Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Te whānau puha – whales

by  Bradford Haami

I ngā wā ō mua ka arataki ngā tohorā i ngā waka ki Aotearoa. Ka ekengia anō te tohorā kia tae ki uta. He kaitiaki te tohorā. Atu i tērā ka kainga te tohorā, ka whakairotia hoki ngā kōiwi mō te mahi patu, heru, tokotoko, me ētahi atu puiaki whakahirahira.


Whales in Māori tradition

Ngā kōrero ā-iwi

Kua roa nei te Māori e mārama ana ki ngā tohorā. Whāia, he nui ngā kōrero mō te tohorā atu i te mahi kai me te hanga rākau. Arā, he tipua takitaki ngā momo tohorā nō ngā waka i heke mai ki Aotearoa. Kei roto i ngā kōrero tuku iho, whakairo, reo me ngā ingoa wāhi te hononga o te tangata ki te tohorā. He maha ngā mātauranga ā-iwi e pā ana ki te tohorā.

Ngā ingoa tohorā

Kei ia iwi ōna ake ingoa mō ngā tūmomo tohorā. Ko tētahi o ōna ingoa tawhito ko te ‘ika moana’. Arā anō te karangatanga ingoa mō ngā kāhui tohorā, arā ‘te whānau puha’. Ahakoa ko te tohorā (tohoraha rānei) te ingoa mō ngā momo katoa, ki ētahi iwi ka pā anake te ingoa nei ki te southern right whale. Ētahi atu momo:

  • hakurā, iheihe rānei – scamperdown whale
  • miha pakake – whale calf
  • paikea – te southern humpback whale , tētahi momo rānei he mā te puku
  • pakake – minke whale
  • parāoa – sperm whale
  • ūpokohue – blackfish, te pilot whale rānei.

Ko ētahi o ngā ingoa mō ngā tohorā me ngā kāhui ko Tūtarakauika, ko te Kauika tangaroa, ko te Wehengakāuki, ko Ruamano, ko Taniwha me Tū-te-raki-hau-noa.

Te pūtakenga mai o te tohorā

He maha ngā kōrero ā-iwi mō te takenga mai o ngā tohorā. Ki ētahi ka ahu mai ngā tohorā i te atua o te moana i a Tangaroa; ko Te Pūwhakahara, Takaaho me Tinirau ētahi o ngā tīpuna nui o te ika. Arā anō te kōrero, ko Te Hāpuku te tipuna o ngā tohorā, aihe, kēkeno tae atu ki ‘ngā ika ō te ngāhere’, - arā ngā rarauhe.

Ka whakatauira ake te kōrero mō te tohorā me te kauri i te āhua ō tō rāua noho ki roto i te ao tūroa. Ka tono a Tohorā ki a Kauri kia noho ki te moana, engari he pai ake te whenua ki a kauri. Ka mea anō a Tohorā, me hoki rāua, engari ka whakahē a Kauri, i runga i tōna whai pakiaka ki te whenua. Koinei i rite ai te kiri o te Kauri ki te Tohorā. Koinei hoki e mōmona ana te tohorā i te hinu, me te Kauri i te kāpia.

Te whakairo pakake

He whānui te momo whakairo a te pakake ki ngā maihi o ngā whare whakairo, pātaka hoki puta noa i te motu. He whakapono nā ētahi e kōrero ana tēnei tūmomo whakairo mō te patunga o te ika mōkai a Tinirau.

Ka haere te tohunga a Kae kia kite i te rangatira nui a Tinirau. Nō tana hokinga, ka tono a ia mō te mōkai pakake a Tinirau hei whakahoki i a ia. Nō te taenga atu ki tōna kāinga, ka paea e ia tērā tohorā ki uta, ā, mate rawa; ka taona ki te ahi me ētahi rākau koromiko. Nō te rangona o Tinirau i te matenga o tōna mōkai, ka patua e ia a Kae. Whai muri ka waihangatia e Kae he whare hei whakamaumahara ki tōna mahi taurekareka. Kei runga i tētahi maihi ka whakairotia te tōiatanga o Tutunui ki uta. Ki runga i tētahi atu ka whakaarihia te tunu te ika. Ko ngā kōiwi ka whakairia e Tinirau ki roto i te whare ki runga hoki i ngā heke. Hangaa te whare o Tinirau hei maharatanga ki tōna tohorā.


Whales and Māori voyaging

Ngā tohorā kaitiaki

Kei roto i ngā kōrero tuku iho e kōrero ana mō ngā tohorā i ārahi mai i ngā waka i heke mai ki Aotearoa; ko Waitaha ka whai i tōna tuahine a Hāhuru, i aratakina mai ki Aotearoa i Hawaiki e te tohorā e Tūtarakauika. I tau mai rātou ki O-tara-muturangi, pātata ki Matatā.

Kei roto i te oriori mō Tūteremoana te kōrero mō tētahi waka i whai i tētahi kauika tohorā whai muri i te āwhā. E whakapono ana ko Tākitimu te waka e kōrerotia ana. Kei roto i te waiata ētahi o ngā ingoa o ērā tohorā. Nā te tohunga ō runga i a Tākitimu, nā Ruawharo te mauri o te pakake i whakatō ki Te Māhia.

He tohorā a Paniraira, te taniwha kaitiaki o te waka a Tainui. Nānā ngā ngaru i whakamoe i te hekenga mai o te waka. I te wā o te āwhā ka whakahau ngā tohunga o ngā waka i ngā taniwha o te moana hei ārai i te waka. He wā kua hūtia e te tohunga tētahi o ōna makawe hei tuku atu ki te tohorā, taniwha rānei, hei tohu ki tōna tiaki i te waka. Tērā pea i ahu mai tēnei tikanga i te kitenga atu o ngā tohorā me ngā aihe e taki tuku ana i te takoha o te rimurapa ki a rāua anō.

Te whakakau tohorā

Waihoki ki ngā kōrero mō Tutunui, kāore e ārikarika ngā kōrero a te Māori mō ngā tāngata eke tohorā. Nō te hanganga o te kiriata a te Kaieke Tohorā ka hora ngā kōrero nei ki te ao. I tauiratia te kiriata i tō Ngāti Porou kōrero mō Paikea. Ka whai te kōrero nei ki te kawenga atu o Paikea me ōna tuākana ki te hī. I te putanga atu ki te moana uriuri, ka taupokina te waka e Ruatapu nā tōna kaha harawene. Toremi katoa rātou. Ko Paikea te mōrehu i ora ai i ōna kauhau ki ngā ariki o te moana hei āwhina i a ia. Ko te whakautu ko te tohorā hei kawe i a ia ki uta, ā, ki Aotearoa nei. Arā anō tētahi kōrero nō Waikato e ōrite ana ki tēnei. Ko Waihuka i whakarerea e tōna tungāne kia toremi ki waho ki te moana.

Ko ētahi atu kaieke rongonui:

  • Ko te tipuna o Ngāti Awa ko Te Tahioterangi, nāna i whakakau i a Tūtarakauika mai i Whakaari ki te pūaha o te awa o Whakatāne.
  • Tūnui, te tohunga o Te Matau-a-Māui, nāna i eke tana tohorā mai i te pūaha o Keteketerau, ki Te Kauae-o-Māui (Cape Kidnappers).

Whales and Māori society

Ngā ingoa tohorā, me ngā

Whakamaumaharatia ai te tohorā ki ētahi ingoa wāhi, pērā ki a:

  • Moutohorā ki Whakatāne
  • Te Ara-a-Kiwa
  • Te Ara-a-Paikea ki Te Māhia
  • Whangaparāoa ki Tāmaki-makau-rau me Te Tai Rāwhiti
  • Te Waiū-o-te-Tohorā. E pā ana tēnei ingoa ki tētahi puna mā kei ngā hiwi ki ngā takiwā o Tauranga ki Welcome Bay me Pāpāmoa. Ko ngā puke e tohu mai ana ki te kauika tohorā (te uha, te toa me te kūao) i ngaro. Nō tō rātou inu i ngā wai o tētahi puna whai mana ka tokaia rātou hei pae maunga o taua takiwā.

Ngā rangatira me ngā tohorā

He nui ngā pohewa mō te tohorā ka whai pānga ki te kāhui ariki. Kei roto i te kōrero a ‘Te kāhui parāoa’ ka whakaritea te parāoa ki te kāhui tangata. Kei roto i te kōrero a ‘he pūkenga pakakē’ ka whakaritea te paenga tohorā ki ngā rangatira i hinga ki te matawhāura.

Me he nui hōiho Trojan

E pā te ingoa o Ngāti Kurī o Murīwhenua ki tētahi tohorā i auahatia mai i ngā kiri kurī. Ka rite taua mahi ki tērā o te Hōiho a ngā Trojan. I tōna whakatakotoranga ki runga tātahi ki mua tonu i te pā o te hoariri, ka hunaia e ia ngā toa 100 te tokomaha. Ka puta mai te iwi rā i tō rātou pā ki te tiki i ngā kiko tohorā, ka patua.

Waihoki ko Taraia o Ngāti Kahungunu i tōna rākai i ōna toa ki ngā kahu pango, me te whakatū i a rātou ki mua tonu i te pā o Heipipi. Ka pōhēhē te pā tērā he kauika tohorā kua pae ki uta. Ka rere mai rātou i te pā, ka patua.

Ngā rawa tohorā

Kāore te Māori i whaiwhai tohorā, ko tā rātou he ā i te tohorā kia pae ki uta. He nui te kiko o te tohorā, ka kāinga māota, ka whakamarokehia, ka tunua ki roto hāngī. Ko te waiū o te tohorā ka naomia, ko te hinu ka tīkina hei taonga mirimiri, hei kakara hoki. Ko ngā rei ka whakamahia hei taonga pērā i te rei puta (he momo whakakai).

Ko ngā iwi, me ngā kauae parāoa ka whaongia hei patu, taiaha, tewhatewha, hoeroa, heru, tokotoko, hei tiki.

Kāore i ārikarika ngā riri mō ngā rawa. Tērā te wā ka taunaha a Poumātangatanga o te iwi o Tauira i tētahi parāoa Whangaparāoa i Te Tai Rāwhiti. Ka whakahēhia tana kōrero e Taikehu, i te mea kātahi nei ka auahatia e ia tētahi patu mai te kauae. Nō konei ka tauī a Pou ki Maraenui noho ai. Ka whakamaumaharatia te ingoa o Kauaetangohia ki te tipuna, te hapū, te marae. I tētahi atu totohe ka pae he kauika ki waho o Te Awanga ki Te Matau-a-Māui. Nō te hokinga mai o Tamaariki i āna haere, ka kite a ia i tana tamaiti e tangi ana ki te kai māna me te aha, ka wehe te rangatira rā i taua takiwā.


From whaling to tourism

Te patu tohorā ki tātāhi

Nō te puenga mai o ngā mahi patu tohorā ki tātahi i te rau tau 1700, he tokomaha ngā Māori ka whai i tēnei mahi. Nō te tau 1804 kua tīmata te mahi whaiwhai. Taka mai ki 1840 he maha ngā kaipuke mahi tohorā. Ko ētahi tāngata Māori ka tohua rawatia ki ngā tūranga nunui ngā teihana ki tātahi, hei kaihautū rānei mō ngā kaipuke. E 40% pea o ngā kaihopu tohorā he Māori. He nui ake tēnei whika ki Ōtākou.

Ngā uri o ngā kaihopu tohorā

He pānga nui tō ngā kaihopu Pākehā ki runga i te ao o te Māori. Tokomaha rātou i whirinaki ki te Māori mō te kai, mō ētahi whao, hei moe wāhine hoki. He maha ngā Māori ka whakapapa ki ngā tīpuna Pākehā me ō rātou wāhine Māori. He maha ngā uri i puta i ngā Pākehā me ō rātou wāhine Māori, pērā i a Dicky Barrett rātou ko Phillip Tapsell, ko Happy Jack Greening, ko Jacky Love, ko William Morris, ko Manuel Lima, ko John Hughes, ko William Haberfield, ko James Spencer, ko George Fyfe, ko Paddy Gilroy, ko Edward Weller.

Te mutunga o ngā mahi whaiwhai tohorā

Ahu ki roto i te rau tau 1800, ka haere tonu te whaiwhai tohorā a te Māori ahakoa te katinga o te nuinga o ngā teihana whakanao tohorā. Nāwai rā ka whāitihia kia hopukina te i ētahi marama ruarua noa iho. Ko te paikea me te parāoa ka hopukina i ēnei wā. Ka noho tonu tēnei mahi whakahirahira i a Te Whānau-a-Apanui me ngā whānau Māori o Te Moana-o-Raukawa me ētahi atu takiwā o te tai tonga, taka rawa mai ki pokapū o te tekau tau 1920.

Te Māori me te tohorā i ēnei rā

Nō nā tata nei, kua whanake te Māori ki roto i ngā mahi ecotourism. Kua whakatūhia e Ngāi Tahu a Kaikōura Whale Watch kia pai ai te mātirotiro o ngā tūruhi i ngā parāoa me ngā aihe, tae atu ki ētahi atu whakamīharotanga o te takutai o Kaikōura (kei te taha raki mā-rāwhiti o Te Wai Pounamu).

Nō raro mai i te wāhanga tuarua o te Tiriti o Waitangi, ka whakamanahia te Māori kia tango i ngā iwi o ngā tohorā ka mate ki runga i o rātou tātahi. E ngana ana ētahi iwi ki te whakamahi i tēnei tikanga hei whakaora anō i ngā mahi tūturu a te Māori e pā ana ki te tohorā. Ko te iwi o Rēkohu, ko Te Tai Poutini ( te tai hauāuru o Te Wai Pounamu), ko Ngāti Haumia (Paekākāriki) me Ngāti Wai (o te Tai Tokerau) kei te mau ki tēnei tikanga.


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Bradford Haami, 'Te whānau puha', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-whanau-puha/print (accessed 18 July 2019)

Story by Bradford Haami, published 12 Jun 2006