Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Te ngahere – forest lore

by  Rāwiri Taonui

E ai ki te Māori he hononga ita kei waenganui i te tangata me te ngahere – inarā nā te atua nā Tāne te tangata me te ngahere i auaha. He wāhi mīharo te ngahere, ko te mokomoko, te manu, aha atu, ngā kaitiaki. Ko te ngahere te whakaruruhau, te pātaka kai a te Māori. Ka noho te ngahere me ngā rākau, ngā tipu hei kai, hei rongoā, hei rauemi hanga whare, raranga kākahu hoki.


Māori relationship with the forest

Ka wehi te Māori i te ngahere, i te ātaahua, te wairua, tae atu ki te nui o te kai, te rongoā, ngā rauemi hei mahinga papanga, whare, aha atu hoki.

He maha ngā momo ingoa mō te ngahere – te ngahere, te ngāherehere, te nehenehe, te ngahengahe, te wao, te waonui, te waoku. Ko te motu, ko te motu rākau rānei te ingoa o ngā iwi o Taranaki mō te uru rākau.

Tāne

Ka hangaa i a Tāne te wao nui i te wehenga o Rangi rāua ko Papa kia puta te ao mārama. Ko Tāne Mahuta te atua o te wao nui, tae atu ki ngā tipu me ngā manu. Ko Tānenui-a-rangi te kaihanga i te tangata.

Te mauri o Tāne

Whakapono pū te Māori mō te mauri hei tiaki i te ngahere. Ka whakatōkia te mauri ki tētahi mea kei te ngahere – he kōhatu pea, he rākau pea. Ka āta tohua ngā kōhatu rerekē te āhua, ka tāpuke ki tētahi wāhi tapu, pērā i take o tētahi rākau taumanu. Whai anō, ka tukua he moko kākāriki, he moko tāpiri rānei hei tiaki i te mauri. E ai ki te Māori ka noho ēnei tipua mō ake tonu atu.

Heoi, ka taea e tētahi tohunga nō iwi kē te whaiwhaiā i taua mauri kia memeha, kia kore, kia riro rānei. I konei ka karanga te iwi ki ngā tohunga kia whakaorangia anōtia te mauri rā.

Ngā kōrero mō Rātā

Kawea ai ngā tikanga hei whakapūmau i te wao nui a Tāne. Kei ngā kōrero mō Rātā te tauira.

Ka tomo a Rātā i te ngahere, ka tuaina he rākau hei tārai waka. Aoake ka hoki a Rātā ki te ngahere, kua tū mai anō te rākau rā nāna i tope. Ka tope anō e Rātā te rākau rā, ka tāraia. Nō te hokinga mai i te ata, kua tū anō. Ka whakaaro a Rātā kia huna i roto i ngā rākau. Nāwai ka haere mai te tini o Hakuturi (ngā kaitiaki o te wao; ka rite ki te manu, ki te ngārara) ka whakatū anō i te rākau. Ka puta a Rātā ki mua i tō rātou aroaro. Nō konei ka mea atu te tini o Hakuturi ki a Rātā mō tana hapa, he kore nōna i tuku karakia i mua i te tope i te rākau. Kātahi ka whakatika a Rātā i a ia anō, ka tukuna e te tini o Hakuturi te rākau rā ki raro.

Ngā mātauranga mō te taiao

I patua ririkitia te moa, ka tahuna te nui o te ngahere e ngā tāngata tōmua ki Aotearoa. I roto i te 500 tau, ka heke te korahi o te ngahere mai i te e 80% ki te 50%. I roto i te 200 tau mai te taenga o tauiwi ki Aotearoa, kua heke tēnei rahi ki te 24.8%. Ka nui te mōhio a te Māori ki ngā rākau o te ngahere, ko ēhea ka pai mō te rongoā, ko ēhea ka pai hei kai, ko ēhea ka pai hei kākahu, hei taputapu, hei hanga whare, hei tārai waka, arā atu.


The great trees

Ngā pou toko rangi

Kīia ai ngā rākau nui o te ngahere o Tāne, ko Ngā Tokotoko-o-te-rangi, arā ngā pou toko ake i a Ranginui ki runga i a Papatūānuku.

Tōtara

Ko te tōtara te rākau whakahīhī rawa ai te Māori. Ka tipu tēnei rākau puta noa i Aotearoa. Neke atu i te 40 mita te teitei o te tōtara. He pakari, he tōtika te tōtara, he rawe mō te tārai waka taua. Ka whakamahia te kiri hei tuanui, hei pāpā-kiri mō ngā kōiwi whati, hei ipu pupuri kai, pupuri wai. Karangatia ai ēnei ipu he pātua, he papa tōtara rānei.

Ki te rongohia te kōrero ‘kua hinga te tōtara’, kua mate mai tētahi rangatira whai mana nui.

Kauri

Ka kake te kauri ki te 30-60 mita te teitei, ā, inā te whanui. E 2,000 tau te pakeke o te kauri ka pakari ana. Ko Tāne Mahuta te ingoa o te kauri nui rawa atu e ora ana i tēnei wā, kei te ngahere o Waipoua. Ka tipu te kauri ki te tai tokerau o Te Ika-a-Māui, atu i Whāingaroa i te uru, ki Kirikiriroa, ahu atu ki te tonga o Tauranga i te rāwhiti. He tino rākau te kauri mō te hanga waka, inarā i hāua a Te Aurere, te waka hourua o Hekenukumai Busby o Muriwhenua i te kauri.

Kāpia

Ko te pia o te kauri ka kīia he kāpia. Ko ngā kāpia tawhito hei tukituki ahi, whakakā rama hoki. Ka ngaungaua te kāpia o te kauri, te tarata, te kōhūhū. Ka tapahia te kōrari o te pūhā kia rere ai te waihonga; mārō ana ka ngaungaua hei pia ngaungau.

Tawai

Ko te ingoa Pākehā mō te tawai ko te beech. Kaha te tipu o tēnei rākau ki te mānia o Kāingaroa, ki ngā pae maunga o Te Ika-a-Māui, o Te Wai Pounamu. E toru ngā momo o te tawai: ko te tawhai, te tawhairauriki, te tawhairaunui.

Noho ai te kiore ki ngā uru tawai kai ai i te nui o ngā kākano. Ko tētahi ingoa a ngā iwi o Whanganui mō te kiore ko te kiore tawai. He tino kai te kiore ki te Māori.

Te mahi ahi

Ka haere a Māui kia kite i a Mahuika kia taea te mauri o te ahi. Ka tukua e Mahuika tētahi o ōna maikuku ahi. Ka tineia e Māui te ahi rā, ka tono mō tētahi maikuku anō. Ka haere tēnei mahi a Māui, kia mārama a Mahuika ki āna mahi tinihanga. Nō konā ka whiua e ia tōna maikuku whakamutunga, ka murara katoa a Rarohenga. Noho rawa ai te mauri o te ahi ki roto i ngā rākau pērā i te kaikōmako, te rimu, te tōtara. Atu i tērā wā, ko ērā ngā rākau hikaina ki ngā kaunati hikahika o te māhoe me te patatē.

Rimu

He nui ngā whakamahinga o te rimu. Ka taea te kai i te pūkoro whero e pupuri ana i te kākano. Ka penupenu i te kiri o roto me ngā rau hei rongoā mō ngā wera me ētahi atu wharanga. Ka tapahia ririkitia te wāhi taikākā hei rama.

Kahikatea

Ko te kahikatea te rākau teitei rawa i Aotearoa, neke atu i te 60 mita te tū. Ka taea ngā hua te kai; kīia ai he koroī.

Te mataī me te miro

Tata ki te 25 mita te teitei o te mataī me te miro. Ka whai hua te miro puta noa i te tau. Hei te ngahuru, koinei te tino kai a te kererū me te kākā. Ka whakamahia ngā tāwhiti hei hopu i ngā manu.

Te mānuka me te kānuka

He rahi ngā whakamahinga o te mānuka me te kānuka. Ka tāpaea te kiri ki runga i te tuanui o te whare hei pana i te ua, i te marangai. Ko te rākau hei kahokaho mō te whare, hei tao, hei hoe waka hoki. Ko ngā rau ka whakamahia hei whakakakara mō ngā makawe. Ko ngā pihinga me ngā peka ngāwari hei tāwhiti.


Tree ferns

Te whekī me te whekī-ponga

Kāore i tino maha ngā momo whekī, ponga hoki. E 5 ki te 20 mita te teitei. Kitea ai te whekī ki ngā wāhi katoa o Aotearoa. Ka kite koe i ngā taha o te whekī ko ngā koukou ka rite ki te teki; ko ngā tohu ēnei ki ngā wāhi o ngā tētē tawhito kua taka. Mōhiotia ai te whekī-ponga nā te nui o ngā tētē maroke ka āmio i ngā taha. Ka tipu tēnei rākau ki te tonga o Tāmaki-makau-rau. Ka whakamahia ngā kātua o ēnei rākau hei pakitara, ko ngā tētē mō te tuanui.

Ponga

Ka tipu te ponga ki Te Ika-a-Māui, ki te taha rāwhiti me te taha raki hoki o Te Wai Pounamu. He hiriwa te tae o raro i ngā rau. Whai anō ka tāpaea ko te taha hiriwa ki runga, hei aha, hei tohu i te ara i te pō, he mārama hoki te kitenga atu. He pērā anō mō ngā rau o te rangiora.

Mamaku

Ka tipu te mamaku ki ngā wāhi awaawa haumākū puta noa i Aotearoa. Neke atu i te 20 mita te teitei. Ka kitea tonutia ngā tīhorenga o ngā tētē maroke i te kātua. Ka taea te kai i te uho mā o te kātua me ngā koru, hāunga te pūrikoriko. Ka tīhorea te kiri o waho kia maroke ai. Kātahi ka topea, ka tunua. I tua atu, ka whakairi ngā koru kia maroke. He pai ake kia tunua te mamaku kia wehe ai te pakaua i te kiko. Ahakoa kāore e tino rongo i te reka, he tino kai mō te tinana.

Kātote

Ka tipu te kātote puta noa i Aotearoa. He poto iho te kātote i te mamaku. Koinei tētahi o ngā tino kai o ngā iwi o Te Wai Pounamu.


Flowering plants

Puawānanga

E kī ana ngā kōrero hei tamaiti a Puawānanga (clematis) mā Puanga (Rigel) rāua ko Rehua (Antares) . Ka marewa a Puanga i te marama o Hune, te tohu kua tīmata te hōtoke. Ka rewa a Rehua i te marama o Tīhema, ko te tohu o te raumati – ka puāwai te puawānanga i waenganui i ēnei marama. Ka mahia mai ai ngā tīpare i ēnei pua.

Kōwhai

He miramira te pua o te kōwhai. Ka pua te kōwhai i te tōmuritanga o te takurua, i te tōmuatanga o te kōanga, ko te wā hei ono i te kūmara. Ka tangohia te tae i ngā pua o te kōwhai; he pai te rākau hei hanga whare, hei hanga tāwhiti hoki.

Pōhutukawa

E 20 mita te teitei o te pōhutukawa pakari, ka tipu ki ngā rohe kei te raki o Kāwhia i te uru, ki Taupō, taea rawa atu ki Ōpōtiki i te rāwhiti. Ka pua te pōhutukawa ko te tohu o te raumati tērā. He rongoā te wai kōhua o te kiri hei rongoā mō te korere, ko te waihonga he pai mō te korokoro. Ka tipu te pōhutukawa ki tātahi. Ka nanao ki ngā pakiaka e toro iho ana ki te whenua hei matau hī ika.

Ngā taratara wero

E rua ngā tipu i te wao ka tūpato te Māori. E 6 tuke haumano te roa o ngā tara o te ongaonga; ki te werohia, ka mamae rawa atu ngā kararehe pērā i te kiore, te ngeru, taea rawa atu ki ngā kararehe rahi pērā i te kurī, te hōiho, te kau. I te tau 1961 ka mate tētahi tangata hīkoi i te werohanga i te ongaonga. Ka werowero ngā taratara o te tātaramoa, ka mau ki ō kākahu, ka wero ki tō kiri. He pai ngā hua hei kai, ā, ki te tapahia te aka ka puta te wai.

Te rātā o te raki

He whanaunga te rāta o te raki me te pōhutukawa, kitea whānuitia ai ki te tuawhenua. Ka tipu tēnei rākau ki ngā rohe i te raki o Kaikōura. Ka tīmata mai te rātā hei aka, ka tīmata te awhi i tētahi rākau, ā, mate rawa. Mahia mai ai te kiri mō ngā wharahanga me ngā weranga, tae atu ki ētahi atu mate.

Akakura

Ka noho ētahi rātā hei aka, tē tipu hei rākau. Ka tapahia ēnei mō ngā wai inu kei roto.


Plants for weaving

Harakeke me te wharariki

Ko te harakeke me te wharariki ngā tipu matua mō te raranga. Ka whatua ngā rau hei kete, rā, tukutuku, kupenga hoki. Ka rangaa te muka harakeke hei taura mō te here toki, taiapa, whare, waka hoki.

Ka mahia he tākai i ngā rau hei horoi i ngā wharahanga ka pirau. Ko te wai kōrari hei kīnaki i te kai, hei inu reka rānei.

Nīkau

Ko te nīkau anake tōna momo tipu ki Aotearoa. Hōrapa rā anō te tipu o te nīkau ki Hakaroa me Māwhera i te tonga i Te Wai Pounamu. Neke atu i te 10 mita te teitei. Ka whakamahia ngā kātua mō ngā pou whare me ngā pakitara, ko ngā tētē hei tuanui, ko ngā rau hei mahi raranga. Ka whakamahia te take o ngā tētē hei oko. Kainga ai ngā rau o waenganui, heoi, tērā pea ka mate te rākau. He whakatiko ēnei, ā, ka kai ngā wāhine hapū i tēnei hei whakamauru i te mamae o te tinana. He pai te kai i ngā pua mata i te paunga o te raumati ki te tōmuatanga o te ngahuru. Ka taea hoki te kai i ngā pihi ka tāpapa i te ngahere.

Tī kōuka

Tae atu ki te 12 mita te teitei o te tī kōuka. He pai ngā rau mō te raranga. He rongoā te wai kōhua mō te korere. Kī katoa ngā pakiaka, ngā pihinga, te uho i te huahuka. Ka kainga mata, ka kōhuatia rānei ngā pihipihi. Ko te tikanga, ka poroa te kāuru, ka tīhorea ngā kiri. Ka waihotia te rākau kia tū mō ētahi rangi e rua, kātahi ka poroa te kātua ka koromamao mō te rā, rua rā rānei. Ka tihorea te weu mai i te kiko. He pērā anō te mahi i ngā pakiaka.

Me kī, he reka atu ngā rākau iti, pērā i te tī rauriki. Arā atu anō ngā momo he pai ki te kai, pērā i te tī tōī.

Neinei

Kitea ai te neinei ki te raki o Te Ika-a-Māui. He rite te āhua ki te tī whīroki. Ko ngā rau hei raranga.

Kiekie

He tipu nui te kiekie mō te raranga. Kainga ai ngā emiemi me ngā hua.


Fruiting trees

Hīnau

Ko te kiri o te hīnau hei hanga pātua, ā, tangohia ai te tae pango mō te tā moko. He tino kai ngā hua. Ka paopao, ka rūmakina ki te wai kia makere ai te kiko i te whatu. Kātahi ka whakamaroke, ka tunu hei komeke.

Raupō

Mahia ai te komeke i te pungapunga o te raupō. He māngaro te raupō hei kai.

Poroporo

Kainga ai te hua kōwhai o te poroporo. Ka hua te rākau puta i te tau, heoi, ka mate koe ki te kainga mata ngā hua – kia ngawhā rā anō kātahi anō ka pai hei kai.

Tawa

Ka māoa ngā hua o te tawa me te taraire i te tōmuringa o te raumati me te tōmuatanga o te ngahuru. Ko te whatu ia tētahi o ngā tino kai o ngā iwi noho ngahere ki te raki o Taupō. Ka kōhuatia, ka koromamao, ka taona rānei ngā whatu i te ahi. Ka maroke ana kua noho pai mō te hia marama. Ko te tawa hoki hei hanga taoroa, hei wahie rānei.

Karaka

Kei waenganui i te 5 ki te 15 mita te tū o te karaka, he mātotoru, he mōhinuhinu ngā rau kākāriki. Ko ngā whatu o te karaka tētahi o ngā tino kai a te Māori. Heoi, me āta tunu tēnei kai, ka mate te tangata ki te kainga matangia. E 12 hāora te roa o te kōhuatia, te koromamao rānei, kātahi ka rūmaki ki te wai mō ngā wiki e rua. Ka pai ngā whatu hei kai mō te hia marama. Ka kainga, me kōhua anō kia ngohengohe. Ka taea te kai i te kiko karaka o te hua, anō nei te reka ki te aperikota. Ka whakatō e te Māori te uru karaka ki ngā wāhi hokia ai e ia ki tātahi.

Tutu

Me āta tunu te tutu hei patu i te tāoke. Kei tua atu i ngā puapua (anō he kerepi te āhua), he tāoke te katoa o te tutu. Hei tango i te tae ka kōpenua ka tātaritia ngā puapua mā ngā puapua o te toetoe, ērā momo tipu. Ko te tutu hei kīnaki i te aruhe, te mamaku, te karaka.

Hāpai ō

E ai ki ngā kōrero a ngā iwi o Te Ika-a-Māui, i te wā e putu ana te kai i te wao, ka rērere te pōkai kererū mai i tēnā ngahere ki tēnā ngahere kai ai i ngā hua ka māoa. Hei te kōanga me te tōmuatanga o te raumati ka kai i te miro, te pūriri, te taraire ki Te Tai Tokerau. Kia tae ki te Maehe kua neke ki te tonga ki Pirongia, ki Te Aroha i te pae o Kaimai; hei te Mei me te Hune kua tae ngā manu rā ki Rangitoto me Ranginui e pātata ana ki Te Kūiti; hei te Hūrae me te Ākuhata kei Tītīraupenga, kei Pureora, kei Ketemaringi. I konei ka hoki haere ngā manu ki te raki.

Tītoki

Tae rawa ki te 20 mita te teitei o te tītoki. Ko ōna hua whero ka kōpenua, kōnatua hei whakakakara, hei hinu hoki mō te makawe. Ka puritia te hinu ki ngā tahā hinu, ā, ka tāpiria ki ngā rau o te heketara, o te raukawa, o te mānuka, o te kōpuru. Ka kīnaki anōtia ki roto te pia o te tarata me te taramea.

Parapara

He tikanga tā Ngāti Porou ki te tango i te hinu mai i ngā kākano o te parapara mā te koromamao, te paopao me te penupenu i ngā kākano.


Ground ferns

Aruhe

Ko te aruhe te aka o te rārahu, o te rauaruhe ranei. Neke atu i te 2 mita te teitei.

Ngā kōrero mō te aruhe

Ko te aruhe te hua whenua nui rawa a Haumia-tiketike. He kōrero ā te Māori mō te takenga mai:

  • He mokopuna a Aruhe nā Rarotimu rāua ko Rarotake, i tipu ki te tuarā o Ranginui. I te wehenga o Tāne i a Ranginui me Papatūānuku, ka taka a Aruhe ki te whenua.
  • I te wehenga o Tāne i a Rangi me Papa ka whakaekea a ia e Tāwhirimātea. Nā te wehi, ka rere a Haumia ki raro ki te kōpū o tōna whāea. E kīia ana ko ngā aruhe ngā huruhuru o Haumia e pihi mai ana i te whenua.
  • Nā Kupe te aruhe i mau mai i Hawaiki mā runga i te waka a Tapuwaeputuputu ( ko te whakapae kei Waimā ki Te Hokianga tēnei waka)
  • Ka ahu mai te aruhe i ngā iwi tūrehu me ngā iwi patupaiarehe. I ngā rā onamata, ka tukuna e ngā ohu ngā aruhe e toru tōmua rawa hei amonga mō ēnei iwi.

Te hauhake me te whakataka

Ka tipu matomato te aruhe ki ngā wāhi mārakerake o te ngahere, ki ngā wāhi kua poroa, kua tahuna ngā rākau. Ka hauhake te Māori i tēnei kai puta noa i te tau, heoi, ko te wā pai rawa ko te kōanga me te raumati. E toru tau te pakari o ngā aruhe pai rawa atu, e 2-3 henemita te weherua o ngā koukou. Ka whakamaroke, ka rūmaki ki te wai, ka tao ka kōhua rānei i mua i te paopao i te kikokiko. Ka tunua ngā komeke ka kīnaki ki te waitutu, ki te wai kōrari rānei.

Kainga ō hua whenua

Ko te pūhā te huawhenua rongonui rawa a te Māori. Heoi arā atu anō ētahi, te pōhue, te raupeti, te puahou.

Ētahi atu momo aruhe

Arā anō he aruhe i kainga e te Māori, tae atu ki ngā pihinga o te kōwaowao, te rereti, te mouku, te huruhuru whenua, te koru o te kiokio me te pikopiko.


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Rāwiri Taonui, 'Te ngahere', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-ngahere/print (accessed 11 December 2019)

He kōrero nā Rāwiri Taonui, i tāngia i te 24 Sep 2007