Kōrero: Te Kōti Whenua

Whārangi 4. Te kaupapa ‘taihoa’, 1900–1920

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

I te takiwā ki te tīmatanga o te rautau 1900 e 2 miriona heketea ngā whenua i te ringaringa Māori tonu. He nui ngā petihana i whakatakotoria ki te Whare Pāremata mō te noho whenua kore, me te whakamahi i ngā whenua Māori i kīia he whenua māheuheu, he tītōhea rānei. I ngana tonu a Timi Kara (Minita Māori mai i te tau 1899) ki te aukati i ngā tāpaetanga whenua Māori, ā, ka kīia ōna kaupapa ko te ture ‘taihoa’.

Ture Whakahaere Whenua Māori 1900

Ko tētahi o ngā whakapetonga ngoi a Kara mō te iwi Māori ko te Ture Whakahaere Whenua Māori o te tau 1900. I runga i tēnei ture i hangā ai Tari Whenua Māori me ngā Kaunihera Whenua Māori. Kātahi ka ūhia te mana ki ngā kaunihera ki te tūtohu i ngā papakāinga whenua o te Māori e kore rawa e taea te hoko. Engari nā te kore moni; te kore hiahia o ngā Māori kia tukua ō rātou whenua ki ngā kaunihera; me te kaikā o te hunga Pākehā ki ngā whenua Māori, ka whakakorehia ngā kaunihera Māori i roto i te rima tau.

Kua roa rawa

E kitea ana te āhua ārau me te kore e tika o ngā ture o te Kōti Whenua Māori i te hoko o Tūtira, he whenua hiwihiwi whaka-te-raki o Ahuriri. Nō tētahi hapū o Ngāti Kahungunu ngā whenua rā, ā, he mea rīhi ki a Herbert Guthrie-Smith, kaituhi o Tutira (he puka e kōrero ana mō ōna mahi ki te whakawhanake i te whenua). I te tau 1917 ka whakatau ētahi o ngā kaipupuri ki te hoko atu i te whenua ki te Karauna, engari nō te tau 1941 rā anō tutuki rawa ai te hoko. Otirā ka makaia hoki te hunga whakahē (i te hoko) ki ngā utu rūri.

Ture Whakatau Whenua Māori 1905

Nā runga i te Ture Whakataunga Whenua Māori o 1905 ka whakakapia Ngā Kaunihera Whenua Māori ki ngā Poari Whenua Māori e whitu. Kotahi te perehitini; e rua ngā mema, he Māori tētahi. Ka āhei ngā Māori te tuku i ōna whenua ki ēnei poari (i te Ika-a-Māui anake). Mēnā i noho nama te kaipupuri i ōna rēiti, mēnā rānei he whenua māheuheu, ka āhei te Karauna ki te tīnao atu ki aua poari rā. Ka riro hoki mā ngā poari e whakahaere ngā rawa mō ngā uri, ā, ka taea hoki te rīhi atu mō te 50 tau. I te 20 tau i muri mai ka whakaritea e te kōti te hokotanga o ngā whenua Māori e 930,000 heketea.

He rite tonu te wā ko te kaiwhakawā me te rēhita o te Kōti Whenua Māori ā-rohe ngā mema poari; i whakarite rāua i ngā rawa me ngā ture o ngā whenua Māori. Kātahi ka hangā te Kōti Whenua Māori i te peka whakahaere rawa, ā, ka whakamahia tēnei tae noa ki te tau 1952, i te whakakapinga e te Kaitiakitanga Māori.

Ture Whenua Māori 1909

Nā te Ture Whenua Māori o 1909 i whakakotahi mai ētahi ture whenua ki tētahi ture kotahi. Nā tēnei ture i ārai te hoko a te Karauna i te whenua Māori mōna, kia hui rā anō ngā kaipupuri whenua katoa. Kātahi ka whakakorehia anō te ture hoko tuatahi a te Karauna, ā, ka whakamanahia te Kōti Whenua Māori hei whakarōpū i ngā poraka whenua kia pai ai te hoko ki te Karauna. Ka whakawhānuitia anō ngā mana o te kōti ki ngā mahi pāpori:

  • te whakatau i ngā whāngai tamariki a te Māori
  • te tono kaitiakitanga mō ngā Māori kāore e taea te whakarite i ō rātou ake whakahaere
  • te whakamahinga o ngā kaipupuri whenua Māori.

Kāore tonu tēnei ture i aukati i ngā hoko whenua Māori a te Karauna, ā, e 800,000 heketea i riro atu ki Te Ika-a-Māui i roto i te 14 tau i muri mai.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Mere Whaanga, 'Te Kōti Whenua - Te kaupapa ‘taihoa’, 1900–1920', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-koti-whenua/page-4 (accessed 11 December 2019)

He kōrero nā Mere Whaanga, i tāngia i te 20 Jun 2012