Kōrero: Te ohanga onamata a rohe

Ka kainga katoa ngā moa, ka tahuri te Māori ki te kai i ētahi atu kai kē. Ko te kūmara tētahi o ngā tipu i ora i tā rātou hekenga – he tino kai, ka mutu ki hea whakatipuria ai te kūmara, ka waihangahia he pā. Kāre i tipu ngā huawhenua ki ngā takiwā o te tai tonga, nā reira i hopukina, i kohikohia ō rātou kai.

Story by Basil Keane
Te āhua nui: Kāinga Māori

Story Summary

Ngā whakaahua

Ngā tīpuna o Te Moananui-a-Kiwa

Nō te tau 1300 ka tae mai ngā Māori ki Aotearoa. Ka kawea mai ngā tipu me ngā kararehe. He makariri ake tēnei whenua i ngā moutere, ā, kīhai ētahi o ngā tipu, pērā i te panana me te niu i tipu ki tēnei whenua. Ko ngā tipu i rea, ko te kūmara, te taro, te uwhi, te hue, te aute, te tī pore, te kiore me te kurī. Ko ngā wāhi i ora ai ēnei, ka whai hiranga.

Ngā ngahere me ngā māra

Neke atu i te 80 ōrau o tēnei whenua i kapi katoa i te ngahere. Ka whakawāteahia te whenua mā te tahu kia tipu ake ai te aruhe.

Ka tahuri te iwi ki te kai i ngā manu me ngā hua o te ngahere, me te turaki rākau hei tārai waka, whare hoki.

Ngā moa me ngā kēkeno – ngā nōhanga tōmua

Horapa katoa te moa i ō mua wā. Ka noho ngā kēkeno ki ngā takutai moana. Matua ake, ka noho ngā tāngata ki ngā motu e rua, heoi nō te matenga atu o ngā moa, me te korekore haere o ngā kēkeno, ka noho rawa te nuinga o ngā tāngata ki Te Ika-a-Māui.

Ngā kōhatu

Ka whakamahi ngā Māori i te kōhatu hei hanga i te whao me te toki. Ka tauwhitiwhitihia te tūhua, te pākohe me te pounamu.

E toru ngā wāhi e kīia ai e ngā pūkenga i noho rawa ai te Māori, arā ko Iwitini, ko Waenganui me Te Wāhi Pounamu.

Neke atu i te 80 ōrau o te iwi Māori i noho ki te rohe o ‘Iwitini’ – te taha raki o te Ika-a-Māui, ngā tai e rua piki ake ki Whanganui me Te Matau-a-Māui. Ka whakatipuhia ngā tipu o Hawaiki ki konei, tae rawa ake ki te kūmara. 98 ōrau o ngā pā katoa o Aotearoa kei tēnei rohe – he mea wawao ngā pā i ngā whenua haumako me ngā māra.

Ina te huhua o ngā pā kāinga i te tahataha o te whanga o Manukau, nā te nui o ngā kaimoana, me te maha o ngā ara haere. Arā anō ētahi atu whanga nui he maha ngā pā.

Kei te kūrae o Moehau, me ōna moutere tūtata ngā kōhatu whakahirahira – i Tūhua ko te matā tūhua. Tukuna ai tēnei kōhatu ki ngā wāhi tawhiti pērā i Wharekauri.

Waenganui

Ko te toenga o Te Ika-a-Māui, tae ake ki Te tauihu o te Waka-a-Māui, me tētahi wāhanga o tōna tai rāwhiti tae rawa ki Hakaroa ka karangatia ko ‘Waenganui’. Āhua 15 ōrau te rahi o te taupori Māori i noho ki tēnei takiwā. I tipu te kūmara ki ētahi wāhi.

Te Wāhi Pounamu

5 ōrau o te taupori i noho ki ērā o ngā takiwā o Te Waipounamu. Kāre i taea ngā mahi ahuone, ā, ko ngā kai nui ko te tuna, te mangā, te tī kouka, te weka me te tītī.

Matomato ana te tipu o te ngāherehere ki Te Tai Poutini, ā, he iti noa ngā tāngata i noho ki reira – he mākū, he whenua ururua. Heoi i reira e takoto ana te kōhatu nui rawa o te Māori, te pounamu.

Rēkohu

I te rau tau 1500, ka nūnumi atu ngā tīpuna o te Moriori i Te Waipounamu ka eke ki Rēkohu, e 800 kiromita te tawhiti. Akene pea i mauria mai te kūmara, heoi kāre i tipu. I ora tonu ai te kiore.

Kāre he taumatua mō te tārai waka, nā reira ka tāraia ngā waka kōrari iti mai i te harakeke, te kākaho, te poro rākau me te rimurapa. Ka tahuri te Moriori ki te kai i ngā kaimoana, te kēkeno, te manu me ngā hua rākau.

Me pēnei te tohu i te whārangi:

Basil Keane, 'Te ohanga onamata a rohe', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-ohanga-onamata-a-rohe (accessed 23 August 2019)

Story by Basil Keane, published 11 Mar 2010