Kōrero: Te Ao Mārama

Whārangi 1. Te titiro a te Māori ki tōna ao

Ngā whakaahua

Te ia o te haerenga o te rā

He mea huna ki te Māori ngā whakamārama mō te whitinga o te rā, tōna ara haere i te rangi, tatū ki tōna toremitanga i te uru. Nā te mea ka tū tēnei āhuatanga ia rā, ia rā, ka noho te rā hei tauira mō ngā mātāpono taketake o te ao. Ka noho te rā – tōna pūaotanga, whitinga, tae rawa ki tōna rehunga – te tauira nui mō te āhua o ngā mea ora katoa i te ao – me whai ngā mataora katoa o te ao i te tauira nei.

Te tūranga o te pū kōrero

Ka tū ana he pūkōrero ki runga marae, ka tīmata ia ki ēnei kupu:

Tihē mauriora!
Ki te whaiao, ki Te Ao Mārama!

He kōrero tēnei mō te ao hurihuri, huri i te ao, huri i te pō.

Ka whai ngā kupu tīmatanga a te pūkōrero i te tauira a Tāne, nāna te māramatanga i huaki ki te ao. Ko Tāne te takenga o te ira tangata. I te wehenga a Tāne i ōna mātua a Papatūānuku rāua ko Ranginui, ka tīaho te rā ki te ao i huaki mai. Mēnā he kupu tohutohu, ārahi ā te kaikōrero ki te iwi, ka kīia pēnei, kei te whakaputa te iwi i te pō ki Te Ao Mārama. Ka pā mai tēnei āhuatanga i te kuhunga o te mana ki roto i te tangata, pērā tonu ki te tīaho ihotanga o te māramatanga i te rā.

Te titiro ki te ao

I a tātou ka noho nei, ka titiro whakamuri tātou kia kite he pēhea te titiro a te tangata o neherā ki tōna ao. Kāore e kore ka titiro tātou ki te noho a te tangata i ngā rā o mua mai i tō tātou tirohanga i tō tātou ake ake, i ō tātou ake mōhiotanga.

Nō te taenga ki Aotearoa ka panoni te tirohanga a te Māori ki te ao. I te ūnga o te Pākehā ki Aotearoa ka huri anō te tirohanga. Tatū ki ēnei rā, e kore e taea te kī he tirohanga kotahi tā te iwi Māori ki tōna ao. He wāhi iti noa ēnei kōrero mō te tirohanga a te Māori ki tōna ao i mua i te taenga mai o te Pākehā.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Te Ahukaramū Charles Royal, 'Te Ao Mārama - Te titiro a te Māori ki tōna ao', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-ao-marama/page-1 (accessed 24 September 2019)

Story by Te Ahukaramū Charles Royal, published 24 Sep 2007