia ngā kete o te wānanga: te kete tuatea, te kete tuauri me te kete aronui. He maha ngā whakamārama mō ngā kete nei. Ki tā te pūkenga rā a Māori Marsden, kei te kete tuatea ngā mea papai, kei te kete tuauri ngā mea kāore i te mōhiotia, kei te kete aronui ngā mōhiotanga ka aruarumia e te tangata.

I roto i a Tāne te ira atua, ā, nō muri ka tīkina e ia te ira tangata i ngā rangi tūhāhā. Nāna ēnei ira e rua i whakatō ki roto i a Hineahuone, te wahine tuatahi. Nō konei whakatōngia ai te ira atua, te ira tangata ki te tangata.

He karakia mō te kakenga o Tāne i ngā rangi:

Tēnei au te hōkai nui o taku tapuwae
Ko te hōkai nuku ko te hōkai rangi
Ko te hōkai a tō tupuna a Tānenui-a-rangi
Ka pikitia ai te rangi tūhāhā ki te Tihi-o-Manono
Ka rokohina atu rā ko Te Matua-kore anake
Ka tīkina mai ngā kete o te wānanga
Ko te kete tuauri
Ko te kete tuatea
Ko te kete aronui
Ka tiritiria ka poupoua
Ka puta mai iho ko te ira tangata
Ki te wheiao ki te ao mārama
Tihe mauri ora!

Polynesian myths

Arā anō ngā kōrero tuku iho a ngā iwi o Te Moananui-a-Kiwa mō te orokohanga o te ao me ngā atua.

Hāmoa me Tonga

Ko Ranginui rāua ko Papatūānuku ki Aotearoa, ko Tagaloa-lagi (Tangaroa-rangi) ki Hāmoa. Nā Tagaloa-lagi ngā moutere o Hāmoa i hanga mā te maka kōhatu mai te rangi. Ka moe tētahi o ngā kōhatu nei, a Papatu i a Papa’ele, he kōhatu pakupaku. Ko Papatu te matua (te maunga), ko Papa’ele te whāea (te whenua). Ka whānau mai ā rāua tamariki, ka moemoe i a rātou anō kia puta te ira tangata. Kei ngā kōrero o Tonga, ka moe a Papalimu i a Papakele.

Tahiti

E ai ki ngā kōrero a Tahiti, ka moe a Ātea, te matua i te rangi i a Papatu’oi, te whāea o te whenua, kia puta ko Tumunui; ka moe a Tumunui i a Paparaharaha, te one tuku ora. Nā rāua ko Te Fatu, te ariki o ngā rangi, te takenga o te koiora.

Hawaii

He rite ngā whakapapa o Nanaulu i Hawaii ki ngā kōrero tuku iho mai Tahiti. I te orokohanga o te ao, ka moe a Wakea, te matua i te rangi i a Papa, he hue. Nā Wakea taua hue i auaha kia tū ko te ao tukupū. Tuatahi, ka hangaia e ia a Papa hei hue inu – ko Papahanaumoku tērā, te whāea o te whenua. Ko ngā rangi, koia tērā ko te popoki o taua hue, ā, ko te ua me ngā kapua, koia tērā ko ngā wai o roto i te hue. Ka whakatōngia ngā kākano o te hue ki te rangi – koia tērā ko te rā, te marama, ngā whetū. Kātahi ka whakairohia e Wakea me Papa te moutere o Kahiki, te kāinga tūturu o te iwi o Hawaii. Ā tōna wā, ka tū mai ngā uri o Wakea hei ariki mō tēnā moutere, mō tēnā moutere o Hawaii.

Rarotonga

Kātahi tētahi kōrero ātaahua ko te kōrero ki Rarotonga mō te orokohanga o te rangi me te whenua. Nā Varima-te-takere a Ātea – te matua i te rangi – i huhuti i tōna taha. Waihoki, ka korikori a Ātea, ka rerekē tōna hanga, ka nunui haere ia, kia puta ko ngā rangi. Ka moe Ātea i a Paparoa-i-te-itinga, te whāea i te whenua. Tokorima ngā tamariki a Paparoa-i-te-itinga; a Tangaroa, a Rongo, a Tāne, a Tonga iti, a Tangi’ia, a Te Tumu (te toka tūāpapa). Ka moe a Te Tumu i a Paparoa-i-te-opunga kia puta te ira tangata.


The family of light

Takenga o te whānau mārama

E ai ki te Māori, nā Ranginui ka whānau mai te rā, te marama, ngā aorangi, ngā whetū, aha atu. Kīia ai tēnei huinga ko Te Whānau Mārama. E ai ki a Hāmiora Pio o Ngāti Awa, ka moe a Tangotango i a Wainui – he tamariki ēnei nā Rangi rāua ko Papa – kia puta ko Te Rā, Te Marama, Ngā Whetū, Te Hinātore. Nā Tāne rātou i whakairi ki te rangi.

E ai ki a Ngāti Kahungunu, ka kake a Kewa – he tamaiti anō nā Rangi rāua ko Papa - ki te tihi o Te Maunganui. I reira ka tīkina e ia te whānau mārama mai i a Te Āhuru, tō rātou kaitiaki. Ka mauria e Kewa te whānau mārama i roto i ētahi kete tapu. Ko Rauru-rangi te kete pupuri i te rā, ko Te Kauhanga te kete pupuri i te marama, ko Te Ikaroa (Milky Way) te kete pupuri i ngā whetū. Ko ētahi whetū pērā i a Atutahi (Canopus) i raua ki kete kē ka whakairia ki te taha o Te Ikaroa.

Te rā

Ko Te Rā te atua nui o te whānau mārama. Hei te takurua ko Te Rā-tūoi tōna ingoa, hei te raumati ko Te Rā-kura. Kīia ai te tuhoehoetanga o te rā, ko Te Poupoutanga-o-te-rā, ko Te Pou-tū-a-tamanui-te-rā rānei. Hei te atatū me te ahiahi, ko Tamanui-te-rā-kā tōna ingoa. Ko Te Manu-i-te-rā te ingoa o tōna ara i te rangi.

Ka hangaa te ao, ka tīmata Te Rā i ana hīkoi. Nā te tere o tana haere, ka poto rawa ngā rā me ngā pō, kāore i tareka e ngā tāngata ā rātou mahi, kāore hoki i ngata te moe. Ka whakataka mahere a Māui kia tāmi i te rere o Te Rā. Ka whiria e rātou ko ōna tuākana ētahi taura kaha; kātahi ka haere rātou ki te nohoanga o Te Rā. Ka mahia e rātou he pātū hei huna. Ka whakatakotohia ā rātou taura hei māhanga. Nō te aranga mai o Te Rā ka whiua e Māui mā ngā taura, mau ana. Kātahi ka hūpeke ko Māui ki te patupatu i te rā, auē rawa. E mea ana te Māori, ko ngā hihi o te rā ngā taura a Māui hei whakaroa atu i tana haere.

Te marama

Ko ahoroa, ko māhina, ko atarau ētahi atu ingoa mō te marama. He tohu nui te marama ki te hunga wahine; mō te wā o te marama ka rere ai ōna toto; i tēnei wā ko Hine te iwaiwa tōna ingoa. Kōrero ai ōna ingoa a Hina-te-ao, a Hina-te-pō, a Hina-keha, a Hinauri, mō te hua me te roroku o te marama. He tohu nui hoki te marama mō te whakatō kai, mō te hī ika.

Rona – te wahine i te marama

I tētahi pō ka haere a Rona ki te tiki wai. E hīkoi atu ana ia ki te puna, ka huna te marama i muri i tētahi kapua. Ka tūtuki te waewae o Rona, ka taka ia. I te kaha o tana riri, ka kanga a Rona ki te marama. Hei utu, ka heke iho te marama ki te whenua, kāhakina ake te wahine rā ki te rangi. Ka mau te ringa o Rona ki tētahi rākau hei pupuri i a ia ki te papa; hauwarea atu. Heria atu te wahine rā, me tana hue, me taua rākau. Ki te anga whakarunga tō titiro ki te marama, ka kite tonu koe i te wahine rā, i a Rona.

Ngā whetū

Kei te mau tonu ngā ingoa tawhito o te Māori mō te maha rawa atu o ngā whetū. Ahakoa kei te mōhiotia tonutia ko hea ngā whetū matua pērā i a Takurua (Sirius), a Tautoru (Orion’s Belt), a Ruawāhia (Arcturus), a Matariki (Pleiades), a Whānui (Vega), a Puanga (Rigel), a Rehua (Antares), a Atuatahi, Atutahi, Autahi (Canopus) – kua ngaro ngā kōrero mō te maha rawa atu o ngā whetū.

He wā anō ka whakanuia e tēnā iwi, e tēnā iwi te huringa o te tau. Heoi, ko ngā tohu nui mō tēnei wā, ko te aranga ake o Matariki rānei, o Puanga rānei, o Takurua rānei, o Atutahi rānei.


Other members of the family of light

Aorangi (planets)

He mārama, he hōhonu te titiro a te Māori ki ngā aorangi. Ka aro nui ia ki a Kōpū (Venus), ki a Pareārau (Jupiter), ki a Matawhero (Mars), ki a Whiro (Mercury).

Ko te whitinga me te rehunga o te rā anake ngā wā ka kitea a Kōpū, kei te pae o te rangi ki te rāwhiti. Ko ētahi atu ingoa mōna, ko Tāwera, arā, hei te ata, kei te mura katoa taua whetū i ngā hihi o Tamanui-i-te-rā, whai anō tapaa ia ko Tāwera; ko Meremere-tū-ahiahi, arā, tō ana te rā, ka kitea ia kei te pae o te rangi ki te uru, whai anō, ko Meremere-tū-ahiahi. He wahine a Pareārau (Jupiter). Kīia ai tēnei whetū he whetū mate tāne, inarā tērā o ōna ingoa, a Hine-tīweka. Ki tā te Māori, ko Pareārau te wahine a Tāwera (Venus). Hei ētahi ahiahi pō ka noho tahi rāua ki te pae o te rangi. Heoi, ka taka he wā, ka whakarērea a Tāwera e Pareārau, ka haere ki te mate tāne haere me whetū kē.

Auahi-tūroa (comets)

Ko ētahi o ngā ingoa mō te auahi-tūroa, he auahi-roa, he ūpoko-roa. E ai ki ngā iwi o Mataatua, ka tonoa e Te Rā tana tama a Auahi-tūroa kia kawe i te ahi mā te tangata. Ka moe a Auahi-tūroa i a Mahuika kia puta ā rāua tamariki tokorima, arā, ko Takonui, ko Takoroa, ko Māpere, ko Manawa, ko Tōiti. Arā anō tētahi kōrero e mea ana, nā Māui te ahi i tiki i ngā maikuku o tōna tipuna a Mahuika, ā, nāna i whiu ki roto i ngā rākau pērā i te kaikōmako, te rimu, te tōtara, otirā, ngā rākau mahia nuitia ai e te Māori hei hika ahi. Ko tētahi anō ingoa mō te ahi ko te Tama-a-Auahi-tūroa.

Kōtiritiri (meteors)

Ko ngā ingoa atu mō te kōtiritiri ko te matakōkiri, te tūmatakōkiri, te kōtiri, arā atu. He maha ngā kōrero mō te kōtiritiri: he kaikawe ahi ki te ao; he whetū, he rā, he marama rānei nā Te Rā i kurukuru kia taka iho ki raro. Ki te mumura te āhua o te kōtiritiri, he tohu mō te pai. Heoi, mēnā kei te pōuri te āhua, he tohu mō te kino. I tua atu, ka tohu te kōtiritiri i te matenga, i te aranga ake rānei o tētahi ariki, o tētahi rangatira nunui.


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Rāwiri Taonui, 'Ranginui', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/ranginui/print (accessed 22 November 2019)

He kōrero nā Rāwiri Taonui, i tāngia i te 12 Jun 2006