Skip to main content
Logo: Te Ara - The Online Encyclopedia of New Zealand. Print all pages now.

Māori rugby – whutupaoro

by Malcolm Mulholland

Nō mua iho anō te whai a te Māori me tōna hautoa hoki i te whutupaoro. He kaitākaro Māori i roto i te tīma tuatahi ā-motu i toro ki New South Wales, ā, i te tau 1888-89 ka haere te tīma Māori, arā, ko te tīma Native i te ao, nā, ka toa i te nuinga o ngā tākaro. Nā te aukati i te kuhu a ngā kaitākaro Māori ki ngā kapa Ōpango e haere ana ki Āwherika ki te Tonga i hua ai ngā tautohetohe o te rautau 1900.


Origins of Māori rugby union

Nō mua iho anō te whai a te Māōri i te tākaro whutupaoro. Ko te Māori tuatahi i whakaingoatia ki te puka ko Wirihana, ko Wirihana Puna pea tēnā, he rūtēneti i raro i a Te Keepa Te Rangihiwinui (arā, Major Kemp) i ngā pākanga whenua o Aotearoa. I tākaro ia i tētahi kēmu i Aramoho, Whanganui, i te tau 1872.

Mai i te kuhunga takitahi a te tangata Māori ka hua mai ngā karapu whutupaoro Māori, arā, he Māori te nuinga te katoa rānei o ngā kaitākaro. Ka whakatūria te karapu Māori o Hauraki, ki Kerikeri, i te tau 1883.

Kua nui ngā kaitākaro Māori i te kapa Ōpango i roto i ngā tau. I whai tūranga a Jack Taiaroa (o Ngāi Tahu) rāua ko Joe Warbrick (o Te Arawa) i te tīma ā-motu tuatahi o Aotearoa i haere atu ki New South Wales i te tau 1884.

I te tekau tau 2000, e hāpai tonutia ana e te kapa Ōpango Māori (i mōhiotia i mua ko te tīma New Zealand Māori) te tikanga nei o te tīma whutupaoro Māori ā-motu, i tīmataria ai i te rautau 1800.

Te tīma Māori o te tau 1888/1889

Ko Joe Warbrick te tangata nāna i hua mai te tīma Māori o te tau 1888/1889. I whakaaro tuatahitia kia Māori anake ngā kaitākaro, heoi, i te kore kaitākaro Māori i ētahi tūranga, ka tonoa e ngā kaiwhakahaere ngā kaitākaro Pākehā tokorima kia uru mai. Tekau mā rima marama e haere ana te tīma Māori o te tau 1888 i Aotearoa, i Ahitereiria me ngā moutere o Piritānia ki te tākaro i ngā kēmu 108. Koia tēnei te tīma tuatahi o Aotearoa kia puta ki tua o Ahitereiria, Koia nei hoki te haeretanga whutupaoro roa rawa atu, mai rā anō.

E maumahara tonutia ana te tīma Māori o te tau 1888/1889 mō tana koha ki te ao whutupaoro. E 78 rawa ngā kēmu i toa ai, ahakoa i ētahi wā kāore i eke rawa ki te tokopae 15, nā ngā wharanga.  I ētahi wā i meatia kia neke atu i te 15 ngā kaitākaro o ngā tīma hoariri, me kore e ‘mārire’ ake te tākaro. Nā te tīma Māori i tīmata te momo tākaro e whai wāhi ai ia kaitākaro 15 i runga i te whīra ki te kēmu, ā, kua tohua hoki te tīma nei ki te kāhui whutupaoro rongonui o te IRB (Te Poari Whutupaoro o Te Ao).

Te whakatūranga o te NZRFU (te Uniana Whutupaoro o Aotearoa)

I whakatūria te Uniana Whutupaoro o Aotearoa (arā, te NZRFU) i te tau 1892. Ko Tom Ellison (o Ngāi Tahu), tētahi kaitākaro i te tīma Māori o te tau 1888, te tangata nōna te whakaaro kia whai poraka pango tohu rarauhe hiriwa te tīma ā-motu o Aotearoa. Ko Ellison hoki te kāpene o te tīma tuatahi i raro i te maru o te NZRFU, i tākaro rā ki Ahitereiria i te tau i muri mai. Nā Ellison te kakari 2-3-2 i waihanga mai, ā, nāna anō te pukapuka ārahi kaiako whutupaoro  The art of rugby football i tuhi.

Te tīma tuatahi kia whakamanaia hei tīma ā-motu

Nō te tau 1910 i whakahuia ai ngā kaitākaro o te tīma Māori ā-motu tuatahi kia whakamanaia hei tīma ā-motu. He mea akiaki te whakatūranga o tētahi tīma Māori, nā te aranga mai o te tākaro whakataetae o te rīki. Inā hoki rā, i te tau 1908, me te tau 1909, i whakaritea he haere rīki Māori ki Ahitereiria e Albert ‘Ōpai’ Asher (o Te Arawa). He kaitākaro ia i mua nō te tīma whutupaoro ā-motu o Aotearoa. Ka tīmata te āwangawanga o ngā kaiwhakahaere o te NZRFU i te rironga nui o ngā kaitākaro whutupaoro ki te purei rīki, ka whakaaetia e te NZRFU kia aratakina e te pou ōrokotimatanga o te whutupaoro Māori, e Wiremu ‘Ned’ Teihoka Parata (o Ngāi Tahu), tētahi tīma ki Ahitereiria i te tau 1910.


Rugby union, 1910s to 1930s

I muri i te Pakanga Tuatahi o te Ao

Nō te mutunga o te Pakanga Tuatahi o te Ao, ka ara ake te ‘aukati kaitākaro kirimangu’ ki Āwherika ki te Tonga. He mea tono te tīma whutupaoro Ope-tauā o Aotearoa, i toa ai i te Kapu Kīngi i te tau 1919, kia haere atu ki Āwherika ki te Tonga. I tono te hunga o Āwherika ki te Tonga kia kaua te hunga kirimangu e whai wāhi i te tīma, nō reira, i tangohia mai a Parekura Tureia o Ngāti Porou rāua ko Nathaniel ‘Ranji’ Wilson, nō Inia ki te Uru ōna tūpuna, i te tīma.

I taua wā tonu, i whakatū ētahi kaitākaro o te Hokowhitu a Tū ‘Māori Pioneer Battalion’ i tā rātou ake tīma whutupaoro ka haere ki Ingarangi, ki Wēra me Wīwī ki te purei whutupaoro. Ka hoki mai i reira, ka haere i Aotearoa, nā tēnei, e ai ki ngā kaikōrero, i whai waiora anō ai te whutupaoro puta noa i ngā takiwā o te motu i muri mai i te pakanga.

Te tukinga a te tīma Māori ki te tīma o Āwherika ki te Tonga

I muri i te kēmu i tukuna e te kaituhi ripoata o Āwherika ki te Tonga, e Charles Blackett, tētahi karere, i tūpehupehu ai te iwi nui tonu. I roto ko ngā kōrero whakaparahako a Blackett mō te āhua o tana mātakitaki i ‘te hia mano Pākehā e ūmere ana kia hinga i te tīma Māori tētahi tīma Pākehā – ka whakarihariha kē ngā Piringipaka’.1 I toa ngā Springboks 9-8, ahakoa he tautohetohe hoki ki te taha whakawā i te kēmu.

I ngā tau 1928, 1949 me 1960 ka panaia ngā kaitākaro Māori i te haerenga o ngā Ō Pango ki Āwherika ki te Tonga. Nō muri rawa kātahi anō te Māori ka whai wāhi ake ki te Uepū Whutupōro o Aotearoa.

Te haere nui o te tau 1926-27

I te tau 1922, ka whakatūria te Poari Kaitohutohu Māori o te NZRFU. I te tau 1926, ka ea te wawata roa o Ned Parata, te tiamana o te poari, kia tukuna te kapa Ōpango Māori ki Piritana Nui. Nō te tau 1926-27 i haere nui ai te tīma rā i kāpenetia e Wattie Barclay, i Aotearoa, i Ahitereiria, i Ceylon (Sri Lanka), i Wīwī, i Ingarangi, i Wēra me Kānata. E 40 katoa ana kēmu, ka toa i ngā kēmu 30. Kitea ana e Eruera, te Pirinihi o Wēra (nō muri mai ko Kīngi Eruera te Tuawaru), te autaia o te tīma. Hoatu ana e ia he mētara ki ia kaitākaro, ka takohatia atu hoki te Kapu o te Pirinihi o Wēra – ka noho ko tēnei me te ipu rohi o Te Mori hei tohu mō te tīma toa ā-rohe o te whutupaoro Māori. I te hinganga o te tīma Wīwī, ka kapohia e rātou te tauira tākaro a te tīma Māori, he pai nō tēnā āhua tākaro ki a rātou.

Te haere o te kapa Ōpango Māori i te tau 1935

I te tau 1935, he haere nui tā te kapa Ōpango Māori i Ahitereiria. I te wā e haumate nui ana te taha ohaoha o te ao, tokomaha kē ngā kaitākaro whutupaoro o Ahitereiria i whiti kē ki te tākaro rīki. Ko tā te kapa Ōpango Māori, i raro i te kāpenetanga o te hautoa whutupaoro nei a George Nepia, he tākaro pārekareka i te whutupaoro uniana hei whakatairanga i te kēmu i Ahitereiria. Kātahi anō ka eke te maha o ngā tīkiti i pau te hoko, ā, he mea tohu e te hunga tautoko whutupaoro uniana o Ahitereiria, ko te tīma Māori te tīma nāna i whakahikohiko anō te kēmu.

Māori mā ki Whītī mā

Nō te tau 1938 i tākaro tuatahi ai te kapa Ōpango Māori ki a Whītī – e toru kēmu taua whakataetae. Nō te tekau tau 2000, he maha ake ngā whakataetae a te kapa Ōpango Māori ki a Whītī, tēnā ki tētahi atu. Ko te nuinga o aua whakataetae nō ngā haere i Te Moana Nui ā-Kiwa, ā, ka tākaro hoki ki a Tonga ki a Hāmoa hoki.

Footnotes

Rugby union, 1949 to 2000s

He haeretanga ngātahi i te tau 1949

I te kapa Ōpango e haere ana i Āwherika ki te Tonga i te tau 1949, ka tukua hoki te kapa Ōpango Māori ki Ahitereiria, arā, i taua tau anō. I te mea kua aukatia te kuhu o ngā kaitākaro Māori ki te tīma tākaro ki ngā Piringipaka, tokoono ngā kaitākaro o te kapa Ōpango i roto kē i te tīma Māori – ko Brownie Cherrington, ko Peter Smith, ko Ben Couch, ko Ron Bryers, ko Kiwi Blake, ko Tori Reid. Nā te momo o ngā kaitākaro pūkenga pērā, ka tau rite te whakataetae ki Ahitereiria, arā, kotahi te toanga ki ia tīma, ā, he taurite te kēmu tuatoru. He pērā anō hoki te toanga i te tau 1958 i te whakataetae a te kapa Ōpango Māori ki ngā toa o Ahitereiria.

Ka hinga i a Āwherika ki te Tonga 

I te tau 1956 ka tākaro te tīma Māori ki te tīma o Āwherika ki te Tonga. Tōna 60,000 kaimātakitaki i hui atu ki te papa tākaro o Eden Park ki Tāmaki, ka hamahamahia te kapa Ōpango Māori e te manuhiri, e 37-0. I te tau 2010, ka puta i te kaitākaro whurupēke o mua a Muru Walters te whakapae, nā te Minita Māori, nā Ernest Corbett, i tohutohu te kapa Ōpango Māori me hinga kē rātou.

Te āhua Māori

I te tekau tau 1950, me te tekau tau 1960, ka ngoikore te wairua toa o te kapa Ōpango Māori, me te auē a te tokomaha ki te ngaromanga o te āhua tākaro Māori. Tērā te whakapae a te tini, nā te hūnuku ki te tāone noho ai ka noho ko ngā kaiako whutupaoro he Pākehā kē. Ko te wā i kitea nuitia ai tēnei mate, ko te hinganga i te whakataetae ki a Tonga i te tau 1969.

Menemene, ahakoa te mamae

Ka whakataetae te kapa Ōpango Māori ki te kapa Ōpango i te tau 1973, me te kī taurangi a te kaitohutohu o te kapa Ōpango, a J. J. Stewart tērā ka whakapōhane ia ki waho i te Poutāpeta o Ākarana ina hinga te kapa Ōpango i te kapa Māori. Kāore e kore, e āwangawanga ana a Stewart, i te toenga 27 mēneti, ā, e taurite ana ngā tatau 8-8. Heoi anō, ka tere ngā tarai e rua a Bruce Robertson, nā reira, kāre a Stewart i mate ki te whakatutuki i tāna i kī taurangi ai.

Te tekau tau 1970

Ko te kakenga o te whutupaoro Māori i te tekau tau 1970, i puta ngātahi me te whakatūranga o Waka Nathan, kaitākaro Ōpango o mua hei kaiako i te tau 1971. I rongonui ai a Waka, nāna i kōkiri te āhua tākaro a te Māori ake. Tokomaha ngā kaitākaro Māori o taua wā i eke ki te taumata kapa Ōpango o te motu: Ko Tane Norton tēnā, ko Billy Bush, ko Kent Lambert, ko Eddie Stokes, ko Vance Stewart, ko Bob Barber, ko Ken Going, ko Sid Going, ko George Skudder, ko Buff Milner hoki.

I te tau 1975 ka toa tuatahi te kapa Ōpango Māori ki a Tonga. Ko Tonga te tīma ‘kēhua’ ki te kapa Ōpango Māori, inā ngā tākaro e whā mai i te tau 1960, kīhai i toa.

Te whutupaoro Māori i te tekau tau 1980

Ko te tekau tau 1980 te wā o ngā haere tauaro e rua nei, inā hoki, i te tau 1982 ka haere rātou i Wēra me Paniora ka hinga i a Swansea, i a Llanelli me te tīma Wēra XV. E ono tau ki muri, ka haere anō rātou ki Itari, ki Wīwī, Ki Āketina me Peina, nā, ka toa i ngā kēmu tekau i raro i te Kāpene o te kapa Ōpango, o Buck Shelford. Ka kīia e ia, he momo tākaro whutupaoro tino whakamīharo, arā, he ‘champagne rugby’.1

Te tekau tau 1990 i raro i a Matt Te Pou

He wā hou te tekau tau 1990 mō te whutupaoro Māori. Mai i te tau 1995, i raro i ngā ārahitanga a te morehu pakanga o Whitināmu nei a Matt Te Pou, ka toa te kapa Ōpango Māori i ngā kēmu 33 o ngā kēmu 38, ā, ka toa rātou ki a Āketina, ki a Ingarangi me Kotirangi. Ko te whakataetae ki ngā Raiona o Piritana i te tau 2005 te kēmu whakamutunga mō Te Pou hei kaitohutohu. Kātahi anō te kapa Ōpango Māori ka toa ki ngā Raiona, i ngā tākaro e whitu mai i te tau 1930.

Te tekau tau 2000

Ko te tau 2010 te kotahi rau tau i toa ai te kapa Ōpango Māori ki te tīma New Zealand Barbarians, ki a Airani, ki a Ingarangi hoki. Āpiti atu ki tēnei, i whakapāha te Kāwanatanga o Āwherika ki te Tonga i te aukatinga o ngā kaitākaro Māori mai i ngā tīma kapa Ōpango o mua. Whai muri atu ka whakapāha anō hoki te Uniana Whutupaoro o Aotearoa,  me te Uniana Whutupaoro o Āwherika ki te Tonga.

Footnotes
    • Quoted in Malcolm Mulholland, Beneath the Māori moon: an illustrated history of Māori rugby. Wellington: Huia, 2009, p. 217. Back

Māori and rugby league – history

Te tīmatanga mai i Aotearoa 

I tīmata te rīki i Aotearoa i ngā tau tīmatanga o te rautau 1900. Whai muri i te haere whutupaoro o te tau 1905-06 ki Piritana a te tīma o Aotearoa, ka pā mai te kore pūtea ki ētahi o ngā kaitākaro, ahakoa he nui kē te huanga moni ki te Uniana Whutupaoro o Aotearoa (NZRFU). Koia nei tētahi o ngā kaupapa i ungaunga ai te whakaaro kia whakaritea he haere rīki ki tāwāhi i te tau 1907-08; ka mutu tokowaru ōna kaitākaro kapa Ōpango o mua. Katoa ngā kaitākaro i whiwhi hua, anā, ka tapā ko te ‘All Golds’.

Te tīma Māori ki Ahitereiria

I te tau 1908, ka whakaritea e te kaitākaro kapa Ōpango o mua a Albert Asher, he tīma ‘Māori Katoa’ hei tākaro rīki ki Ahitereiria. I mua i te wehenga i Aotearoa, ka whakamōhio ia i te hunga pāpāho e haere kē ana te tīma ki te tākaro whutupaoro uniana, kei whakahētia te haere. Ka mau te tīma ki te mahara o ngā kaimātakitaki o Ahitereiria, nā te pārekareka o te āhua tākaro. Nō te hokinga mai o te tīma, ka whakaritea e Asher he tākaro i ngā tāone matua o Aotearoa, ka whakawhiti hoki ētahi o ngā kaitākaro Māori ki te tākaro rīki - te kēmu a te 13 tāngata. I te tau i muri mai, ka whakaritea anō e Asher tētahi haere ki Ahitereiria, anā, ka toa te tīma Māori i te tākaro matua ki Ahitereiria 16-14. Koia nei hoki te tīma rīki tuatahi i mau ai te tohu o te kiwi i te poraka (ka mutu, ka noho ko tēnei te tohu mō te tīma ā-motu). 

Te Poari Rīki Māori

Ka hīkina anō te kaha o te tīma riki Māori mā te whakatūranga o te Poari Rīki Māori i te tau 1934. Ko te kairangi tuatahi mō te poari ko Kīngi Korokī, te  Kīngi Māori, nā, ka mau tonu i te Kīngitanga tēnā tūranga, tae noa mai ki tēnei rā.

E toru tau i muri mai, ko te toanga nui rawa o te tīma Māori o Aotearoa 16-5 ki te tīma Kangarū (te tīma ā-motu o Ahitereiria) i te Papa Tākaro o Carlaw. Ko George Nēpia te haika; ko ētahi atu o ōna hoa tākaro ko Jack Hemi rāua ko Steve Watene, ka mutu, he taunga kē hoki rāua ki taua tūranga, heoi, ka tākaro i tūranga kē, kia whai tūranga ai te toa hākinakina rā, a Nēpia.

Te tukinga a te tīma Māori ki te tīma o Wīwī

Ka whakataetae te tīma rīki Māori ā-motu ki te tīma Wīwī i te tau 1955, ā, ka toa 28-20. I te tau 1960 ka whakataetae ki a Wīwī, ka hinga 23-12. I te tekau tau 1960 ka kuhu mai he kaitohutohu hou mō te tīma Māori, ko Tommy Newton.


Māori rugby league, 1970s to 2000s

Te Kapu o Te Moananui ā-Kiwa

I te tau 1975, ka whakataetae te tīma Māori o Aotearoa me ōna tuatangata hou a Fred Ah Kuoi rāua ko Dane Sorensen i te whakataetae tuatahi o te Kapu o Te Moananui ā-Kiwa. Ka toa rātou i ngā kēmu katoa i ngā tākaro ki a Papua New Guinea, ki a Wikitōria, me Ahitereiria ki te Uru. E rua tau i muri mai, ka pērā ano tō rātou toa. I te tau 1986, ka ara ake anō te whakataetae Kapu o te Moananui ā-Kiwa, anā, ka toa anō te tīma Māori o Aotearoa, ka toa ki te tīma o Kuki Airani, ki a Niue, ki a Tokelau, ki a Tonga, ā, ki a Hāmoa anō hoki.

Ko Ahitereiria me Piritana Nui

Mō te rīki Māori ka tīmata te tekau tau 1980 i te tauāraitanga tino māia nei ki ngā manuhiri whakataetae o Ahitereiria, taurite atu te tatau 10-10. E toru tau ki muri ka haere te tīma Māori i tā rātou haere ki Piritana Nui ki te whakanui i tō rātou whitu tekau mā rima tau hei tīma. O ngā tākaro katoa e waru, kāre rawa nei rātou i hinga. Ko ngā kaitākaro o te kapa Kiwi kē i whai tūranga i te tīma nei, ko Dean Bell, ko Joe Ropati, ko Nick Wright, ko Ron O’Regan, ko Ian Bell, ko Dick Uluave, ko Nolan Tupaea, ko Owen Wright, ko Clayton Friend, ko Tiki Cowan.

Nō te tau 1996 kātahi anō te rīki Māori ka wikitōria ki a Piritana Nui, arā, he toanga tuatahi tēnei mai i te tau 1910, te whakataetae tuatahi, me ngā tūtakitanga tekau.

Ko tēhea tīma?

Inā kē te matatini o te whiriwhiri kaitākaro rīki Māori, inā hoki te tukituki o te iwitanga me te whenuatanga. I te whakataetae Kapu Rīki o te Ao i te tau 2000, ka noho ko Tawera Nikau te kāpene o te tīma Māori i muri i tana unuhanga i a ia anō hei whiriwhiri mō te tīma Kiwi. I te tau 2010, ka tākaro a Timana Tahu i te tīma rīki Māori e whakataetae ana ki a Ingarangi; he kaitākaro kē ia i mua mō ngā tīma ā-motu o Ahitereiria mō te rīki me te uniana. I te tau 2012, i whiriwhiri kētia a James Tamou mō te tīma Kangarū, tē tākaro ia mō te tīma Kiwi. Ka kī ake tana māmā, ‘He Māori tonu ia, nō Nu Tīreni tonu ia.’1

Te kotahi rautau o te rīki Māori

Nō te ekenga ki te kotahi rautau o te tīma Māori o Aotearoa i te tau 2008 ka aukatingia kētia rātou i te whakataetae i te Kapu o te Ao ki Ahitereiria, ahakoa tā rātou tākaro e waru tau i mua atu i taua whakataetae anō, ki Piritana me Wīwī.

Te tekau tau 2000

I te tekau tau 2000, ko te nuinga o ngā kaitākaro rīki i Aotearoa he Māori, he hunga rānei nō ngā moutere o Te Moana Nui ā-Kiwa. I te tau 2001, ko te rīki te tuawhā o ngā tākaro rongonui mō te hunga tāne Māori – 17 ōrau o te tāne Māori he kaitākaro, tēnā ko te whā ōrau noa o ngā tāne katoa o te motu.

I te Whakataetae Kapu Rīki o te Ao i te tau 2000 ka whakataetae tahi te tīma Māori me te tīma Kiwi.

I te Kapu o te Ao o te tau 2008, ko te tīma Kiwi te tīma toa o te ao, ā, tokomaha tonu o taua tīma he Māori - ko Benji Marshall tēnā, ko Adam Blair, ko Lance Hohaia, tae atu ki te kaitohutohu ki a Stephen Kearney. I aukatingia te tīma Māori o Aotearoa i taua whakataetae, otirā ka tākaro kē rātou ki te tīma taketake o Ahitereiria (Aboriginal Dreamtime) hei whakangahau noa mō te hunga mātakitaki, i mua tonu i te kēmu nui mō te kapu o te ao.

Tērā anō tētahi tauwhāinga rīki Māori ā-tau.

Footnotes

Women in rugby union and league

Te whutupaoro uniana

Nō te tau 1891 ka tīmata te whai kia kuhu te wāhine ki te tākaro whutupaoro i Aotearoa. Heoi anō, nō te tekau tau 1980 ka kitea nuitia te wahine i ngā tākaro. I waenganui rawa o te tekau tau 1980 i tīmata ai te puta o ngā tīma whutupaoro wahine, rīki atu, uniana atu, ki ngā rohe, na, ka whiria te tīma whutupaoro wahine tuatahi ā-motu, i te tau 1989. E whā ngā whakataetae o te ao, tau atu, tau mai, kua toa te tīma nei e mōhiotia ana ināianei ko te Black Ferns.

He wāhi nui tō ngā wāhine Māori i te angitu o te tīma. Ko ētahi o ngā kaitākaro Māori rongonui ko Farah Palmer (o Tainui, Maniapoto hoki) – ko ia te kāpene o te Black Ferns i te toru tau tuatahi i toa ai rātou i te whakataetae o te ao; ko te kaiwhakapāoho pouaka whakaata, ko Melodie Robinson (o Ngāi Tahu), ā, ko Louisa Wall (o Ngāti Tūwharetoa, Waikato hoki), mema paremata  – he kaitākaro hoki i ngā tīma ā-motu mō te whutupaoro me te netipōro. Ko te haka a te Black Ferns ko ‘Ko uhia mai’, he mea tito nā Te Whetū Tipiwai.

He wāhine toa

Hei tā ētahi, inā kē te tokomaha o te hunga wāhine Māori e tākaro whutupaoro uniana ana me te rīki hoki, nā te rerekē o tēnei mea te wāhinetanga i te ao Pākehā me te Māori, ko tā te Māori kē hoki, he tū toa, he tū māia kē te tū tika a te wahine.

Te whutupaoro rīki

I te tau 1995, ka whakatūria te tīma rīki wāhine Māori ā-motu e kīia ana ko te Kiwi Ferns. Rite tonu ki te tīma uniana, e toru ngā toanga o te tīma rīki wāhine, tau atu, tau atu, mai i te tīmatatanga o te whakataetae rīki o te ao i te tau 2000.

Ka nui te wāhi ki ngā wāhine Māori i roto i te rīki wāhine. Ko tētahi ko Lynley Tierney-Mani tonu, he kaitākaro nō mua nō te tīma Kiwi Ferns, ka mutu hei kaitohutohu hoki ia mō te tīma i te tau 2012. Ka whakataetae te tīma rīki wāhine Māori o Aotearoa i te whakataetae Rīki o te Ao i te tau 2005, ā, i hinga i a rātou a Ahitereiria i ngā whiringa whāiti. Kāore kē a Ahitereiria i whai whakaaro ki te āhei o te tīma, ka tuku kē ai i ō rātou toa kaitākaro kia whakatā mō taua kēmu. Ka hua mai i tēnei ko te whiringa toa o te whakataetae ko Aotearoa ki Aotearoa tonu, inā rā e tākaro kē ana te tīma rīki Māori ki te tīma Kiwi Ferns kē.


Flaxroots rugby – club and provincial level

Te whutupaoro Māori i ngā Kura

Mai anō kua kaha te tākaro whutupaoro i ngā kura noho o ngā taitama Māori. I ēnei katoa, ko te Kāreti o Te Aute te mea rongonui rawa mō te whutupaoro, ā, he tikanga tuku iho hoki mō te whutupaoro ki ngā kura tuarua pēnā i a Tīpene, i a Hato Pētera, i a Hato Paora hoki. Ko 1925 te tau, ka wini a Te Aute i te Kapu Mohaka (he whakataetae i tīmata i te tau 1920), koia te tohu toa o te whutupaoro ki te reanga kura tuarua. I te tau 1904 ka tākaro a Te Aute Kāreti ki te tīma kāhui kura nei Combined Great Public Schools ( he kohinga kaitākaro mai i ngā kura tūmataiti o Poihākena) i te Papa Kirikiti o Poihākena i mua i ngā kaimātakitaki 30,000. Tokoono ngā kaitākaro o te haere Tīma Māori i kuraina ki te Aute – tekau neke atu rānei ngā tama o mua o Te Aute kua whai tūranga ki te kapa Ōpango. He whakataetae ia tau tā Hato Paora ki a Te Aute.

Ahakoa kua kati ināianei, hanga whakahīhī ana hoki te kura o Hato Tīpene i tana toa whutupaoro i ngā tau – kua riro i a ia te Kapu Mohaka, me te tūranga toa hoki o ngā whakataetae whutupaoro kura tuarua o Aotearoa, pēnā me Te Aute. Ahakoa tokorua noa ngā tama o mua o Tīpene i kuhu i te tīma kapa Ōpango, ko tētahi o rāua ko te tangata rongonui nei ko Joe Warbrick- nāna i whakarite te haeretanga a te Tīma Māori i te tau 1888-89, he mema hoki ia nō te Kāhui Whutupaoro Rongonui a te Poari Whutupaoro Uniana o te Ao.

Te hononga rīki ki te Kīngitanga

I te matenga o te arikinui, Te Atairangikaahu i te tau 2006, kua noho ia hei kairangi mō te rīki Māori mō ngā tau e 40. He mea amo tana kāwhena i te tahatika o te awa o Waikato ki tana okiokinga ki runga o Taupiri maunga e ngā kaitākaro o ngā karapu rīki Māori o tōna rohe, e Taniwharau me Tūrangawaewae.

Te whutupaoro Māori me ngā karapu whutupaoro Māori

Nō mai anō ngā karapu whutupaoro Māori. I whakatūria te karapu whutupaoro o Hauraki ki Kirikiri, i te rohe o Hauraki i te tau 1883, ā, i whakatūria te karapu whutupaoro o Whakarewarewa i ngā tau mutunga o te rautau 1800. Ahakoa te whakatūnga o ētahi karapu whutupaoro Māori mō te Māori anake, ko te nuinga o ngā Māori i tākaro kē mō ngā tīma karapu takiwā, Māori mai, Pākehā mai. I te tekau tau 2000, ko Ngāti Porou East Coast anake te uniana ā-iwi nei i te motu whānui. 

Nō muri mai ka whakahiatotia ētahi karapu rīki Māori ā-rohe, me te tākaro rīki hoki. Tae rawa ki te tekau tau 1950, kua tū ētahi karapu Māori ki Ākarana, te karapu rīki o Tūrangawaewae ki Waikato, ngā karapu o Te Ātiawa me Waitōtara ki Taranaki, te karapu o Huimai ki Rotorua, te karapu o Te Aroha ki Te Whanganui-a-Tara, me te karapu rīki o Kia Toa ki Ōtepoti ‘ko te nuinga he Māori nō “te Kaik” [te pā o Ngāi Tahu ki Ōtākou].’1

He taonga toa Māori

Mai i te tau 1923 ka whakataetae ngā tīma Māori o Te Ika-a-Māui me Te Waipounamu mō te ipu o Te Mori. Nō te tau 1928 ka whakawhānuitia kia whā ngā tīma e whakataetae ana mō te ipu me te Kapu Pirinihi Wēra, arā, ko Te Waipounamu (tai tonga), Te Tai Hauāuru, Te Tai Rāwhiti me Te Tai Tokerau.

He taonga toa Māori ā-rohe

Koia ēnei ētahi o ngā taonga toa ā-rohe:

  • Horowhenua – ko te Kapu Whakamaharatanga o Anzac Lewis me te Kapu Thomas Nolan
  • Taranaki – ko te Hīra Benton Shield, ko te Hīra Parihaka me te Hīra Whakamaharatanga o Rima Whakarua
  • Te Moana a Toi – ko te Hīra Hurinui Apanui, te Kapu o Ratana, te Hīra Ngahoe Challenge me te Kapu Omeka
  • Te Tai Tokerau – ko te Kapu Hone Heke Cup me te Kapu Ratana Challenge
  • Whanganui – ko te Hīra Tuera (mai i te tau 1896 e whakataetaetia ana e Taranaki me Whanganui), te Hīra Makirikiri, te Hīra Saville me te Kapu Bamber
  • Te Wai Pounamu – ko te Kapu Arepa, he mea whakataetae e ngā tīma Māori ā-rohe (i waenga i te ngahuru tau 1930)

I te tau 2011, hei wāhanga mō roto i ngā tōnamana Māori ā-rohe i whakataetae ngā tīma mō te Kapu Pirinihi Wēra, te Taonga o George Nepia, te Kapu Manny MacDonald Challenge me te Kapu Whakamaharatanga o Jack Ruru i muri i ētahi tau whakataetae kore. Waihoki, he taonga toa hou te Taonga Dr Farah Palmer ka whakawhiwhia ki te tīma toa wāhine i te whakataetae.

Footnotes

Rugby sevens and touch rugby

Te whutupaoro takiwhitu

Nō te tau 1975 te whakataetae takiwhitu ā-motu tuatahi ki Ākarana i toa ai ko Te Tauihu (Marlborough). I te tau i muri mai, ka whakamānuhia te Tōnamana Takiwhitu o Hong Kong – he kaupapa e whakatairanga ana i te tākaro ki Āhia me te ao whānui. Nō te aranga mai o ngā whakataetae takiwhitu ki wāhi kē, pēnā me Te Whanganui-a-Tara me Dubai, ka whakamānuhia e te Poari Whutupaoro o Te Ao he raupapatanga Whakataetae Takiwhitu, tekau ngā tōnamana puta i te ao.

Te tākaro takiwhitu i Aotearoa

Kua toa a Aotearoa i ngā whakataetae raupapatanga nei e iwa mai i te tīmatanga o te tōnamana i te tau 1999/2000. I whiwhi mētara koura hoki te rōpū takiwhitu o Aotearoa i te Whakataetae Commonwealth i Kuala Lumpur (1998), i Manchester (2002), i Melbourne (2006) me Delhi (2010). I te tau 2014 ka riro mai te mētara hiriwa i Glasgow. Kua kitea nuitia te kaha o ngā kaitākaro Māori i ngā tīma takiwhitu – tae atu ki ngā kaitākaro Ōpango o mua pēnā i a Zinzan Brooke, i a Eric Rush, i a Dallas Seymour. I te tau 2005 ka whakataetae tētahi tīma Māori o Te Tai Tokerau ki te tōnamana takiwhitu Air Pacific International Pacific Sevens.

Te tākaro takiwhitu wāhine o Aotearoa

I toa te tīma Takiwhitu Wāhine Māori o Aotearoa i ngā whakataetae e ono o Hong Kong mai i te tau 2002-2007, ā, e toru o Rōma mai i te tau 2010-2012.  He toa nō rātou i ngā whakataetae o te ao, ka puta te whakaaro o te kaiarataki takirua o te Pāti Māori, a Tariana Turia, kia whakaingoa houtia ki te ingoa Ōpango Wāhine Māori.

Te pā whutupaoro

Ko te pā whutupaoro te hākinakina e  tākaro nuitia ana e te Māori. Koinā te kēmu e tākaro nuitia nei e te tāne Māori, inā ia o ngā tāne Māori e toru, kotahi te kaitākaro i te pā whutupaoro. Koia nei hoki te tuarua o ngā hākinakina e tākaro nuitia ana e te wāhine Māori – ko te netipaoro te hākinakina rongonui rawa. He mea whakatū e Gerard Ngawati te Rōpū Pā Whutupaoro Māori ā-Motu i te tau 1998, ā, ka taurimatia  te whakataetae Māori ki Hopuhopu, Ngāruawāhia, ia tau. Kua whakaritea hoki e te rōpū rā he tōnamana Pā Whutupaoro Iwi Taketake o te Ao, i whakatūria tuatahitia ai i te tau 2008. Nā te rōpū e mōhiotia nei ko Pā Whutupaoro Māori o Aotearoa i whakarite te tōnamana ki Parrs Park, i te taone o Waitākere, i tōia mai ai ngā tīma o Hāmoa, o Niue, o Kuki Airani, o Haina ki Aotearoa, o Pacific Unity me Hapani.


Hononga, rauemi nō waho

More suggestions and sources


How to cite this page: Malcolm Mulholland, 'Te Whutupaoro Māori', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/te-whutupaoro-maori/print (accessed 16 December 2019)

He kōrero nā Malcolm Mulholland, i tāngia i te 5 Sep 2013, updated 1 Jan 2015