Kōrero: Tapa whenua

Whārangi 4. Te Pākehā – āna mahi, āna mahere whenua

Ngā whakaahua

He maha ngā ingoa wāhi o te Māori ka whakamārama i te āhua o te takoto o te whenua, o te moana. Hei tauira atu, a Whanganui, a Pukerua, a Maunganui, a Awaiti. Heoi, kei reira ngā ingoa me uaua te whakamārama, he rangirua nō ngā whakamārama. Hei tauira atu, te wāhi nei a Hīmatangi; nā, tērā pea ko Hīma-tangi (te tangi a Hīma i te ngaronga o tana patu), ko Hī-matangi rānei (ka hī a Matangi – mō te wā i maimoa a Matangi i te taniwha kia puta i tōna rua). Whāia, tērā a Motuihe; ko tētahi aronga, he motu nui ana te momo ika nei te ihe, heoi, ko te kōrero tika, ko te ingoa tūturu o taua motu, ko Te Motu-a-Īhenga.

Te whakanui i tētahi mahinga

He maha ngā ingoa wāhi a te Māori ka whakanui i tētahi mahi. Hei tauira, ko Tūpai tētahi o ngā tohunga i runga i a Tākitimu, nāna i waiho he kōhatu mauri ki te tihi o tētahi maunga kei waenganui i a Wairoa me Ahuriri. Nā, ka muia tēnei maunga e te nui o te manu, haruru ana te tangi o te tini manu, whai anō tapaina ai, ko Maungaharuru.

Nāwai ā, ka tū ēnei ingoa hei pou whenua. Mēnā he uri koe nō te tipuna nāna tētahi wāhi i tapa, ka āhei koe ki ngā wāhi nāna i whakaingoa.

Ngā ingoa roa

Me kī, ka whakaatu ngā ingoa roa a te Māori i tētahi mahinga. Mōhiotia whānuitia ai nga whakarāpopotonga o aua ingoa, arā:

  • Te Rangi-i-totongia-ai-te-ihu-o-Tamatekapua – ko Rangitoto
  • Te Rotorua-nui-a-Kahumatamomoe (he mea tapa nā Īhenga mō tōna matua kēkē a Kahu) – ko Rotorua
  • te moutere o Te Mana-o-Kupe-ki-Aotearoa – ko Mana
  • ko Taupō-nui-a-Tia – ko Taupō
  • ko Te Hokianganui-a-Kupe – ko Hokianga

Ngā mahere kōrero

He maha ngā waiata, ngā tauparapara ka noho hei mahere o ngā whenua o te iwi, o te rohe hoki. Hei tauira, ka whakaatu i ‘He oriori mō Wharaurangi’, ngā takiwā o te taha whakararo o Te Ika-a-Māui nā Haunui-a-Nanaia i tapa, pērā i a Whanganui, i a Whangaehu, i a Rangitīkei, i a Ōtaki, i a Waikanae.

Ka whakatakoto i te karakia ‘Te Tau-o-Mataatua’ ngā whenua o ngā iwi o te waka o Mataatua. Pērā hoki te waiata ‘Te Whare o Ngāpuhi’, he whakatakotoranga o te ripa tauārai o te rohe o Ngāpuhi.

He nui ngā kōrero mō ngā tāngata hōpara me ngā wāhi nā rātou i whakaingoa.

Ngā ingoa i ngā wai

Whakaingoatia ai e te Māori ngā putunga wai huri noa i Aotearoa. Tērā Te Moananui-a-Kiwa (Pacific Ocean), Te Tai-o-Rēhua (Tasman Sea). Kīia ai te takutai i te uru o Te Ika-a-Māui, ko Te Tai Tamatāne, ko te takutai i te taha rāwhiti, ko Te Tai Tamatāne; ā, tērā Te Moana-a-Raukawa (Cook Strait). Ko te ingoa o te moana i te tai hauāuru o Te Wai Pounamu, ko Te Tai Poutini, ā, ko te ingoa o te moana i te taha rāwhiti, mai i te raki ki te tonga, ko Marokura, ko Mahaanui, ko Āraiteuru.

Ngā kupu nui te mahia

Kei te maha o ngā ingoa wāhi ēnei kupu:

ao

kino

manga, mā

maunga

nui

papa

puna

puke

wai

whanga, aka.

Ngā ingoa kotiti kē

He maha ngā ingoa wāhi a te Māori kua tūkinotia, he hē nō te kapo a taringa Pākehā, he hē rānei nō te whakahuatanga a arero Pākehā. Pērā i a Tologa Bay, te ingoa Pākehā o Ūawa. Nō te tau 1769, ka uia e Kāpene Kuki te iwi o Ūawa ko wai te ingoa o taua wāhi. I pōhēhē taua iwi rā e pātai ana a Kāpene Kuki ko wai te ingoa o te hau nui i te takiwā, ka whakautu rātou, ko ‘Tāraki’. Nō te tuhinga a Kuki i taua ingoa, ko ‘Tolaga’ kē te whakatakotoranga. Waihoki, tērā te ingoa a Aorere, ka huri ki a All Day Bay, ko Te Nganaire ka hurihia ko The Nunneries.

Ngā kupu whakawhiti

He maha ngā ingoa wāhi o reo kē kua kākahutia ki te korowai o te reo Māori. Ko ētahi ingoa he mea tiki i te Paipera Tapu, pērā i a Hiruhārama (Jerusalem), he ingoa wāhi rānei nō tāwāhi pērā i a Ātene (Athens), i a Kareponia (California). Tāpiri atu, ko ngā ingoa wāhi i te reo Pākehā kua whakawhitingia ki te reo Māori, pērā i a Ākarana (Auckland), i a Pōneke (Port Nicholson), i a Hamutana (Hamilton).

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Rāwiri Taonui, 'Tapa whenua - Te Pākehā – āna mahi, āna mahere whenua', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/tapa-whenua/page-4 (accessed 23 September 2019)

Story by Rāwiri Taonui, published 24 Nov 2008