Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Tītī − muttonbirding

by  Philip Lyver, Jamie Newman and the Rakiura Tītī Islands Administering Body

He muttonbird, sooty shearwater rānei etahi ingoa o te tītī. E ai ki tētahi kaituhi o te rau tau atu i 1700, he ōrite te reka o te tītī ki te hipi. Ko ngā iwi Māori o Rakiura, arā te whaitua tonga o te whenua, ka mahi i te tītī. Mai anō, ā, tae noa mai ki ēnei rā, ka ahu rātou ki ngā motu 36 i te tongarawa o Aotearoa hopu tītī ai.


Muttonbirding in New Zealand

He momo ōi (petrel) te tītī. He parauri ngā huruhuru, he hiriwa me te mā ngā tae o raro ngā parirau. Ka tae ki te paunga o Whiringa-ā-rangi, kua keri te kātua i tētahi tārua kia whakawhānau i te hua kotahi.

Mai anō te wā e hopu ana te tangata ngā momo ōi. Ka mutu, ki tā ngā mātauranga whaipara tangata, he hōrapa te noho o te ōi ki Aotearoa i mua i te noho tangata. Nā wai, ka tae mai te Māori me te hopu i ngā manu nei hei kai. Heoi anō, kīhai i te mōhiotia te nui o te tītī i hopukina ai e rātou.

Ko Aotearoa tētahi o ngā wāhi whakamutunga o te ao e hopukina tonutia ai tētahi momo ōi. Ko ngā punua tītī anake ka hopukina. Nō te hauhaketanga o te tītī ki te moutere o Norfolk i te rau tau 1700, ngā te tino mōmona, orite te kiko ki tō te hipi, tapaina ai he ‘muttonbird’.

Arā anō ētahi takahikare ka hopukina e ngā iwi o Hauraki ki ngā moutere ririki o Ruamāhua me (Alderman) i te moana o Tīkapa.

Ngā tika o ngā iwi o Rakiura ki te mahi tītī

Kei ngā iwi o Rakiura te mana ā-ture kia mahi tītī ki ngā moutere 36 huri noa i Rakiura. E karangatia ana ēnei moutere ko ngā Motu Tītī. Ka āhei ana tā rātou hopu tītī atu i te 1 o Āperira, ki te 31 o Mei. E ai ki te Ture Ārahi mō ngā Moutere Tītī 1978, ka taea e rātou te haere ki te moutere atu i te 15 o Māehe kia whakatikatika mō ngā marama hopu tītī.

Te manu nui

Kāore he manu noho tai o Aotearoa pērā te maha i te tītī. Kei te motu o Snares te kāhui nui rawa ake, ā, e 4 miriona. E 100 kiromita te tawhiti atu o tērā motu i Rakiura. E 40-60 miriona ngā tītī puta noa i ngā taiwhenua me ngā moutere o Aotearoa, o Ahitereiria, o Amerika ki te Tonga, o Awherika ki te Tonga.

Ka poua anō ki ngā iwi o Rakiura te mana ā-ture kia nanao tītī ki raro i te ture 1864 Deed of the Cession o Rakiura. I raro i ngā ture i whai mai, ka whakahokia ngā moutere 18 ki ngā whānau Māori o Rakiura. Ka karangatia ngā moutere e 18 te ka toe ko ngā moutere Tītī o Rakiura. Kia taka ki te Whakataunga Kerēme o Ngāi Tahu 1998, ka karangatia anō tia ēnei moutere ko ngā Moutere Tītī a te Karauna. I mua i te tau 1998, he mea pupuri ēnei moutere e te Karauna, heoi i āhei ngā Māori o Rakiura ki te hopu tītī.

Ka whakamahi te Māori i te tītī mō te kai, mō te tauhokohoko, mō āna huruhuru hoki. He mea nui te mahi tītī mo te ōhanga me te ahurea o ngā Māori o Rakiura.

Nā te huhua o te tītī, kāore ngā iwi o Rakiura kia whakatau i tētahi motunga hopu tītī. E whakahaerehia ana te mahi hopu tītī ki ia moutere ki raro i ngā tikanga me ngā kaitiakitanga. Waihoki, ko rātou ka tae i mua i te 1 o Paengawhāwhā ka whakatau ture ārahi. E rua ngā tūmomo pūnaha whakahaere:

  • Ko te pūnaha kati, arā, kei ia whānau tētahi wāhi motuhake.
  • Ko te pūnaha tuwhera, arā, ka taea e te tangata te hopu tītī ki ngā wāhi katoa o te moutere.

Nāwai ā, kua rerekē ngā pūnaha hopu tītī. Heoi, ka whāia te pūnaha e pai ana ki ngā Māori o Rakiura me ngā moutere 18 o te Karauna.

Te whakawhiti ki ngā moutere Tītī

I ngā wā ō mua ka taea ngā moutere mā runga waka, ā, mā konei hoki kawea ai ngā taputapu ki ngā motu. I ēnei rā, ka whakamahia ngā waka topatopa, nātemea he tere ake, ā, he haumaru ake mō te tango taputapu mai te kaipuke.


Harvesting

E rua ngā mahinga tītī: ko te nanao ki te pī i te rua; ko te rama pī ka puea i o rātou rua.

Te nanao

Ko te wāhanga nanao i te 1 ki te 22 o Paengawhāwhā; heoi, ka rerekē tēnei ia tau ki ia moutere hoki.

Ka mahi ngā tāngata i te awatea ki te nanao i te pī mai ō rātau rua. Kei roto i te rua kotahi he pī kotahi. Ka takoto te tangata kia pai ai tana whātoro ki roto i te rua kia tango i te pī. Mēnā kāore e taea te manu, kua keria he rua hei tango i te manu.

Ka patua wawetia te tītī. Kātahi ka pēhia te puku kia ruaki mai te manu i ngā hinu. Kātahi ka purua te waha o te manu ki ētahi huruhuru, one rānei kia kore ai ētahi paru mai te puku e whakakino i ngā huruhuru. Ka uaua ake te huhuti i ngā huruhuru ki te pēnei.

Te rama

Ko te wāhanga rama tītī atu i te pokapū o Paengawhāwhā ki te 31 o Haratua. I te nuinga o te wā ka oti ngā mahi atu i te 15 ki te 20 o Haratua, i te mea kua whai parirau ngā pī.

Ka rama mō ngā tītī ka puta mai i ō rātou rua ki te roha i ō rātou parirau. Ka puta mai ngā manu i ngā pō pōuri, i te wā e kaha ana te pupuhi o te hau me te heke o te ua. Nō konei he maha ngā tītī ka hopukina e te tangata i roto i te wā poto.


Processing

Ka patua ngā manu kua heria ki te whare whakanao. E rima ngā manu ka herea ki tētahi taura harakeke. Ka taea te waha i ngā manu, te tuku rānei mā te waea e heke ana i te hiwi ki te whare whakanao. He mahi whakapau werawera te mahi whakanao tītī. Heoi he rerekē ngā tikanga mahi o ia whānau. E whai ake nei ko ngā mahi matua mō te whakanao tītī.

Te huhuti

Whai muri tonu i te hopunga o te manu me huhuti ngā huruhuru – he māmā ake te tango i ngā huruhuru kei te mahana tonu te manu. Koinei te take ka huhuti ētahi i ngā huruhuru i te wāhi hopukina ai manu. Mā te ringa, mā te mīhini rānei hei huhuti i ngā huruhuru. He tere ake te mīhini i te ringa. Ka taea e te tangata te huhuti i te manu i roto i te 45 hekona, e 40 hekona mō te mīhini. Ka tūpato te tangata kia kaua e tīhae i te kiri kei kino te mīti.

Wākihi

Ka toe ko ngā hune inā ka oti te huhuti i ngā huruhuru. Mā te wākihi wera hei tango i ngā hune. Whai muri i te tapahia o ngā parirau me ngā waewae, ka tautaungia ngā manu ki roto i te kōhua wai wera me te wākihi ki runga. Ka totoka te wākihi, kua tangohia me ngā hune. Mā katoa ana te tinana o te manu i tēnei. Ia tau ka whakamahia taua wākihi anō. I ngā rā ō mua kua tautau ngā manu ki roto i ngā kōhua wai wera me te rapirapi ki te ringa.

Te huahua

Whai muri ka whakairia ngā manu mō tētahi wā. Kātahi ka wāhia te manu mā te whaturei ka pokana i te puku. Ka whakarōpūhia ngā manu ki tā rātou nunui. Kātahi ka uwhia ki te tote me te rau atu ki roto i ngā ipu kirihou. Ka taea te pupuri i ngā manu ka mahia pēneitia mō te kotahi tau neke atu.

Ngā tahā manu

I mua i te whakamahinga o ngā ipu kirihou, ka puritia ngā manu ki roto i ngā tūmomo ipu tini, kāhō rānei. I mua atu, ka whakamahia ngā pōhā, arā ngā rimurapa ka herea ki te kiri tōtara. Whai muri ka pūrua ki roto i te kete harakeke. Ka whakamahi tonu ētahi tāngata Māori i ēnei kete, heoi, ka puritia kē ki roto i te hinu ake o te manu, ā, kaua ki te tote; karangatia ai ēnei ko te tītī-pōhā, te tītī-tahu rānei. Ko ngā tītī kāore e pokaina ka kīia he tītī puku.

Te hopu tītī ā ngā rā kei te heke

Kua whakarewahia e te iwi o Rakiura me te Whare Wānanga o Ōtākou tētahi hōtaka rangahau hei whakamātau he pēhea te pānga o te hopu tītī ki te manu. E ai ki ngā rangahau, i roto i te rua tekau tau, 30-40% te tokomaha o ngā tītī kua ngaro ki ngā moutere hopu tītī, me ngā moutere hoki kāore i te haerea. E whakaarotia ana nā te huarere e kīia nei ko te El Niño Southern Oscillation ka mahana ake te wai o te moana. Waihoki, ka mau ngā tītī ki roto i ngā kupenga hī ika a ngā kamupene ahumoni ki te raki o Te Moananui-a-Kiwa. Mai i ngā rangahau nei ā te tau 2008 ka puea mai ētahi tohutohu me ētahi māramatanga e mātotoru tonu ai te tītī.


A personal account of muttonbirding

Ko Ailsa Cain e kōrero ana mō te mahi tītī i a ia e tamariki ana.

Te whakakao

Ko te mea nui i te mahi tītī, ko te whakakotahi i te whānau. Atu i tā mātou kāinga i Milton, ka kotahi atu ki Te Awanui ki te hopu i tā mātou waka hī ki te motu Papatea. E toru ngā whare o te motu i tērā wā. Ki te taha o te whare ko te whare whakanao tītī. I tua atu, he whare huhuti manu.

Ngā mahi

Kei ia reanga āna mahi. Ko ngā tamariki mahi he tango i te ware pī me ngā hune manu. Nāwai, kua kake ake ki te mahi poka i te manu. Mōhio tonu ahau e kore au e eke ki te mahi tautau i te tītī ki te ware pī me te tote, kia 50 rā anō ōku tau. Ahakoa kotahi marama e noho atu ana ki reira, ka haere tonu mātou ki te kura me te tuhi ki roto hautaka. E rua ngā mahi kino ki ahau, arā ko te porowhiu i ngā puku, ko te kohi wāhie.

Ngā mahi ia rā

I te 9 karaka ka oho mātou mō te ō ata. Whai muri ko ngā mahi kura me te whakapai i te whare. Whai muri i te tina ka tahuri ki ngā mahi tītī. Taro kau iho kua tākaro mātou ki te tātahi me te ngahere i mua i te hokinga atu ki te moe i te 4 karaka. Ka eke ki te 6 o ngā hāora ka maranga ki te kai, kātahi ka hīkoi mātou ki ngā manu. Ko te mahi he nanao me te huhuti i ngā huruhuru. Nō te 11 karaka kua hoki mātou ngā tamariki ki ngā kāinga. Mēnā i pai mātou ka whāngaia mātou ki te parāoa koroua.

Ko tōku mahara nui mō tēnei wā, i ahau te rangatiratanga kia haere ki te ngahere me te tātahi hoki. He urutapu katoa ngā wāhi nei, i te mea kotahi noa te wāhanga o te tau ka tukuna te tangata ki reira, arā, atu i te 15 o Paenga-whāwhā ki 30 o Pipiri.

Te moutere o Taukihepa (Big South Cape Island)

Ka whakatauhia me haere ki te mahi manu ki Taukihepa, ki te wāhi i hopu manu ai tōku taua a Naina i a ia e kōtiro ana. He maha kē atu te manu me te tangata o tēnei moutere i te wā i ahau e pakupaku ana. Ka wehe mai te tangata mā runga topatopa mai i Te Awanui, i Riverton rānei. E iwa hāora te roa atu i konā mā runga poti, ā e whā hāora mā runga waka hourua. I ngā wā ō mua he nui tā mātou māharahara mō ā mātou taputapu kei pakaru. Heoi, ināianei he maha ngā waka me ngā topatopa ka tau mai ki te whakataka i ētahi taputapu, ngā mērā, nūpepa hoki.

He maha ngā āhuatanga rerekē i kitea e mātou i runga i tēnei moutere. Kāore ngā manu o tēnei moutere i te korara pērā i ō Papatea, nā reira he maha ake ngā manu hei huhuti, hei hopu i roto i te wā poto. Me hūti ngā huruhuru i te wā e mahana tonu ana te manu.

Nā tā mātou noho ki Taukihepa ka kaha ake ngā hononga i waenganui i a mātou me ētahi atu o ngā whānau mahu manu ki reira. Tē puta mai ngā manu i te marama hua, nā reira he wā pai tēnei hei whakangahau me ētahi atu whānau. Kāore e nui tā mātou mahi pērā, nā te mea he whakapau werawera te mahi i te ao, i te pō.


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources

More links and websites


How to cite this page: Philip Lyver, Jamie Newman and the Rakiura Tītī Islands Administering Body, 'Te mahi tītī', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-mahi-titi/print (accessed 17 July 2019)

Story by Philip Lyver, Jamie Newman and the Rakiura Tītī Islands Administering Body, published 12 Jun 2006