Kōrero: Te hākari

He whakahirahira tonu te hākari i roto i te ao Māori hei whakaatu i te manaakitanga me te mana o te tangata. I te rautau 1800 he nui tonu ngā hākari, ā, ka pūranga anō ngā kai ki runga kauwhata.

Story by Basil Keane
Te āhua nui: Feast at Matatā, mid-19th century

Story Summary

Ngā whakaahua

Te kai i te ao Māori

I te orokohanganga i a Papatūānuku rāua ko Ranginui ka wehea rāua e ā rāua tamariki. Ko te kakari tērā a Tāwhirimātea ki ōna tuākana tāina; arā, ngā atua o te moana, o te waonui, o te kai hauhake me ngā kai māota. Kātahi ka naomia e ia hei kai. 

He noa te kai maoa, kāore i tapu. He tūpato te Māori kei tānoanoa te kai i te tapu. Hei tauira, kāore te tohunga e pā ki āna kai. Ko te kai anō hei whakawātea i te tapu.

He tohu rangatira te hora kai hākari. He tohu manaaki, he tohu mana. He wā kua whakataetae ngā iwi ko wai ka hora i te hākari nui rawa. 

Ngā hākari o mua

Ka hora te hākari i ngā wā o te:

  • tohi tamaraki
  • tā moko
  • taumau
  • tangihanga
  • ngahuru, arā, te hauhake o te kūmara
  • kōhititanga o Matariki, o Puanga rānei i te pae.
  • tuwheratanga te whare wānanga
  • hounga o te rongomau.

Ngā hākari o te rautau 1800

Kia tae mai ki te rautau 1800 inā kē noa atu te nui o ngā hākari. He manomano te tangata ka tae atu ki te kai i te putunga o te hinu roa. He mea taipū te kai, ka whakarākai rānei ki runga whata.

Ko te kaihaukai he takoha kai mai i tētahi iwi ki tētahi – arā, ka whakawhitihia te kaimoana mō ngā kai o te ngahere. 

He huinga tāngata te poukai i tīmataria e Kīngi Tāwhiao i te tau 1885, hei whāngai i te pani, i te rawakore me te hunga pouaru. 

Ngā Hākari o ngā rautau 1900 me 2000

I ngā wā o mua he hākari anake te kaupapa o ētahi hui. I ngā tau 2000 i whakahaeretia te hākari i te mutunga o te hui, engari ehara koirā noa iho te take. Ko te mana tētahi take nui e hāngai ana hoki ki te manaakitanga – e tika ana hoki kia tino whāngaihia te manuhiri.

I ngā tau 2000 ko te nuinga o ngā marae i whakaaro nui ki ngā kai hauora.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Basil Keane, 'Te hākari', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-hakari (accessed 16 June 2019)

Story by Basil Keane, published 5 Sep 2013