Kōrero: Te mahi tītī

Whārangi 3. Te mahi manu

Ngā whakaahua

Ka patua ngā manu kua heria ki te whare whakanao. E rima ngā manu ka herea ki tētahi taura harakeke. Ka taea te waha i ngā manu, te tuku rānei mā te waea e heke ana i te hiwi ki te whare whakanao. He mahi whakapau werawera te mahi whakanao tītī. Heoi he rerekē ngā tikanga mahi o ia whānau. E whai ake nei ko ngā mahi matua mō te whakanao tītī.

Te huhuti

Whai muri tonu i te hopunga o te manu me huhuti ngā huruhuru – he māmā ake te tango i ngā huruhuru kei te mahana tonu te manu. Koinei te take ka huhuti ētahi i ngā huruhuru i te wāhi hopukina ai manu. Mā te ringa, mā te mīhini rānei hei huhuti i ngā huruhuru. He tere ake te mīhini i te ringa. Ka taea e te tangata te huhuti i te manu i roto i te 45 hekona, e 40 hekona mō te mīhini. Ka tūpato te tangata kia kaua e tīhae i te kiri kei kino te mīti.

Wākihi

Ka toe ko ngā hune inā ka oti te huhuti i ngā huruhuru. Mā te wākihi wera hei tango i ngā hune. Whai muri i te tapahia o ngā parirau me ngā waewae, ka tautaungia ngā manu ki roto i te kōhua wai wera me te wākihi ki runga. Ka totoka te wākihi, kua tangohia me ngā hune. Mā katoa ana te tinana o te manu i tēnei. Ia tau ka whakamahia taua wākihi anō. I ngā rā ō mua kua tautau ngā manu ki roto i ngā kōhua wai wera me te rapirapi ki te ringa.

Te huahua

Whai muri ka whakairia ngā manu mō tētahi wā. Kātahi ka wāhia te manu mā te whaturei ka pokana i te puku. Ka whakarōpūhia ngā manu ki tā rātou nunui. Kātahi ka uwhia ki te tote me te rau atu ki roto i ngā ipu kirihou. Ka taea te pupuri i ngā manu ka mahia pēneitia mō te kotahi tau neke atu.

Ngā tahā manu

I mua i te whakamahinga o ngā ipu kirihou, ka puritia ngā manu ki roto i ngā tūmomo ipu tini, kāhō rānei. I mua atu, ka whakamahia ngā pōhā, arā ngā rimurapa ka herea ki te kiri tōtara. Whai muri ka pūrua ki roto i te kete harakeke. Ka whakamahi tonu ētahi tāngata Māori i ēnei kete, heoi, ka puritia kē ki roto i te hinu ake o te manu, ā, kaua ki te tote; karangatia ai ēnei ko te tītī-pōhā, te tītī-tahu rānei. Ko ngā tītī kāore e pokaina ka kīia he tītī puku.

Te hopu tītī ā ngā rā kei te heke

Kua whakarewahia e te iwi o Rakiura me te Whare Wānanga o Ōtākou tētahi hōtaka rangahau hei whakamātau he pēhea te pānga o te hopu tītī ki te manu. E ai ki ngā rangahau, i roto i te rua tekau tau, 30-40% te tokomaha o ngā tītī kua ngaro ki ngā moutere hopu tītī, me ngā moutere hoki kāore i te haerea. E whakaarotia ana nā te huarere e kīia nei ko te El Niño Southern Oscillation ka mahana ake te wai o te moana. Waihoki, ka mau ngā tītī ki roto i ngā kupenga hī ika a ngā kamupene ahumoni ki te raki o Te Moananui-a-Kiwa. Mai i ngā rangahau nei ā te tau 2008 ka puea mai ētahi tohutohu me ētahi māramatanga e mātotoru tonu ai te tītī.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Philip Lyver, Jamie Newman and the Rakiura Tītī Islands Administering Body, 'Te mahi tītī - Te mahi manu', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-mahi-titi/page-3 (accessed 21 October 2019)

Story by Philip Lyver, Jamie Newman and the Rakiura Tītī Islands Administering Body, published 12 Jun 2006