Kōrero: Te Haahi Rātana

Whārangi 2. Te rea o te hāhi

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Te āria o Rātana

Kāre te Hāhi Rātana e aukati i ngā whakapono o ētahi hāhi kē. Ka whakapono tonu a Rātana ki te tokotoru tapu; arā, te Matua, te Tama me te Wairua Tapu, ka tāpirihia anō ngā Anahera Pono, ā, Te Māngai hoki i ētahi wā ki roto i ā rātou karakia. Ko te Paipera anō te puka tapu, engari ka whai wāhi anō te Puka Kahurangi. He mea tuhi te puka nei ki te reo Māori, ā, kei roto ko ngā karakia me ngā hīmene (i tāia e Rātana) e whakahaerehia ana ki ngā rangi whakamoemiti.

Ngā tohu

Ko te tohu matua o te hāhi ko te whetū mārama e whakamauhia ana ki ngā kara o ngā mōrehu me ngā whare karakia. Ko te marama kōura (he tohu māramatanga) ka anga ki ngā taha rerekē o te whetū: e tohu ana te kahurangi mō te Matua, te mā mō te Tama, te whero mō te Wairua Tapu, te waiporoporo mō ngā Anahera Pono. Ko te whetū mārama te tohu o te ao o te Māramatanga e tū kāmaka ana i ngā whakawhiunga o te mākutu.

Temepara

Ka matakite a Rātana mō te temepara kāmehameha e tauira ana i ngā pono o te Paipera me ana anō whakahau. I te 25 o ngā rā o Hānuere i te tau 1928 (te rā whānau 55 o Rātana) ka whakatuwherangia te Temepara Tapu o Ihoa me ana pou whakatangi pere e rua. Ko te kaiwāhi i taua rā ko te pīhopa o Hapanī a Juji Nakada – i noho mai a Rātana i tana taha i te haerenga ki Hapanī i te tau 1924. I te whakatuwheratanga, ka mea a Rātana kua tutuki tana mahi tohu, ā, kua riro mā ngā āpōtoro me ngā āpiha o te hāhi te mahi.

Ngā taonga waitohu

I te whakapūmautanga o te hononga ki a Reipa i te tau 1936, ka takohangia e Rātana ētahi taonga ki te Pirimia ki a Michael Savage. Ko te tuatahi o aua taonga, ko ngā rau huia e toru kua tītia ki tētahi rīwai. He tohu tērā mō ngā whenua whakatipu kai a te Māori i murua. Ko te taonga tuarua ko te pounamu, arā, he tohu mo te ngarotanga o te mana Māori. Ko te taonga tuatoru ko tētahi wati pakaru hei tohu i ngā oati kua whatia e te Karauna. Ko te whakamutunga o aua taonga ko te pine o Te Tohu o te Māramatanga, e mau nā te whetū mārama arā te tohu o te Hāhi Ratana. I titi katoa ēnei taonga ki te ngākau o Savage.

Ngā hiahia tōrangapū

Nō tērā wā ka nui atu te aro kaupapa tōrangapu a Rātana. Nā te tautoko mai o nga mōrehu i whai wāhi ana ‘koata e whā’ (hei tohu i tana tinana i ngā tūru Māori e whā) ki roto i te Pāremata. I te tau 1932, ka tū a Eruera Tirikātene hei mema paremata tuatahi mō Rātana. I te tau 1935, ka uru anō te tama a Rātana, a Tokouru. Nō te tau 1936, ka hono tahi a Rātana ki te rōpū Reipa: arā ka oati a Rātana ki raro i a Reipa mō ngā tautoko a Reipa i a Rātana ki ngā tūru Māori. Taka mai ki te tau 1943 ka riro ngā tūru Māori katoa i a Rātana, ā, he āhuatanga i mau tonu mō ngā tau e 50 te roa i te rironga atu o tētahi tūru i a Aotearoa Tuatahi.

Te hanganga o te hāhi

I ngā tau tuatahi o te rautau 2000, ko te Hāhi Rātana te hāhi Māori nui rawa o Aotearoa. I te tau 2006 e 50,565 ana mema. I te nuinga o te wā, ko te tumuaki o Te Haahi Rātana he uri tonu nō Tahupōtiki Wiremu Rātana. I te tau 2009, ko te tumuaki tuawhitu o te hāhi ko tana mokopuna ko Harerangi Meihana. Ko te Kōmiti Haahi Matua te rōpū whakahaere, ā, i ngā wā o te Aranga, ka karahui mai ngā kaiārahi o te hāhi ki te kōrero i ngā take hāhi. 127 te rahi o ngā pāriha o te hāhi Rātana ki Aotearoa e taurimahia ana e ngā āpōtoro rēhita 160 te rahi. Kei Ahitereiria anō tētahi kaupeka e whakarato ana i te ariki noanoa o te mōrehu puta noa.

Te whakareretanga iho

Ko te hiki a Rātana i tana iwi mōrehu ko rātou hei kaitiaki i tēnei tukanga tapu ki Aotearoa. Nāna te akiaki kia whai tonu i te Wairua Tapu me ngā Anahera Pono e tutuki ai te aroha me te hauora mō te iwi.

Ngā whakanuinga rā huritau

Hei te Hānuere o ia tau ka whakanuia te rā whānau o Rātana e te tini e te mano. I Rātana Pā ka tae anō te ‘māra puapua’ o Rātana, tae atu ki te rōpū raupō me ō rātou kākahu kōura; ngā āwhina (ngā hihita) e mau ana i ngā kahu waiporoporo me te mā; ngā āpōtoro rēhita e mau ana i ngā korowai waiporoporo me te mā; ngā āpōtoro wairua me ō rātou korowai kahurangi me te whero, tae atu ki ngā ākonga e mau ana i ngā kākahu kōura, mā hoki. E whitu ngā pēne paraihe me ō rātou tūmomo kākahu anō ka whakatau i ngā manuhiri, ā, he wāhi nui hoki ki ngā rōpū tīoriori ki te taha karakia.

Ka tū anō ngā kōrerorero tōrangapū i tēnei rā, ā, he maha ngā kaitōrangapū ka pōhiritia kia kōrero i runga i te marae. I mua, ko ngā mema o Reipa anake i tae ki ēnei hui, engari nō ngā tau tuatahi o te rautau 2000, ka tīmata te taetae o ngā mema o ētahi atu rōpū. Nō taua wā anō ka kōwhiti te tau tōrangapū, ka mutu e tohu ana tērā ki te whakahirahira o tēnei hāhi ki te motu whānui.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Keith Newman, 'Te Haahi Rātana - Te rea o te hāhi', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-haahi-ratana/page-2 (accessed 16 December 2019)

He kōrero nā Keith Newman, i tāngia i te 5 May 2011, reviewed & revised 4 Apr 2018