Kōrero: Tōrangapū

Whārangi 1. Pūnaha kōwhiringa Māori

Ngā whakaahua me ngā rauemi katoa o tēnei kōrero

Te pōti tuatahi

I te kōwhiringa tuatahi o Aotearoa i te tau 1853, he mema takitahi ngā kaitono, ā, kāore anō ngā rōpū.

E pōti ai te tangata, me whai taitara whenua, me rīhi, me rēti whenua rawa. He tokoiti te Māori i whai taitara whenua i taua wā, ā, kāore i uru tētahi Māori ki te pāremata.

Te hanga i ngā tūru Māori

I te tau 1867 ka hangaia ngā tūru Māori hei pōtitanga mā ngā rohe Māori. Ka āhei te Māori kia tū ki ngā tūru Māori anake, māna he kotahi te mātua he Tauiwi, ka āhei te tū ki ngā rohe whānui hoki.

Anei ētahi take i hangaia ai ngā tūru Māori:

  • He mea whakatairanga e ngā Rīpera i Ingarangi te iwiruatanga i waenganui i te Māori me Tauiwi
  • Kātahi ka hangā ētahi tūru hou ki Te Waipounamu mō ngā kaikeri koura. Nā whai anō i te whakatūnga o ngā tūru Māori ka kotahi anake te tūru ki Te Waipounamu, ā, ka toru ki Te Ika-a-Māui. I pēnei rātou kia tau ōrite te mana whakahaere i ngā moutere e rua.
  • He manako nō te Karauna kia whakararata i ngā iwi whai muri i ngā pakanga whenua o Aotearoa.
  • He koronga hoki mā ngā tūru hou e whakawaimeha te awe o ngā whakahaerenga me ngā hāhi Māori e whakahē ana ki ngā hoko whenua Māori.

I whakaarotia he poto noa iho te wā ki ngā rohe pōti Māori. He pōhēhē ngā āpiha kia takitahi rā anō te taitara o ngā whenua Māori, ka tahuri rātou ki te pōti whānui. Engari anō i te manotau 2000 he tūāhua whai hiranga tonu ngā tūru Māori.

Tukanga tohe

I te hangatanga o ngā tūru Māori i te tau 1867 ka whakahē te poropiti o Ngāpuhi a Aperahama Taonui ki te take o ngā tūru e whā e hanumia ana e ngā tūru Pākehā; ka uia hoki e ia mēnā ka rangona ō rātou reo i waenganui i ērā o te Pākehā.[1] E ai ki a ia me ngā rangatira o Ngāpuhi mā te iwi rā anō e tohu ngā kaitono. Ko Taonui tonu tērā i tohua e ngā rangatira hei kaitono ki te tūru Māori o Te Tai Tokerau. Hāunga te huarahi Māori i whakatakotoria, ka whakamahia te pūnaha pōti o Ūropi, ā, ka ara ake tētahi kaitono ko Frederick Nene Russell. Nā te mea koia anake te kaitono ka riro i a ia te tūru; he tama a Russell nō tētahi kaitārai kaipuke Pākehā, me tētahi wahine Māori whai mana. Kīhai rawa ngā rangatira i pōti.

Ngā Māngai tuatahi

I te tau 1868 ka kōwhiria ko Frederick Nene Russell ki te tūru Māori o Te Tai Tokerau. Ki Te Tai Hauāuru ka tohua ko Mete Kīngi Te Rangi Paetahi (Ngā Poutama me Ngāti Tūmango). Koia anake hoki te kaitono ki tērā rohe. I te Tai Rāwhiti ko Tāreha Te Moananui (o Ngāti Kahungunu) i toa i runga i te pōti kotahi. Ki Te Tai Tonga e toru tonu te hunga whakataetae, ā, ka hua ake ko John Patterson.

He maha ngā taero i tūpono ai ngā māngai Māori tuatahi. He ruarua ngā pire me ngā pānui i whakamāoritia, ā, he iti rawa ngā Pākehā i aro anō ki te reo Māori māna he kaiwhakapākehā rā anō. Mai i te tau 1881 ki te tau 1906 ka tāia ngā kauhau reo Māori ki roto i Nga Korero Paramete (he tauira Māori o te Hansard). Heoi ko te katoa atu o ngā mahi pāremata i roto i te reo Pākehā anake.

Ngā māngai o muri iho

I ngā kōwhiringa o muri mai ka haere te tūru Māori o Te Tai Tokerau ki a Wiremu Kātene, ki a Hōri Karaka Tawhiti, ki a Īhaka Hakuene me Hirini Taiwhanga. Ki Te Tai Rāwhiti mai i te tau 1871 ki te tau 1883 ko Karaitiana Takamoana rāua ko Hēnare Tomoana. Mai i te tau 1871 ki te tau 1884 ko Hoani Nahe rātou ko Wiremu Te Whēoro, ko Te Puke Te Ao ngā māngai o Te Tai Hauāuru. Ki Te Tai Tonga ko Hōri Kerei Taiāroa rātou ko Īhāia Tainui ko Tame Parata (nō Ngāi Tahu) i whai atu i a Patterson.

Te Rōpū Rangatahi

Mai i te paunga o te rautau 1800 ka mōhiotia ngā tauira i puta i te Kāreti o Te Aute ko te Rōpū Rangatahi Māori. Ko Te Rangi Hīroa, ko Māui Pōmare me Āpirana Ngata hoki ērā i hua ake hei māngai tautāwhi i te noho me te oranga o te iwi Māori. Ka whakamana rātou i ngā kaupapa i whāia e rātou mā roto tonu i ngā rōpū nunui o te wā, ā, i āhei hoki rātou te takahi ki ngā ao e rua.

Kupu tāpiri
  1. I takoto ki New Zealand Parliamentary Debates, 14 Here-turi-kōkā 1868, wh. 493. Back
Me pēnei te tohu i te whārangi:

Ann Sullivan, 'Tōrangapū - Pūnaha kōwhiringa Māori', Te Ara - the Encyclopedia of New Zealand, http://www.TeAra.govt.nz/mi/torangapu/page-1 (accessed 6 March 2021)

He kōrero nā Ann Sullivan, i tāngia i te 20 Jun 2012, reviewed & revised 18 Jul 2016