Kōrero: Te Arawa

Whārangi 4. Te Pākehā

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Te mate urutā

Nā ngā kaihoko Pākehā, ngā kaipatu tohorā me ētahi atu ngā mate urutā i kawe mai i tawhiti, he nui ngā Māori i mate. Tere te horapa o ngā mate nei ki ngā kāinga. Tērā tētahi mate urutā, ko Te Rewharewha, ka hia rau ngā tāngata i mate. Ka mahue ētahi kāinga, ko te hunga mate e putu noa ana, he mataku nō ngā tāngata kei pā mai te mate ki a rātou. Ka noho tapu ēnei wāhi, ā, ko ētahi i hurihia hei urupā, ko Weriweri tētahi o ngā urupā nei, kei te whakamahia tonuhia i ēnei rā.

Te pū

He rahi ngā hoariri mau pū o Te Arawa, pēnei i a Ngāpuhi. Ka rere a Te Arawa ki Mokoia me ngā waka katoa o tōna rohe, i runga i te pōhēhē ka haumaru rātou i ngā pū a Hongi Hika, te ngārahu o Ngāpuhi. Heoi, nā ngā hoariri o Te Arawa, nā Ngāi Te Rangi a Ngāpuhi i ārahi me ō rātou waka mā te pūaha o Pongakawa ki Rotoehu. Ka hinga rā a Te Arawa. Tērā parekura nui i te tau 1823. Ka paheke te wairua o Te Arawa i tana kore ārai i te hoariri me ana pū. I toko te whakaaro i ētahi kia heke ki te tonga me Ngāti Raukawa, kia noho ki raro i te maru o Te Rauparaha me ana pū i te motu o Kapiti.

Rakahinonga (Entrepreneurship)

Nā ngā mate urutā me ngā pakanga i whakakotahi ngā wehenga o Te Arawa. Nō te tau 1829 tau mai ai te Pākehā tuatahi ki te rohe, a Te Tāpihana (Kāpene Philip Tapsell). Nā te hoko pū a Tapsell ka māuru ngā māharahara a Te Arawa. Nā ngā mihinare Karaitiana i kawe mai te rongoā Pākehā, ngā hangarau, te mātauranga Pākehā, tae noa ki ngā tikanga ahuwhenua hōu. Ā tōna wā, ka matika ētahi rangatira mō te iwi e taunga ana ki te ao Māori me te ao Pākehā; nā rātou ka whai hua te iwi. Whai muri i te pakanga i Te Tūmū i te tau 1836, ka kotahi ngā wehenga o Te Arawa ki raro i Ngā Pūmanawa-e-Waru, ka oati rātou, ā muri ake nei, kaua rawa rātou e riri ki a rātou anō.

Kia tae ki te tekau tau atu i 1860, i te tauhokohoko a Te Arawa ki Tāmaki-makau-rau me Poihākena. He maha ōna mira wīti (wheat mills), kotahi te mira harakeke, ētahi uru huarākau (orchards), he pāmu, he waka hī, waka kaipuke hoki. Ka whai hua te iwi.

Nā ngā riri o ngā tekau tau 1860 me 1870 i tū ai ēnei umanga. Ka nanao a Te Arawa ki ana pū ki te tiaki i ōna whenua, wai, rawa. I pakanga a Te Arawa i Te Kaokaoroa mō te Karauna; ko āna kaingārahu, ko Tohi te Ururangi rāua ko Te Pokiha. Ka whakaweto e Te Arawa ngā ahi o Ngāi Te Rangi rāua ko Ngāti Awa ki Maketū.

Te noho a te Pākehā

Kāore a Te Arawa i haina i Te Tiriti o Waitangi, i runga i te whakaaro, kua toka kē te mana o te iwi ki runga i ōna whenua, tāngata, taunga ika, rawa hoki. Heoi, kia taka ki te tekau tau atu i 1850, kua raruraru tā rātou noho. I te tau 1860, ka haere a Te Arawa ki te hui nui i tū ki Kohimarama. I reira ka puta tā rātou tautoko mō te Karauna, me tō rātou hiahia kia noho i raro i te mana o te tiriti. Ka huri a Te Arawa ki te pakanga ki ngā iwi o Waikato me Te Tai Rāwhiti e whawhai ana ki te kāwanatanga. Nō te tau 1872 ka whawhai a Te Arawa ki a Te Kooti Arikirangi.

Ko te whakaaro o Te Arawa, nā runga i tā rātou tautoko i te kāwanatanga i roto i ana pakanga ki ngā iwi whakakeke, ka tiakina rātou me ō rātou whenua. Engari, nō te kuhuna mai o ngā mahi rūri me Te Kōti Whenua Māori, ka pā rāua ki ngā iwi katoa, iwi whakakeke mai, kūpapa mai. Kia tae ki te tekau tau atu i 1880, kua tohe kē ngā whānau ki a rātou anō. Ka riri te tuakana ki te teina, te teina ki te tuakana, i roto i ngā tautohetohe mō ngā whenua. Ki te waimarie tētahi i te whiwhinga o ētahi hea whenua ki a ia ake, kāore e roa ka memeha ēnei hei utu i ngā rūri, ngā noho a te kōti, te nama i te toa, ka hokona rānei e ngā uri.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Paul Tapsell, 'Te Arawa - Te Pākehā', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-arawa/page-4 (accessed 18 October 2021)

He kōrero nā Paul Tapsell, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 22 Mar 2017