Kōrero: Te iwi Māori kei ngā tāone

Whārangi 5. Ngā rōpū tāone me ngā rōpū ā-iwi

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

He oranga hōu

Kia tae ki te tekau tau atu i 1980 kua rahi ngā komiti Māori, karapu, marae ki ngā tāone; nā tēnei ka hua tētahi āhuatanga Māori hōu ki ngā tāone. Ka tipu ake te whakaaro ki ngā tāone mō te tū hei Māori, kāpā te tū mō tētahi iwi ake. Ka matika ētahi kaiārahi mō ngā Māori i ngā tāone, e titiro ana he aha te oranga mō rātou. Ka whakahaerehia ētahi kaupapa hei tautoko i te hunga kei ngā tāone ki te whakakotahi me te kōtuitui i a rātou i roto i ngā mahi.

Ngā manatū Māori ki ngā taone

Nō te tau 1984 ka tū Te Whānau o Waipareira ki te uru o Tāmaki. He rōpū tenei e tautoko ana i ngā Māori kei ngā tāone e noho ana. Ko ētahi atu ko Manukau Urban Māori Authority (kei te tonga o Tāmaki), Te Rūnanga o Kirikiriroa (kei Kirikiriroa), Te Rūnanga o Te Ūpoko o te Ika (kei Te Whanganui-a-Tara), ko Te Rūnanga o Ngā Maata Waka (kei Ōtautahi).

Ka noho ēnei rōpū ki te whakapakari, ki te whakawhanake i te tipu o te ōhanga me te hapori Māori kei ngā tāone, me te whakatū hononga ki nga tari kāwanatanga me ngā kaunihera ā-rohe. Kei roto rātou i ngā kaupapa mātauranga, kaipakihi, hauora, whakangungu mahi, hapori anō hoki.

Ngā manatū ā-iwi

Hāunga tērā, kei te hāngai kē te titiro a ngā whakahaere ā-iwi ki tō rātou tino rangatiratanga i te taha ki ngā rawa me ngā ratonga. Nō ngā tau tōmuri o te tekau tau atu i 1980 ka tukua e te kāwanatanga mā ngā manatū iwi e whakahaere ngā ratonga ki ō rātou iwi. Nā te ture rangitahi nei, nā te Ture Rūnanga Iwi (1990) i whai mana ai ngā manatū ä-iwi ki te whakahaere i ngā ratonga kāwanatanga. I whakahētia tēnei take i te mea, kāore he aronga atu ki ngā manatū Māori kei ngā tāone.

Ka mana ngā manatū Māori tāone i raro i te ture

Ka kī ngā kaiārahi o ngā manatū Māori ki ngā tāone, kāore e tareka e ngā manatū ā-iwi te tiaki me te tautoko i ngā Māori kei ngā tāone, he tini kei te kūare ki ō rātou iwi ake. Kua ngana ngā manatū tāone kia arohia rātou anō nei he iwi, he manatū iwi rānei, e taea ai e rātou te whakarato ngā kaupapa a te kāwanatanga ki ngā Māori noho tāone. Ki tā rātou kōrero, nā tō rātou mōhio ki te tāone me ōna āhuatanga, ko rātou kē ngā rōpū tika hei whakahaere i ēnei ratonga kāwanatanga.

I te tau 1994 ka tono kerēme Te Whānau o Waipareira ki Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi kia arongia tā rātou tū hei māngai mō ngā Māori noho tāone o tō rātou rohe. Whāia, ka hurihia ētahi ture kia taea ai e Waipareira ētahi kawenga hapori a te kāwanatanga te hāpai. Nā tēnei, ka rerekē te titiro a te kāwanatanga ki ngā manatū Māori noho tāone.

Rawa hao ika

Ka werohia e ngā manatū tāone te tauira toha rawa hao ika a Te Ohu Kaimoana i roto i tā rātou Whakataunga Rawa Hao Ika o 1992. Ko te otinga o tēnei, ko tētahi kerēme ki Te Rōpū Whakamana i te Tiriti o Waitangi. I tītaha te tauira toha rawa hao ika ki ngā iwi. Tae rā anō tēnei kaupapa ki ngā kōti teitei rawa o Aotearoa, tatū rawa ki te Privy Council i Ingarangi.

Māngai ā-motu

Tokomaha ngā Māori noho tāone kua ngaro ō rātou here ki ō rātou iwi. Ahakoa te tini e mōhio ana ko wai ō rātou iwi, kāore ētahi e whai i te taha ki ō rātou iwi ake. Nā reira kua nui haere ake ngā Māori ka kīia he ‘Māori noho tāone’, ‘he Māori ehara nō tētahi iwi’ rānei rātou.

He wero tēnei ki ngā iwi. Hei ētahi wā kua tōtara wāhi rua te iwi Māori. Kua ara mai te Māori noho tāone hei kohinga tāngata e umere ana kia titiro anō tātou he aha ia te tikanga o tēnei mea te Māori.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Paul Meredith, 'Te iwi Māori kei ngā tāone - Ngā rōpū tāone me ngā rōpū ā-iwi', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-iwi-maori-kei-nga-taone/page-5 (accessed 12 December 2019)

He kōrero nā Paul Meredith, i tāngia i te 8 Feb 2005, updated 17 Feb 2015