Kōrero: Te noho a te hapori

Whārangi 2. Ngā rerekētanga i muri i te taenga mai o Tauiwi

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Ngā kawenga o Tauiwi

Ka huri te ao i te taunga mai o ngā taonga o te ao hou, pērā i te poaka, te rīwai me ngā hangarau hou o ngā whao rino me ngā pū. Nā ēnei momo āhuatanga hou ka rerekē tonu atu ngā momo mahi a te whānau Māori ia rā, ia rā, ā, mohoa noa nei.

Te rerekē haere o ngā āhuatanga o te mahi

Ka tīmata te taetae mai o ngā kaipuke ka huri te mahi harakeke, mahi papa rākau hoki mō te hoko atu ki ngā kaipuke nunui. Ka whakatipuria te rīwai hei hoko. He rite tonu te mahi ohu o ngā tāngata o ngā hapū maha, nā konā i āhua ngaro ai ngā whakaritenga mahi rapu kai, i ōna wāhanga o te tau, o te ao kōhatu.

Ngā rautaki pakanga hou

Ko tētahi o ngā whāinga o te hoko atu i ēnei hua ki te Pākehā ko te hoko pū. Ko te pakanga te umanga nui i tērā wā, arā, i te kakenga o te taupori me ngā taupatupatu mahinga kai. Hāunga ia ngā patu ka mauria e rātou, he iti noa iho ngā ō ka haria i te wā o te pakanga. I ngā pakanga i mua i te taenga mai o te pū, he iti iho ngā taotū, ā, ka āhei anō te whawhai i te ngahuru, i muri i te hauhake, i te wā kāore e nui te mahi kai.

He tino pai te rīwai, ina hoki rā he māmā ki te whakatipu, ā, heria ai hei kai mā ngā ope taua i te haere. I ētahi wā e hia marama rātou e ngaro ana i te wā kāinga. Kia nui haere ngā pū e mauria ana e ngā taua, kātahi ka nui haere ngā mate. Ka whakarerekēhia ngā pā kia rite mō ngā ope taua mau pū. Nō konei ka huri anō te āhua noho a te iwi me ngā mahi o ia rā.

Ngā mahi kawe ngākau a te hunga mihingare

Ka roa te wā, kātahi anō te Māori ka tahuri ki te Whakapono Hou, ā, ka whakarērea ngā karakia ki ngā atua o te ao tawhito. Ka akona rātou e te hunga mihingare ki te pānui me te tuhi. He mahi tino pārekareka te pānui pukapuka i ngā pā o mua, ki ngā tāngata o te pā. He mea akiaki ngā tamariki kia haere ki te kura, ā, ka whakangungua rātou ki ngā mātauranga o te ao hou.

He tamarikitanga kāore i rerekē

I tipu ake te kaimātai momo tangata a Patuone Hōhepa ki Waimā, takiwā ki Hokianga. I ngā tau tōmua o te tekau tau 1960 ka rangahau ia i tana kaupapa mātauranga ki reira. Ka kite ia kāore ētahi mahi i tino rerekē. ‘Ko te awa te tino wahi o ngā tamariki ki te kaukau, te rapu tuna me te whiu kōhatu. He tūrangahakoa hoki ngā hiwi me te ngahere mō ngā mahi horapa, pupuhi nanekoti, rapu kai, me te hopu koura, taraute hoki.’1

Te hoki ki ngā tikanga o mua

I muri mai i ngā pakanga a te kāwanatanga me ngā iwi Māori i te wāhanga tuarua o te rautau 1800, ka kaha ake ngā mahi pāhekoheko i waenganui i ngā kāinga Māori me Tauiwi. Kua tīmata te tahuri o ngā kāinga Pākehā ki te whai utu mahi. Hāunga ētahi iwi i whawhai ki te kāwanatanga; ka hoki anō rātou ki ngā tikanga o mua. Nā te hāhi Pai Mārire i whakahoki ngā karakia moata me ngā karakia o te ahiahipō. Kīhai te nuinga o ngā tamariki o ēnei pā i tae ki ngā kura mīhana, ā, ka ākona noa iho ki ngā mahi ā-ringa. Ahakoa kua whakarērea ngā kākahu Māori (i ngā rā whai ahurea anake ka mau ki ngā kākahu Māori), me te nanao atu ki ngā toki, hāwara me ngā umu a te Pākehā; ka noho tonu te āhua noho a te Māori ki ngā taiwhenua. 

Te noho a te hapori ki ngā taiwhenua

I te tau 1900 e 98 ōrau o te iwi Māori kei ngā taiwhenua e noho ana. Ko te mahi a te iwi o Paritū ki Hauraki, he whakatipu  huarākau, huawhenua me ngā kararehe a te Pākehā hei oranga, tāpiri atu ki ngā mahi hī ika. Ka whakarērea te mahi tahi i roto i ngā māra, ā, ka haere ki ngā mahi keri kāpia, mira, maina, pāmu me ngā mahi kaunihera. Ahakoa i haere ētahi tamariki ki te kura, me te whai wāhi ki ngā tākuta Pākehā, e kaha tonu ana te mahi a ngā tohunga. Ka mau ētahi ki te Whakapono Hou me ngā atua Māori. Ko te marae tonu te pūtahi nui a te iwi – i reira kitea ai te whaikōrero, te manaakitanga, te kōrero whenua, te haka me te waiata. Ko te tangihanga te āhuatanga whai hiranga ka tū ki runga marae. 

Ngā hapori miraka kau

I te tīmatanga o te rautau 1900 ka kaha ake te whai a te Māori i ngā āhuatanga Pākehā, ā, ka kai anō rātou i te poupoutanga o te rā. I ngā pāmu miraka kau o Waimā ki Hokianga, ka whāia ngā huringa marama o ngā pāmu a te Pākehā. Itiiti rawa te rangatahi ka tomo ki te kura tuarua. I ngā pō wātea ka taki puta ki ngā pikitia, ki ngā karapu taiohi me ngā kanikani. Ko ngā tākaro papai he tēnehi, he haki, he pāhiketepōro me te whutupōro i te Hātarei.

I runga i te whai utu mahi ka waimeha haere te mahi tahi o te hapori, ā, pūehu noa ana ngā marae. Ahakoa rā, ko te nuinga he noho pātata ki ngā whānau, ngā marae me te urupā.

Kupu tāpiri
  1. P. W. Hōhepa, A Maori community in Northland. Wellington: A. H. and A. W. Reed, 1970, p. 87–88 (originally published in 1964). Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Mark Derby, 'Te noho a te hapori - Ngā rerekētanga i muri i te taenga mai o Tauiwi', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-noho-a-te-hapori/page-2 (accessed 20 September 2020)

He kōrero nā Mark Derby, i tāngia i te 5 Sep 2013