Kōrero: Te mahi tītī

Whārangi 4. He kōrero? – he tuhinga mō te mahi tītī

Ngā whakaahua

Ko Ailsa Cain e kōrero ana mō te mahi tītī i a ia e tamariki ana.

Te whakakao

Ko te mea nui i te mahi tītī, ko te whakakotahi i te whānau. Atu i tā mātou kāinga i Milton, ka kotahi atu ki Te Awanui ki te hopu i tā mātou waka hī ki te motu Papatea. E toru ngā whare o te motu i tērā wā. Ki te taha o te whare ko te whare whakanao tītī. I tua atu, he whare huhuti manu.

Ngā mahi

Kei ia reanga āna mahi. Ko ngā tamariki mahi he tango i te ware pī me ngā hune manu. Nāwai, kua kake ake ki te mahi poka i te manu. Mōhio tonu ahau e kore au e eke ki te mahi tautau i te tītī ki te ware pī me te tote, kia 50 rā anō ōku tau. Ahakoa kotahi marama e noho atu ana ki reira, ka haere tonu mātou ki te kura me te tuhi ki roto hautaka. E rua ngā mahi kino ki ahau, arā ko te porowhiu i ngā puku, ko te kohi wāhie.

Ngā mahi ia rā

I te 9 karaka ka oho mātou mō te ō ata. Whai muri ko ngā mahi kura me te whakapai i te whare. Whai muri i te tina ka tahuri ki ngā mahi tītī. Taro kau iho kua tākaro mātou ki te tātahi me te ngahere i mua i te hokinga atu ki te moe i te 4 karaka. Ka eke ki te 6 o ngā hāora ka maranga ki te kai, kātahi ka hīkoi mātou ki ngā manu. Ko te mahi he nanao me te huhuti i ngā huruhuru. Nō te 11 karaka kua hoki mātou ngā tamariki ki ngā kāinga. Mēnā i pai mātou ka whāngaia mātou ki te parāoa koroua.

Ko tōku mahara nui mō tēnei wā, i ahau te rangatiratanga kia haere ki te ngahere me te tātahi hoki. He urutapu katoa ngā wāhi nei, i te mea kotahi noa te wāhanga o te tau ka tukuna te tangata ki reira, arā, atu i te 15 o Paenga-whāwhā ki 30 o Pipiri.

Te moutere o Taukihepa (Big South Cape Island)

Ka whakatauhia me haere ki te mahi manu ki Taukihepa, ki te wāhi i hopu manu ai tōku taua a Naina i a ia e kōtiro ana. He maha kē atu te manu me te tangata o tēnei moutere i te wā i ahau e pakupaku ana. Ka wehe mai te tangata mā runga topatopa mai i Te Awanui, i Riverton rānei. E iwa hāora te roa atu i konā mā runga poti, ā e whā hāora mā runga waka hourua. I ngā wā ō mua he nui tā mātou māharahara mō ā mātou taputapu kei pakaru. Heoi, ināianei he maha ngā waka me ngā topatopa ka tau mai ki te whakataka i ētahi taputapu, ngā mērā, nūpepa hoki.

He maha ngā āhuatanga rerekē i kitea e mātou i runga i tēnei moutere. Kāore ngā manu o tēnei moutere i te korara pērā i ō Papatea, nā reira he maha ake ngā manu hei huhuti, hei hopu i roto i te wā poto. Me hūti ngā huruhuru i te wā e mahana tonu ana te manu.

Nā tā mātou noho ki Taukihepa ka kaha ake ngā hononga i waenganui i a mātou me ētahi atu o ngā whānau mahu manu ki reira. Tē puta mai ngā manu i te marama hua, nā reira he wā pai tēnei hei whakangahau me ētahi atu whānau. Kāore e nui tā mātou mahi pērā, nā te mea he whakapau werawera te mahi i te ao, i te pō.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Philip Lyver, Jamie Newman and the Rakiura Tītī Islands Administering Body, 'Te mahi tītī - He kōrero? – he tuhinga mō te mahi tītī', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-mahi-titi/page-4 (accessed 16 July 2019)

Story by Philip Lyver, Jamie Newman and the Rakiura Tītī Islands Administering Body, published 12 Jun 2006