Kōrero: Te mahi kai

Whārangi 3. Ngā tikanga mahi kai

Ngā whakaahua

Te korenga o ngā kararehe rarahi

Nā te korenga o ngā kekeno, ngā moa me ngā manu nui i te patupatunga, ka huri ngā tikanga mahi kai. Ka kore ngā kararehe nui, nā reira me rapu tikanga kia nui atu ai ngā kai, kia pai atu ai te penapena. E kī ana a James Belich, ‘Ka ora te tangata i Aotearoa ... engari mā te whakapau kaha, te titiro whānui me te mahi tahi i tēnā momo kai, i tēnā momo kai.’1

Te kurī me te kiore

I te korenga o ngā manu nui me ngā whakangote o te moana, ka nui atu te wāhi ki te kiore me te kurī. Ahakoa te ruarua, he tino kai a te Māori te kurī.

Ka hopukina te kiore ki ngā tāwhiti ka whakatakotoria ki ngā ara me ngā wāhi kai. Ka mau te kiore e kai ana i te tāwhara. Hei ngā tau ka putu te hua me ngā kākano o te tāwhai, tini te kiore. Ka huahuatia te kiore, ka purua ki roto tahā ki tōna anō hinu.

Kouka

Nā te nui o te warowaihā, he rākau nui te kouka ki ngā iwi o Te Wai Pounamu. Āta whakatipuria ngā para kāuru. Ka tunua ngā hua rākau hei kīnaki i ngā kai mōmona. Ka tunua ngā rau o ngā pihinga ki roto i ngā umu tī kia aha ai, kia taea ai te kāuru (huka).

Te ngahere

He rahi ngā kai ka kohia i te ngahere, ngā hua o te hīnau te tawa me te miro; te pūhā, te uho o te nīkau; te aka perei me te tāwhara. Ka unuhia te waihonga harakeke, ka whakaemia te puehu o te raupō hei poke parāoa. Ka mahia he inu i te wai o te tutu. Kainga ai te karaka, te mamaku me te tī kouka.

Te tāhere manu

Nō te korenga ake o ngā manu nunui, ka tahuri te Māori ki ngā manu iti – te kererū, te kākāriki, te tūī, te kākā, te kiwi, te weka, te kākāpō, aha atu. Ko te wā mahi i te pārera, ko te wā ka māunu ngā huruhuru; koinei anō te tikanga mahi tītī ki te tonga.

He maha ngā tikanga hopu manu, ko te tāwhiti, ko te taki, ko te tao, ko te tāhere. Ka tunua, ka huahuatia ngā manu ki roto tahā, ki roto pōhā rānei.

Mātaitai

Ka kohia ngā mātaitai pērā i te pāua, te pipi, te tuangi, te tuatua, te kūtai, te kākahi, te tio, te toheroa, te pūpū, te whētiko. Ka whakamaroketia te karengo, ka mauria hei kai mā ngā iwi noho ki uta. Kainga hokitia ai te kōura me te kina.

Te hī ika

Me kī, ko te tāmure ki te raki, ko te mangā ki te tonga. Heoi, mahia nuitia ai te mangō, te kahawai, te tarakihi me te pākirikiri. Ko tēnā rohe ki tāna ika, ko tēnā rohe ki tāna ika. He wā anō ka patua te kekeno. Ka werohia te aihe me te ūpokohue ki te haeana, ka āia rānei kia pae ki uta; kainga ai te kiko o te tohorā ka pae ai ki te ākau. Ka pāwharatia ngā ika mō nga wā kei te tū.

Te hopu tuna

Hopukina ai e te Māori ngā momo tuna katoa – te ngōiro, te tuere, te pāra, te piharau. I te wā o te heke ka hopukina ngā tuna ki roto pā tuna. Ko ngā piharau ka mau ki ngā utu piharau i te pikinga i ngā awa. Ka pāwharatia te tuna, ka kainga ā te wā.

Kupu tāpiri
  1. James Belich, Making peoples: a history of the New Zealanders: from Polynesian settlement to the end of the nineteenth century. Auckland: Penguin, 2001, p. 68. › Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Manuka Henare, 'Te mahi kai - Ngā tikanga mahi kai', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-mahi-kai/page-3 (accessed 18 September 2019)

Story by Manuka Henare, published 24 Nov 2008