Kōrero: Te iwi Māori

Whārangi 3. Te taenga mai o te Pākehā

Ngā whakaahua

He kākarepō nō te moana nui

Ka tau te ao Pākehā ki Aotearoa i te taenga o Abel Tasman i te tau 1642 me Kāpene Hēmi Kuki i te tau 1769.

I haere a Tasman mā te taha uru o te motu, heoi, kāore ia i pae ki uta. Engari anō a Kuki. He nui ngā tuhituhinga mō te wa i a ia i Aotearoa. Kei tua atu i ētahi maramara kōrero i tuhia i te rau tau 1800, kāore i te mōhiotia he aha ngā whakaaro o te iwi Māori mō Kuki i tana taenga ki Aotearoa. Ko te tuhinga nui rawa atu mō tēnei take, nā Hōreta Te Taniwha o Ngāti Whanaunga (ki Moehau). Kua kaumātua kē te koroheke nei ka kōrero a ia i tana kōrero. E kōrero ana te koroua rā mō te whakatau a ōna kaumātua, he kākarepō te Pakeha, nā tā rātou hoe whakamuri i ō rātou waka.

I noho mātou ki Whitianga ka ū mai tō rātou waka. Kīia ai e ō mātou kaumātua taua waka, he atua, ko ngā tāngata o runga, he kākarepō. Ka tau te waka rā, ka tīmata tētahi waka iti te hoe ki uta. Kātahi ka kī ngā kaumātua, ‘Ae rā he kākarepō te iwi rā, i te mea kei muri kē ō rātou kanohi i ō rātou māhunga. Koirā te take ka hoe rātou ko ō rātou tuarā e anga atu ana ki tātahi.’ 1

Ngā tau tōmua

Nō te takiwā o te tau 1800 ka tīmata te tau mai o ngā tāngata whai Pākehā. Tatū rawa ki te hainatanga o te Tiriti o Waitangi i 1840, he nui ngā nekehanga i te ao Māori. Ka kaha te tipu o te riri i waenganui i ngā iwi. Ka kuhu mai ngā hangarau a te Pākehā pēnei i ngā hoiho me ngā paki; te pānui me te tuhi; te pū. Koinei te wā o ngā riri nui kei waenganui i ngā iwi.

I te tau 1814 ka tū te teihana mihinare Karaitiana tuatahi. Nō te tekau tau atu i 1830 ka rongohia tōna awe. Ka whakatūhia ngā kura me ngā whare mīhana hei kawe i te rongopai. Ka kuhu ētahi iwi ki te tauhokohoko me te Pākehā, ko ngā taonga hokohoko ko te rīwai, te poaka, te papa rākau, te harakeke, e riro mai he pū.

Te Tiriti o Waitangi

I te tau 1840, ka hainahia tētahi tiriti e ngā māngai o Kuini Wikitōria o Ingarangi me ngā rangatira e 500 o ngā iwi maha puta noa i te motu. Ko tētahi hua o te Tiriti o Waitangi ko te mutunga o ngā pakanga i waenganui i ngā iwi; i tua atu, nā te tiriti i whakakaupapa mai te ture me te kāwanatanga Pākehā ki Aotearoa. E kī ana te wāhanga Pākehā o te tiriti i tukuna te tino rangatiratanga ki te Kuini o Ingarangi. Heoi, ki tā te wāhanga Māori o te tiriti, ka noho te ‘tino rangatiratanga’ o Aotearoa ki te Māori. Kei te haere tonu ngā taupatupatu mō te take nei.

Ngā umanga

I ngā tau 1840 ki 1860 ka tipu tētahi ōhanga ki waenganui i ngā iwi. Ka tahuri ētahi iwi ki te whakatipu kai hei hoko ki ngā mākete ki ngā tāone, pērā i a Tāmaki-makau-rau me Te Whanganui-a-Tara. I hokona rā anōtia ngā rawa a te Māori ki ngā mākete i tāwāhi pērā i Ahitereiria.

Ngā rangatira i te wā o te riri me te rangimārie

I te wā o ngā pakanga o Aotearoa, ka puta ētahi kaingārahu nui whakaharahara, a Kawiti o Ngāpuhi, a Te Kooti o Rongowhakaata, a Tītokowaru o Ngāti Ruanui, a Rewi Maniapoto o Ngāti Maniapoto. Heoi, kei Parihaka i te tonga o Taranaki tētahi tokorua, a Tohu rāua ko Te Whiti, i mautohe mārire i te Pākehā i te tau 1881.

Pakanga

I te pokapū o te tekau tau atu i 1840, ka pakanga te Māori me te Pākehā ki te tauihu o Te Waka-a-Māui me te hiku o Te Ika a Māui. Ka pēnei nā te huri o ngā iwi ki te pupuri ō rātou whenua me ō rātou mana ki runga i ō rātou rohe. Nō te tekau tau atu i 1860 ka kaha ake ngā pakanga nā te hiahia o te Pākehā ki te whenua. Ahakoa te māia, kaha, a te iwi Māori kia pupuri ōna whenua, ka riro tonu ngā miriona eka. Nā te raupatu me te Kōti Whenua Māori ka ngaro te whenua. Ko te whāinga o te Kōti Whenua Māori ki te whakatakitahi i ngā pānga whenua o te tangata, kia kore ai tētahi wāhi ki te iwi, e wawe ai te hoko te whenua.

Kupu tāpiri
  1. John White, Ancient history of the Maori . Vol. 5. Wellington: Government Printer, 1888, p. 105. › Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Te Ahukaramū Charles Royal, 'Te iwi Māori - Te taenga mai o te Pākehā', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-iwi-maori/page-3 (accessed 25 June 2019)

Story by Te Ahukaramū Charles Royal, published 8 Feb 2005