Kōrero: Te noho a te hapori

Whārangi 3. Te noho a te hapori i te ao hurihuri

Ngā whakaahua

Te pānga o te noho tāone

Whai muri i te Pakanga Tuarua o te Ao ka maunu atu te iwi Māori ki ngā tāone. He ōrite te kaha o tēnei rerekētanga noho ki tērā o te rautau i mua. Nō konā i pātata ake ai te noho a te Māori me te Pākehā. Ko te hiahia o te iwi Pākehā kia tahuri wawe mai te Māori ki ngā tikanga noho me ngā āhuatanga o tauiwi, me te waiho i āna ki tahaki.

Te tikanga o te whai utu mahi

Ko te kaupapa matua o te heke a te Māori ki ngā tāone he noho hei kaimahi i ngā whare patu mīti me ngā ahumahi hou. Nō konei ka whakarērea ngā mahi a ngā tīpuna me ngā tikanga noho, ā, ka tahuri ki te mahi mō te waru hāora ia rā; te taima me te hāwhe, me ngā pō whakangahau inu pia.

Te noho ki Murupara

I te tau 1953 ka tū te rangahau ki te tāone mira rākau o Murupara. E ai ki tētahi tangata, ‘Tō ana te rā, kāore e nui ngā mahi ki konei … e rua taima i te wiki ka whakaaturia ngā pikitia. I ngā rangi whakangā ko ngā hākinakina … ngā haerenga ki te tāone, ki tātahi ki te rapu kaimoana, ki ngā tauomaoma hōiho … me ngā mahi aruaru, hī ika hoki … He pahupahu ki ngā wāhi hui ngā mahi pārekareka … Hei ngā rangi whakangā kua taki haurangi, kua inu pia.’1

Ngā āhuatanga hou o te ao

Ahakoa te rahi o ngā whare kāwanatanga ka hangaia mō ngā Māori, kīhai i whai whakaaro ki ngā rerekētanga o te ahurea Māori i te hanganga o aua whare, pērā i te noho ā-whānau a te Māori. I ētahi wā ka hua mai ko te noho apiapi, me te whawhai ki ngā whare pātata. I ngā rā whakangā ka hoki ētahi ki te toutou i te ahi o te wā kāinga; ko ētahi ka haere ki te tiki kaimoana i te takutai.

Ngā pānga ki ngā hapori

Ka kite ngā kaumātua o te wā kāinga kua kore katoa ngā rangatahi hei hiki i ngā mahi o te marae. Nō konei ka tāmate haere te rangatiratanga o runga i ngā marae. Ka ngaro i konei te kaha o aua rangatira i runga i ō rātou marae. Tae rawa ake ki te tāone, kua wehe kē te Māori i ōna hapū ake, i ōna marae ake, kua noho tahi ki ngā Māori o iwi kē, ā, ka ngaro te tuakiri o te tangata. Kīhai rawa ētahi i pai ki ngā takahuringa o te ao, ā, ka takaware ki te pia, ki te tarutaru, ki te koremahi, ki te herehere me te wairangi. Ko ētahi ka taka ki roto i ngā kēnge, ā, ko ēnei rōpū te whānau, te hapū mō rātou.

Te hanga hou i ngā tikanga noho

Mai i te tekau tau 1960 ka tipu ake ngā marae me ngā kōhanga reo i ngā tāone ki te āwhina i te noho a te Māori ki roto ki te ao hurihuri, iti nei te aronga ki ngā tikanga Māori. He rangatahi, he ihumanea hoki ngā kaiārahi o ēnei hapori Māori, ā, i ētahi wā he mātau ake ki ngā mātauranga o ngā kura me ngā whare wānanga, tēnā i ō rātou kaumātua. Nā rātou hoki i kakari kia whiwhi te Māori i ētahi rā whakatārewa mō ngā tangihanga kia taea ai e rātou te tangi ki ō rātou whanaunga i te wā e tika ana.

Te pōwhiri me te rāhui

Tae noa mai ki te tau ruamano, e noho tata ana te nuinga o te iwi Māori me tauiwi; ko rāua rāua. Engari kei te mau tonu ētahi tikanga tūturu a te Māori, te whanaungatanga, te manaaki tangata, te piri ki te reo, ki te whakapapa, me ngā mahi o te marae. Kei te ora tonu te tangihanga i ngā wā e hinga ai te tangata. Ko te pōwhiri tērā, ko te tā moko tērā, ko te mau rākau tērā, ko ngā pūoro ērā ka noho hei whakamīharotanga tonu mā te Māori, me tauiwi anō hoki.

He huhua ngā tohu o te taiao kua hoki anō ki te tikanga Māori, ā, ko ētahi kua whakatapua. Ina toremi he tangata i te wai, ka āhei te Māori te whakatau rāhui, ki te whakakore rānei i ngā mahi hī ika. Ka noho tēnei hei tauira ki te ao Māori ka taea ngā tikanga o nehe te kawe, te whakarauora, te whakahāngai hoki ki ngā whakatipuranga kei te heke mai.

Kupu tāpiri
  1. James E. Ritchie, The making of a Maori: a case study of a changing community. Wellington: Reed, 1963, p. 79–80. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Mark Derby, 'Te noho a te hapori - Te noho a te hapori i te ao hurihuri', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-noho-a-te-hapori/page-3 (accessed 18 September 2019)

Story by Mark Derby, published 5 Sep 2013